Iesaki rakstu: 
Godīgas un atklātas politikas karognesējas, apvienības Vienotība deleģētā iekšlietu ministre Linda Mūrniece lietas māk savērpt pa savam. Mūrniece var pārliecinoši runāt vienu, bet pēc kāda laikā tik pat pārliecinoši teikt jau citu.
Tāpēc, lai nu ko, bet nemācēšanu notikumus pasniegt sev izdevīgā ietvarā jeb spēju just konjunktūru Mūrniecei nevar pārmest. Vismaz šajā lietā ministre sevi ir pilnveidojusi.
Viens no jaunākajiem šo Mūrnieces spēju apliecinājumiem ir viņas reakcija uz trešdien publiskoto ziņu par izmaiņām augstākajā Valsts policijas (VP) vadībā. Iekšlietu ministrija oficiāli apstiprināja, ka līdzšinējais VP priekšnieka Valdis Voins pametīs savu amatu un turpmāk vadīs jaunizveidoto Ostas policiju.
Mūrniece, kā tas šādos gadījumos pienākas, izteica atzinību Voinam, slavēja viņa paveikto un informēja, ka jau sākusi pārrunas ar jaunajiem VP priekšnieka kandidātiem. Vēl vairāk, Mūrniece atzina, ka jauno VP priekšnieku viņa pat varētu nosaukt līdz Ziemassvētkiem, 23.decembrim.
Tā sakot, ātri, nedēļas laikā viss tiks sakārtots. VP būs jauns priekšnieks, visticamākais, kāds no Mūrnieku ģimenes draugiem - vai nu VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes šefs Rauls Kviesītis vai VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Trešdien ministre no sirds iejutās situācijā un aizmirsa, ka vēl pirms mēneša ziņas par tieši šādām izmaiņām VP vadībā sauca par patiesībai neatbilstošām, nezināmas izcelsmes baumām.
Kad novembra sākumā Pietiek ziņoja par gaidāmajām izmaiņām VP vadībā, Voina atkāpšanos no priekšnieka amata, došanos pensijā vai kļūšanu par jaunizveidotās Ostas policijas priekšnieku, Mūrniece to kategoriski noraidīja, visai asā tonī, atbildot, ka viņai par to nekas neesot zināms, un viņa neko tādu neplānojot.
Tagad, kad Mūrnieces par baumām vērtētās ziņas kļuvušas par faktu, viņa „baumas” vairs nepiemin, bet to vietā izsaka pateicību Voinam.
Vai iespējams, ka Mūrniece novembrī tiešām nezināja par gaidāmajām pārmaiņām, vai iespējams, ka Voins būtu pats uzprasījies uz amatu Ostas policijā, ja ministre viņam jau laikus nebūtu devusi signālus, kā vēlas izmaiņas VP vadībā? Tā, visticamākais, nav.
Jautājumus ir, kāpēc vajag liegties un liekuļot, kāpēc vajag slēpties aiz paziņojumiem par baumām, ja ir zināms, ka patiesībā tā nav? Kāpēc Mūrniece par savām iecerēm IeM struktūrās nav gatava diskutēt atklāti un godīgi?
Turklāt jautājums ir: kāda ir morāle. Vai stāsts par Voinu māca, ka tad, ja iekšlietu ministre Mūrniece kaut ko sauc par baumām, tas nozīmē – tas ir viss kas, tikai ne baumas?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
