Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu pērn bija 26.5% no IKP. Turklāt ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā vieni no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēt nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Ar ēnu ekonomikas īpatsvaru 26.5% apmērā tie monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu ir vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Zināt, cik daudz valstī var uzturēt par 2 miljardiem eiro? Tas ir, piemēram, piecas reizes vairāk nekā visi Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumi 2022. gadā. Un tas ir krietni vairāk par visiem Veselības ministrijas izdevumiem gadā. Un tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu mūsu aizsardzības budžetu. Vārdu sakot, par 2 miljardiem var paveikt daudz.

Bezskaidras naudas sabiedrība būtiski palielinātu nodokļu nomaksu

Tātad – samazināt ēnu ekonomiku ir vērts. Un ir izcils līdzeklis, kā to izdarīt, – tā ir bezskaidras naudas sabiedrība. Tas tādēļ, ka bezskaidras naudas norēķini ir pilnībā izsekojami, kas ēnu ekonomiku padarītu par ievērojami grūtāk un dārgāk īstenojamu.

Tikai elektroniski maksājumi nesalīdzināmi stiprinātu nodokļu administrācijas darbu. Apkopojot un strukturējot elektronisko maksājumu datus vienotā datu bāzē, ar automatizētu IT risinājumu palīdzību var atrast nodokļu nomaksas riskus šādā strukturētā datu bāzē būs salīdzinoši viegli un efektīvi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau šobrīd patiesībā saņem un pārbauda banku kontu informāciju par katru Latvijas ekonomikas dalībnieku, un arī datu analītika VID salīdzina iedzīvotāju ienākumu un izdevumu atbilstību. Tikai bezskaidras naudas norēķini un potenciāli nākotnē maksājumu informācijas automātiska integrēšana ar VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) nodokļu nomaksas izsekojamību uzlabotu vēl vairāk un, kas svarīgi, – automatizētu to.

“Privātums” nav pamatots arguments pret bezskaidras naudas sabiedrību

“Izsekojamība” nav labs vārds, jo it kā apdraud mūsu izpratni par “privātumu”. Taču “privātums” nav arguments, lai nemaksātu nodokļus.

“Privātums” bieži tiek piesaukts, aizstāvot skaidras naudas apriti arī bez nodokļu nomaksas jautājumiem. Taču vai tas ir pamatoti? VID jau šobrīd apstrādā tūkstošiem iedzīvotāju ienākumu nodokļu informācijas, kurās ir daudz sensitīvu personas datu. Bankās ik dienas tiek veikti tūkstošiem elektronisku maksājumu nereti par ļoti privātiem pirkumiem. Tāpat bankās atbilstības nodaļās jau ir informācija par visu klientu naudas izcelsmi.

Mans arguments šeit ir tas, ka šī sistēmas strādā droši un privātie dati tajās tiek nosargāti. Proti, kad Jūs pēdējo reizi dzirdējāt, ka publiski būtu pieejami kādi personas dati no VID informāciju sistēmām vai banku kontiem? Tas visdrīzāk ir iespējams, taču tikai sarežģītu, noziedzīgu darbību rezultātā. Un no sarežģītām noziedzīgām darbībām neviens nav pasargāts arī ar skaidru naudu kabatā.

Tehnoloģijas virza dabisku pāreju uz digitalizāciju

Tehnoloģiju nepieejamība arī noteikti vairs nav arguments pret bezskaidras naudas sabiedrību. Liela daļa iedzīvotāju, tostarp seniori un iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem, lieto viedierīces, un daudzi cilvēki paralēli lieto dažādus digitālus maksājumu rīkus – gan kartes, gan maksājumu kartes tālrunī, gan digitālās aplikācijas.

Tehnoloģiskais progress notiek tāpēc, ka tas noteiktus ekonomikas procesus padara efektīvākus – pretējā gadījumā tam nav pieprasījuma. Tas pats notiek maksājumu jomā – digitālie maksājumi ir lētāki un ātrāki nekā skaidras naudas aprite, un attiecīgi tehnoloģiskais progress jau pārredzamā nākotnē skaidras naudas apriti izslēgs no ekonomikas, aizvietojot to ar digitāliem norēķiniem.

