Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mūsu lieliskajam pētījumam iztērēti tikai 128 368 eiro

Latvijas Lauksaimniecības universitāte
08.01.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 2020. gada jūlija līdz decembrim starpdisciplināra Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Dārzkopības institūta pētnieku grupa bija iesaistīta pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenošanā" (attēlā - fragments no pētījuma). Tas ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

2020. gada nogalē pētījuma noslēguma ziņojums ir iesniegts izvērtēšanai ekspertiem un plašākai sabiedrībai tas būs pieejams pēc izvērtēšanas. Tādējādi līdz šim publiskajā vidē pieejamās pētījuma melnraksta versijas, kas ir nepilnīgas un pētījuma starpposmā tika izmantotas kā turpmāk attīstāms darba materiāls, nav uzskatāmas par pētījuma rezultātiem un tiek pārpublicētas bez pētījuma autoru piekrišanas.

Pētījuma ietvarā, analizējot situāciju pārtikas nozarē no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam izsludinātās ārkārtējas situācijas laikā un apkopojot starptautisko pieredzi, LLU pētnieki izstrādāja pēckrīzes apstākļiem piemērotus risinājumus, kas uzlabos vietējo (Latvijas) ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas sastāvdaļu piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pēkšņai pārtikas sistēmu pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika novērtēta vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturība Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. Veicot mediju ziņu analīzi, ir apkopota informācija par krīzes radīto ietekmi pārtikas sektorā pasaulē un Latvijā, bet galvenā uzmanība ir pievērsta padziļinātai situācijas izpētei dažādos pārtikas ražošanas sektoros Latvijā. Sektoru analīze ietver galveno pārtikas izejvielu ražošanas un pārstrādes raksturojumu, kā arī uz katra sektora ekspertu vērtējumu balstītu risku identifikāciju, to novērtējumu un riska novēršanas pasākumu izstrādi, izmantojot riska vadības metodes. Tāpat apkopota arī informācija par situāciju mazumtirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) sektorā un par izaicinājumiem, ko rada krīzes izraisītās patērētāju paradumu izmaiņas.

Paralēli zinātnieki izvērtēja Latvijā audzētu augļu un dārzeņu sezonālo pieejamību ikdienas pilnvērtīga uztura un pārstrādes izejvielu nodrošinājumam. Būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā nodrošina augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas apjomu statistikas datu precizēšana, kas ir veikta, pamatojoties uz intervijām ar nozares ekspertiem, un ļauj labāk novērtēt daudzveidīgo dārzkopības kultūru produkcijas pieejamību. Padziļināti izvērtēts arī svaigo augļu un dārzeņu pieejamības periods, izstrādāta sezonas karte par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālu un audzēšanas sezonas pagarināšanas iespējām, identificēti galvenie riski, kas visbūtiskāk var ietekmēt augļu un dārzeņu pieejamību un piegādes ķēdes pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, ieteikti riska novēršanas pasākumi un inovatīvi risinājumi, kuri var palielināt sektora uzņēmumu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos.

Turklāt pētījuma ietvaros arī tika izstrādāts pārtikas groza modelis siltu pusdienu sagatavošanai mājās četrām nedēļām krīzes situācijā un 1.–4. klases skolēniem ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes situācijā, kā arī izstrādāti ieteikumi produktu iepakošanai pārtikas pakas izveidei. Modeļa izstrādes pamatā ir Veselības ministrijas rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā un Veselības ministrijas rīkojumi Nr. 212/24.11.2017. “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” un Nr. 202/25.07/2003. “Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem un orientējošās produktu patēriņa normas”. Sagatavots pārtikas paku sastāva piedāvājums 4 nedēļām, sniegtas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Kalkulācija īstenota, ievērtējot produktu marķējumā atspoguļoto uzturvērtību – vai uzturvielas aprēķinātas saskaņā ar Somijas Nacionālo pārtikas sastāva datu bāzi (Fineli). Sagatavotas pusdienu maltītes, vērtēts ēdiena izskats, nosakot kopējo produkta vērtību un vizuālo pievilcību. Laboratoriski visiem ēdieniem analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tostarp cukuru, šķiedrvielu, tauku, tostarp piesātināto, nepiesātināto (mono un poli) un transtaukskābju saturu, pelnvielu, sāls un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu – kalcija, dzelzs un joda – saturu.

Pētījuma noslēgumā sniegti risinājumi un ieteikumi lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošanas veicināšanai ieinteresētajām personām - politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem.

Kopumā pētījuma uzdevumu izpildē tika iesaistīta starpdisciplināra 30 zinātnieku komanda no 2 institūcijām – LLU un Dārzkopības institūta, t.sk. pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Turklāt izpētes laikā veiktas 102 intervijas ar pārtikas ķēžu dalībniekiem un fokusgrupu intervijās piedalījušies 78 pārtikas nozaru un asociāciju pārstāvji. Tāpat apkopota informācija par patērētāju pārtikas iegādes paradumu izmaiņām - veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.

Pētījums “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenots Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvarā un LLU un Dārzkopības institūtam piešķirtais finansējums šajā pētījumā paredzēto uzdevumu īstenošanai bija 128 368 EUR.

Pētījuma noslēguma ziņojums tiks publicēts LLU portālā pēc tā izvērtēšanas.

Red.piez. Pietiek dod iespēju lejuplādēt vietumis atklāti komisko pētījuma melnrakstu, ko LLU, saskārusies ar asu kritiku un izsmiekla vētru, nolēma aizvākt no savas interneta mājas lapas:

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...