Iesaki rakstu: 
Medijos nopludinātā informācija par iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) it kā jau doto piekrišanu nepretendēt uz šo portfeli jaunajā valdībā, šoreiz attiecas uz tiem gadījumiem, kad ziņas saturs ir mazāk svarīgs par to, kādu iemeslu dēļ tā tikusi palaista publikā. „Lindas savaldīšana,” - tā kāds avots Vienotībā ironiski nodēvēja svētdienas vakara LTV raidījumā De Facto izskanējušo ziņu. Proti, pēc publiskotās informācijas sabiedrībā radīts iespaids, ka Mūrnieces valdībā nebūs un iekšlietu ministrei būs grūti pamatot, kādēļ viņa nesamierinās ar darbu ārpus valdības.
Izskan ticamas spekulācijas, ka premjera partijai vismaz divu iemeslu dēļ būtu ērtāk, ja Mūrniece pieņemtu tā dēvēto „mīksto mandātu”, kas tiek Saeimā neievēlētam deputāta kandidātam uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda lielāku vēlētāju skaitu ieguvušie. Pirmkārt, tas atrisinātu Vienotības problēmas ar ministru portfeļu pārdali. Iekšlietu ministra amats ir viens no tiem, kas atrodas Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska interešu lokā, un viņam tuvu stāvoši cilvēki Pilsoniskajā savienībā uzskata, ka šis amats būtu viņam cienījama izvēle. Vienotībai būtu grūti Kristovskim nodrošināt ārlietu ministra amatu, kurā viņu saredz politiskie līdzgaitnieki un kas varētu būt paša Kristovska šābrīža prioritāte.
Izskatās, ka vēlēšanās uzvarējušais politiskais spēks nevarēs apiet Vienotības mazākā partnera – Sabiedrības citai politikai pārstāvja Arta Pabrika ambīcijas ieņemt ārlietu ministra amatu. Vēlēšanas parādīja, ka Pabriks ir ārkārtīgi populārs. Viņš startēja kā 2. numurs Vidzemes sarakstā, un iepretim viņa vārdam 30 182 vēlētāji pievilkuši plusiņus, kas ir otrais augstākais rādītājs aiz premjera Valda Dombrovska. Līdz ar to rokāde starp Mūrnieci, Kristovski un Pabriku Vienotībai atrisinātu iekšējās problēmas.
Otrkārt, Mūrnieces piekrišana strādāt Saeimā aiztaupītu premjeram nepieciešamību atbildēt uz kritiskiem jautājumiem, kādēļ viņš amatam valdībā virza Saeimā neievēlētu kandidāti. Līdz šim viņš nav centies aizstāvēt publiskai kritikai pakļauto Mūrnieci, kura bija premjeram noderīga gan kā reformas īstenojoša iekšlietu ministre, gan uz laiku arī kā veselības ministra pienākumu pildītāja laikā, kad bija grūtības atrast aizstājēju demisionējušajai Baibai Rozentālei (TP).
Iespējams, atklāti acīs iekšlietu ministrei partijas biedri to nav saņēmušies pateikt. Vismaz Pietiek Mūrniece noliedza, ka viņu kāds būtu mēģinājis pierunāt izvēlēties darbu Saeimā. Tas, ka kolēģi Jaunajā laikā uzskata – Mūrniecei būt cienījama vieta arī Saeimā, kur viņa varētu vadīt Nacionālās drošības komisiju, kuluāros runāja jau visu aizvadīto nedēļu, un vēsts nāca tieši no premjera partijas.
Tomēr Mūrniece ir ļoti tālu no tā. Aizvadītajā trešdienā JL Saeimas frakcijas sēdē jautājums par viņas izredzēm palikt Iekšlietu ministrijas vadībā izskanējis skaļi, un premjers Valdis Dombrovskis pateicis, ka redz viņu šajā amatā arī jaunajā valdībā.
Jāatgādina, ka Mūrnieces kvalificēšanās darbam valdībā publiski apšaubīta pēc tam, kad viņas vārdu vēlēšanās izsvītrojuši 12 817 vēlētāji, no otrās vietas Vienotības sarakstā Rīgā atmetot uz 11. vietu. Ir uzskats, ka „neievēlētiem ministriem” nav vietas jaunajā valdībā. Vienlaikus vēl vairāk – 14 245 vēlētāji iepretim Mūrnieces vārdam ievilkuši plusiņu.
No Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēti 9 Vienotības deputāti, bet, tā kā viens vai divi no viņiem varētu nolikt mandātu, lai strādātu valdībā, turklāt pirms Mūrnieces esošā Vaira Paegle nolēmusi politiku pamest un pārcelties pie ģimenes uz ASV, Mūrniece 10. Saeimā iekļūtu ar tā dēvēto „mīksto mandātu”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