Šis no ekonomikas viedokļa ir dabisks process, un mums ir izdevīgāk būt līderiem šajā procesā, izglītot cilvēkus un piemērot normatīvo bāzi, nevis šajā pārmaiņu vilcienā iekāpt pēdējiem, kad visi citi jau ekonomisko labumu būs guvuši un realizējuši savās ekonomikās.

Drošība bezskaidriem norēķiniem nav sliktāka par skaidrās naudas turēšanu

Reizēm dzirdam argumentu, ka digitālie maksājumi esot nedroši, tos varot “uzlauzt hakeri” un šo naudu varot izkrāpt. Patiesi, krāpšana ir problēma, taču to nozares cenšas risināt ar pastāvīgu iedzīvotāju izglītošanu un cilvēki noteikti kļūst gudrāki ar saviem elektroniskajiem maksājumu rīkiem. Turklāt krāpšana ir pastāvējusi vienmēr – arī skaidrās naudas ekonomikā – tas nav unikāli.

Turklāt ir viens būtisks aspekts, kas jāņem vērā – bezskaidras naudas sabiedrībā ar krāpšana būtu grūtāk īstenojama, jo arī izkrāptā nauda būtu jāpārved un jālieto elektroniski un to būtu daudz vieglāk izsekot un atklāt nekā gadījumos, kad maksājumu ķēdi noziedznieki var “pārraut” ar skaidras naudas izmaksu.

Protams, krāpšanas riski paliks, jo daļa digitālās krāpšanas neatrodas Latvijā un lieto starptautiskus rīkus. Taču ar šiem riskiem ir iespējams cīnīties ar arvien dziļāku iedzīvotāju izglītošanu.

Visiem jāvar atvērt kontu

Labs arguments pret bezskaidras naudas sabiedrību ir grūtības atvērt kontu kādā no Latvijas komercbankām. Šādi gadījumi ir ļoti, ļoti reti, taču tādi eksistē – bankas atsaka atvērt kontu, ja nevar pārliecināties par līdzekļu izcelsmi vai arī ļoti īpašos gadījumos, kad persona ir iesaistīta kādos noziegumos vai ir starptautisku sankciju sarakstos.

Te jāuzsver – šādi gadījumi ir sevišķi reti. Taču arī tiem ir risinājums, un Latvijā jau eksistē noteikumi par pamatkonta atvēršanu, kuru komercbankas nedrīkst atteikt nevienam. Tātad nevajadzētu būt argumentam, ka bezskaidras naudas sabiedrība kādu izslēdz no ekonomikas.

Ir arī citi ieguvumi bez nodokļu ieņēmumiem

Bezskaidras naudas sabiedrībā ekonomiskā noziedzība kopumā kļūst grūtāk īstenojama. Vai Jūs esat dzirdējuši, ka kukuļi tiek maksāti ar pārskaitījumu? Ekonomiskie noziegumi joprojām būs iespējami, taču atkal jau tie būs daudz grūtāk īstenojami.

Līdzīgi ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (“naudas atmazgāšanu”) – šobrīd bankas Latvijā un Eiropā šiem noziegumiem pievērš tik daudz uzmanības, ka “naudas atmazgāšana” kļūst ārkārtīgi grūti realizējama ar banku starpniecību. Noziedznieki visdrīzāk vēlēsies izmantot eksotisku valstu maksājumu iestādes un iespējas, taču šis jau ir cits jautājums, kas nav cieši saistāms ar Latviju kā bezskaidras naudas sabiedrību.

Papildu ieguvums ir investīciju vides uzlabošana. Ēnu ekonomikas augstais īpatsvars ir viens no iemesliem, kas atbaida lielus ārvalstu investorus. Ēnu ekonomika signalizē par iespējamu noziedzību, nodokļu nemaksāšanu, negodīgu un nevienlīdzīgu konkurenci – investori to nevēlas. Bezskaidras naudas sabiedrība investoriem dod pretēju signālu – ka šī ir moderna valsts, ar caurskatāmiem, godīgiem un paredzamiem procesiem.

Cits ieguvums ir atbilstības prasību ievērošanas vienkāršošana pašā banku sektorā. Miljoniem skaidras naudas katru dienu nonāk banku sektorā caur iemaksas automātiem, šīs skaidrās naudas aprites kontrole izmaksā daudz – un visas šīs izmaksas tiek iekļautas banku pakalpojumu cenās. Bezskaidras naudas ekonomika atbilstības procesus padarītu būtiski vienkāršākus un lētākus, kas attiecīgi būtu papildu ieguvums ekonomikai un sabiedrībai.

