Iesaki rakstu: 
1995.gadā privatizācijas rezultātā tika iegūts nekustamais īpašums „Brīvnieki-
Tikai pēc gada - 2003.gadā tas tapa mums zināms. VZD kļūdu atzina un apņēmās to izlabot, taču, pamatojoties uz to, ka jaunatdalītā īpašuma „Šarlotes” īpašnieki nepiekrita labot kļūdaino robežplānu, VZD ieteica vērsties Vidzemes apgabaltiesā ar prasību, rakstiski apstiprinot kompensēt visus izdevumus.
Tiesāšanās process, kas tika uzsākts 2005.gadā un nobeidzās bez rezultāta 2014.gadā, norisinājās ar brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikiem” cienīgiem pavērsieniem un notikumiem. Tiesvedības procesa gaitā radās iespaids, ka mērniecībā nav jāievēro ne instrukcijas, ne noteikumi. Robežplāni, akti, pagasta ierīcības kartes u.c. dokumenti tiek skaidroti pēc katra indivīda personīgajiem ieskatiem un vajadzības.
2012.gada Apgabaltiesas spriedums - prasība noraidīta, iesniegtā apelācija arī noraidīta. 2014.gadā iesniegtā kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā - atteikts ierosināt. VZD pieļautā mērniecības kļūda paliek nelabota, un robežstrīds paliek bez risinājuma - tiesāšanās deviņu (9) gadu garumā NEKO NEATRISINA!?! Lielais jautājums - kam vajadzīga tiesa, kas neko nerisina, kādēļ tiek nelikumīgi atņemta zeme VZD patvaļīgas rīcības rezultātā, kurš kompensēs materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas tiek novilcināti gadiem?
No 2015.gada līdz 2017.gadam veicu saraksti, kā arī iesniedzu sūdzību Tieslietu ministrijai, kas iesaka uzsākt jaunu tiesvedību. Jautājums: kāpēc LR nevienam nav jāatbild likuma priekšā par pieļautajām kļūdām - ne konkrētam mērniekam, ne VZD kā iestādei, kas nodrošina LR zemes valsts uzskaiti un pārraudzību, ne Tieslietu ministrijai, kuras pakļautībā ir VZD?
Pamatjautājums ir - pie kā ir vainīgs privātīpašnieks? Kāpēc man jāpiedalās konflikta risināšanā, ko ir iniciējusi valsts iestāde - VZD - rupji kļūdoties, bet man kā privātīpašniekam jāstaigā pa tiesām un gadiem jāaizstāv manas pamattiesības uz privātīpašumu, pie kam bez rezultāta! Kāpēc man par šo visu ir jāmaksā savi līdzekļi un jāmēģina pierādīt to, kam VZD piekrīt, bet izlabot SAVU KĻŪDU BEZ TIESAS LĒMUMA - NEVAR!?! Kļūdīties var bez tiesas lēmuma, bet izlabot kļūdu - nevar?!?
Latvijā var „likumīgi” nozagt zemi, iznīcināt jaunuzceltu žogu, kas uzbūvēts robežstrīda joslā, var apdraudēt privātpersonu dzīvību, uzbrūkot ar iedarbinātu motorzāģi. Par pēdējām pretlikumībām ierosināta krimināllieta 2016.gada decembrī, bet līdz šim jeb gandrīz pēc pusotra gada nav nekādas virzības?!? Vai tādai ir jābūt „lietu kārtībai”- ES tiesiskajā valstī?
Interesants ir arī fakts, ka viena pieļauta un neizlabota mērnieka kļūda 2002.gadā, 16 gadu laikā kā ir izveidojusies par neatrisinātu problēmu „sniega bumbu”, kas „savēlusies” jau gadiem - nepareizi atdalīts un iemērīts jauns īpašums, nepareizi izsniegta būvatļauja, reāli uz kaimiņzemes praktiski jau uzbūvēta māja, strīds par iebraucamiem ceļiem - abiem blakus īpašumiem, sliktas jeb kritiskas attiecības ar kaimiņiem, līdz pat policijas iejaukšanās nepieciešamībai u.t.t. - un jāatzīst, ka risinājuma NAV!
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
