Mūsu satiksmes mierināšanas pārvērtības ir lieliskas un būs vēl lieliskākas, jums tikai jāizturas cieņpilni
Inese Andersone*04.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas centrs ir pārvērtību priekšā. Un šīs pārvērtības ir jau sākušās. Pakāpeniski ielu telpa un pilsētvide ir jāpadara cilvēcīgāka – drošāka un ērtāka visiem iedzīvotājiem. Tikai veicot pamanāmus uzlabojumus pilsētas centrā, mēs panāksim to, ka cilvēki izvēlēsies te dzīvot. Centrā ir viss nepieciešamais kvalitatīvai dzīvei 15 minūšu gājiena vai brauciena attālumā.
Šajā gadā vasaras Rīgu redzam kā iespēju iedzīvināt mūsu jau sen plānošanas dokumentos izvirzītos konceptus - ielas ar gājēju prioritāti. Tā ir mierināta satiksme ielās, samazināts auto daudzums, uzlabota pilsētvide – ar kokiem, augiem un atpūtas iespējām.
Maršrutā, kas būs vairāk nekā
Vēlamies šajā gadā radīt pilsētvidi, kurā no pārvietošanās nav izslēgts neviens dalībnieks. Mēs neslēgsim ielu autotransportam, bet padarīsim tās mierīgākas un klusākas. Lai to panāktu, parādīsies drošākas gājēju pārejas, velostatīvi un daļu no autostāvietām ieņems kafejnīcas un atpūtas vietas.
Brauktuves sašaurinājumi krustojumu un gājēju pāreju tuvumā Baznīcas un Tērbatas ielās būtiski uzlabo gājēju drošību, jo ir jāmēro īsāks ceļš, šķērsojot ielas braucamo daļu, bet autovadītājiem ir jāsamazina braukšanas ātrums, tādejādi samazinot negadījumu risku. Sašaurinot krustojumus, mēs iegūstam arī papildu telpu, kurā izvietot velonovietnes un augus.
Vasaras ielu projekta ietvaros izveidotas jaunas un ilgi gaidītas gājēju pārejas Tērbatas un Artilērijas ielas krustojumā, par kurām jau esam saņēmuši pozitīvas apkārtnes iedzīvotāju atsauksmes. Jaunā gājēju pāreja pie Elizabetes ielas uz Brīvības bulvāra liepu aleju ir padarījusi šo zaļo zonu pieejamāku pilsētniekiem. Jūlijā turpināsim diskusiju par iespēju šo pāreju izveidot visā garumā.
Vasaras garumā visi šie ieviestie risinājumi tiks pētīti un vērtēta to ietekme gan uz satiksmi, gan pilsētvidi kopumā. Kaut arī pagaidām satiksmes mierināšanas risinājumi ir uz laiku, daļa no tiem būs uz palikšanu. Satiksmes mierināšana un gājēju drošība būs prioritāte arī turpmāk.
Rīgas centrā viss atrodas 15 minūšu attālumā. Arī apkaimes ir pārvaramā attālumā ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, pie nosacījuma, ja ir atbilstoši droša infrastruktūra. Apkaimju savienojumi parādās no centra piecos virzienos, un mēs jau jūtam, ka piedāvājums rada pieprasījumu. Paskatieties sev apkārt, cilvēki patiešām izmanto jaunos veloceliņus, jo tā ir ātrāk, ērtāk un veselīgāk. Kā arī klimatam daudz draudzīgāk. Izmēģini arī Tu!
Pierīgas iedzīvotājiem, kam ātrums no darba līdz mājām pieaugs par vairākām minūtēm, ir jārēķinās ar to, ka pilsētas centru izbraukt būs lēnāk - jo tikai, veidojot mierinātu satiksmi un uzlabotu pilsētvidi, mēs panāksim to, ka pilsētas centrā ir pievilcīgi dzīvot. Līdz ar satiksmes mierināšanu dome turpinās darbu, lai padarītu ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu pievilcīgāku arī Pierīgas iedzīvotājiem. Noris darbs pie vilcienu satiksmes veiksmīgas integrēšanas pilsētas sabiedriskā transporta tīklā, uzlabosim sabiedriskā transporta kvalitāti un pieejamību. Centra ielām kļūstot gājējiem drošākām, bērniem būs vieglāk pašiem nokļūt skolā.
Pārmaiņas ir sākušās, jo pārāk ilgi Rīgas stratēģija 2030 ir gulējusi uz plaukta putekļos. Mums ir jāiespēj īstenot izmaiņas, kuras gadiem nav tikušas veiktas!
Aicinu visiem būt cieņpilniem vienam pret otru un iesaistīties Rīgas pārvērtībās!
* Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