Paradums lietot tikai bezskaidru naudu Latvijā ir jau iesakņojies

Ko nozīmētu pāreja uz tikai bezskaidras naudas norēķiniem? Jaunu paradumu, protams. Taču šāds paradums jau ir iesakņojies, un ir būtiska daļa cilvēku, kas pat nepamanītu lielas izmaiņas savā dzīvē, ja pēkšņi skaidras naudas vairs nebūtu.

Latvijas Bankas pētījums “Maksājumu radars” parāda Latvijas iedzīvotāju maksājumu paradumus. Saskaņā ar šo pētījumu šī gada augustā 27% visu maksājumu Latvijā joprojām tika veikti skaidrā naudā. Šīs rādītājs laika gaitā ir būtiski krities – tas bija 42%, piemēram, 2017. gada februārī, un 33% pirms tikai pusgada. Arī 27%, protams, joprojām ir daudz.

Tomēr, pat neskatoties uz samērā augsto skaidrās naudas īpatsvaru, tendence ir skaidra, un Latvijas iedzīvotāji pieņem jaunu paradumu maksāt ar bezskaidriem norēķinu līdzekļiem. To parāda tā paša pētījuma maksājumu statistika.

Proti, bezskaidrās naudas maksājumu skaits būtiski aug – ja, piemēram, 2020. gada otrajā pusgadā Latvijā tika veikti 284 miljoni maksājumu (noapaļojot), tad 2022, gada otrajā pusgadā tie bija jau 386 miljoni. Tāpat aug arī maksājumu apjoms – 2020. gada otrajā pusgadā ar bezskaidras naudas norēķiniem tika veikti maksājumi par 94 miljardiem eiro, tad 2022. gada otrajā pusgadā – jau 142 miljardiem eiro.

Rezumējot – pāreja uz tikai bezskaidras naudas norēķiniem nozīmētu pārmaiņas, taču tās nebūtu tik revolucionāras, kā varētu šķist. Vai esat pamanījuši, ka, piemēram, Londonā jau ir daudz veikalu un kafejnīcu, kurās skaidru naudu vairs nepieņem?

Jābūt pārejas periodam

Protams, ka tik vērienīga ideja nevar tikt īstenota vienā dienā. Ja Latvija šādu ceļu izvēlētos, būtu jābūt pārejas periodam, iespējams, ar laiku samazinot skaidrās naudas maksājumu slieksni, lai radītu pieradumu maksāt tikai digitāli.

Tāpat iespējams, ka skaidru naudu nevajag likvidēt pavisam – to varētu atstāt kā alternatīvu maksāšanas līdzekli tiem, kas nu patiesi nevēlas bojāt maku ar maksājumu karti. Taču šajā gadījumā varētu noteikt ļoti zemu skaidras naudas maksājumu slieksni – piemēram, 10 vai 20 eiro. Šāds risinājums ļautu arī saglabāt skaidras naudas aprites infrastruktūru ārkārtas gadījumu riskiem, kas ir ārkārtīgi maz iespējami, taču teorētiski pastāv.

Lai cik nepatīkami nebūtu par to domāt, kara laikā skaidra nauda var būt nepieciešama, taču visos citos gadījumos – bezskaidras naudas sabiedrība ir daudz efektīvāks risinājums. Patiesībā, ja ekonomikā kaut kas ir efektīvs, tad tas arī neizbēgami tiek īstenots.

Iespēja kļūt par līderi

Visbeidzot – bezskaidras naudas sabiedrība ir tikai laika jautājums. Latvijai tā ir iespēja rīkoties un būt par globālu piemēru svarīgu un progresīvu pārmaiņu ieviešanā. Tas ļautu no jauna definēt Latvijas lomu pasaules finanšu tirgū un izceltu Latviju kā modernu valsti. Bezskaidras naudas ekonomika un sabiedrība ir veids, kā parādīt Latvijas līderību. Un līderība iedvesmos, tostarp arī Latvijas iedzīvotājus, jo mums būs ar ko lepoties.

Novērtē šo rakstu:

5
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...