Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai pamanījāt, cik viegli un dabiski kara laikā ir Ukrainas pilsoņus saukt par ukraiņiem? Neatkarīgi no tā, vai viņu ģimenes valoda ir ukraiņu, baltkrievu vai krievu, neatkarīgi no tā, vai konkrētā ukraiņa saknes iestiepjas mūsdienu Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šī konkrētā ukraiņa vecāki sevi uzskatīja par ukraiņiem, krieviem, ebrejiem vai pat korejiešiem, neatkarīgi no tā, kurai pareizticīgo baznīcai šis ukrainis sevi pieskaita.

Pat neatkarīgi no tā, kāda lingvistiskā vai etniskā identitāte ir personiski svarīga konkrētajam ukrainim. Proti, cik viegli un dabiski šajās dienās ir bijis pieņemt, ka "ukrainis" – tā ir primāri pilsoniska, nevis etniska kategorija?

Un, ja tā, vai mēs līdzīgi lietojam arī vārdu "latvietis"? Primāri ar to apzīmējot Latvijas pilsoņus, valstspiederīgos un tikai pēc tam – kultūras vai etniskās iezīmes?

Mani novērojumi liecina, ka noteiktai Latvijas sabiedrības daļai, sevišķi jaunākajās paaudzēs, tieši šāda ir vārda "latvietis" pirmā un galvenā nozīme, bet uzdrošinos apgalvot, ka tas vēl ne tuvu nav Latvijas sabiedrības vairākums.

Kastīšu domāšana

Atšķirības pilsonisko, etnisko, lingvistisko apzīmējumu lietošanā – "latvietis", "krievs", "krievvalodīgais", "krieviski runājošais", "ukrainis", "baltkrievs" – nav kaut kas neparasts, tās kara gaismā tikai spilgtāk izgaismojās. Atzīšos, ka, runājot par "latviešiem" un "krieviem", katru no šiem vārdiem lietoju vismaz trijās dažādās nozīmēs atkarībā no piesaukšanas konteksta.

Tā nav kļūda vai vieglprātība. Vārdi ir aptuvens, trūcīgs realitātes pietuvinājums, vārdam var vienlaikus būt vairākas nozīmes, kur katra tiecas aprakstīt atšķirīgu realitātes šķautni. Centieni šādos apstākļos noteikt vienu ekskluzīvu un nemaināmu vārda nozīmi nenes labumu, tie kaitē – padara mūs akliem pret tiem realitātes elementiem, kas ekskluzīvi definētās vārdu nozīmēs neiekļaujas. Dažus vārdus labāk turēt nozīmju ziņā plašus un jaunām nozīmēm atvērtus.

Piemērs. Iedomājieties, ka esat piedzimis ģimenē, kur vecāki runā latviešu un krievu valodā, senāki senči ir runājuši latgaliski, baltkrieviski un ukrainiski. Ko šādā kontekstā nozīmē etniski identificēties, "izvēlēties" savu tautību? Latvijas sabiedrības vairākumam ekskluzīvas etniskās kategorijas spiedīs kā nepiemērota izmēra kurpes – lai identificētos ar kaut ko vienu, ekskluzīvu, no savas identitātes jāizdzēš poļu vecmāmiņas vai baltkrievu vectētiņa saknes, aiz iekavām jāatstāj grūti definējamie Latgales radi, jāmarginalizē viena no ģimenes valodām.

Kā vārdā?

Papildinošās identitātes

Alternatīva būtu domāt par etniskajām identitātēm kā savstarpēji papildinošām un bagātinošām. Proti, tas ir normāli, ka latvietim ir krievu un ukraiņu saknes vai daļa senču runājuši jidišā, bet otra daļa – latgaliski. Tas ir netipiski, bet arī normāli, ja latvietim ir tumša, no Ēģiptes senču līnijas iegūta ādas krāsa vai aziātiski sejas vaibsti. Daudzējādā ziņā tā pat ir bagātība un spēks – nereti cilvēki, kuriem rūp viņu saknes, vairāk interesējas par attiecīgajām sabiedrībām, nepaliek vienaldzīgi tad, ja viņu senču dzimtajās vietās notiek nelaime, ļauj cilvēciskai solidaritātei biežāk pārkāpt ģeogrāfiskās valstu robežas.

Dzimtas vēstures elementu akcentēšana ir personiska izvēle, kur nevienam citam nebūtu jājaucas. Katrs cilvēks pats izvēlas, vai, ko un kad akcentēt – viengad "pielaikojot" sev vecvecmāmiņas lībisko identitāti, citgad atklājot un dodoties pētīt vecvectētiņa poļu saknes.

Dinamiskās identitātes

Etniskās identitātes ne tikai nav ekskluzīvas, tās nav arī statiskas – tās katru dienu mainās, mums ikdienas notikumu dunoņā šīs pārmaiņas visbiežāk nemanot.

Šodienas Ukraina sniedz iespēju īpašā paātrinājumā paraudzīties uz identitāšu maiņu. Raksturojumam kādas nesenas socioloģiskas aptaujas dati: 2021. gada jūlijā 41% Ukrainas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka ukraiņi un krievi ir viena tauta. 2022. gada aprīlī, pēc iebrukuma, šāda apgalvojuma piekritēji bija palikuši tikai 8% (apgalvojumam nepiekrītot 91% no Ukrainas iedzīvotājiem [1])!

Lai sevi etniski vai nacionāli pozicionētu, cilvēkam vajadzīgi naratīvi, parasti mītiem apvīti stāsti par tautu vēsturi. Tā arī šodienas Ukrainā karš īpaši izgaismojis konfliktu starp diviem konfliktējošiem stāstiem, kas abi tiecas izskaidrot Ukrainu un ukraiņus.

Ja Vladimira Putina koncepcijā ukraiņi nav īsta nācija, bet gan nomaldījušies krievi, tad ukraiņi paši nešaubās par savu savdabīgumu – gan vēsturiski, gan it sevišķi mūsdienās, kad Ukrainas nācija sevi apraksta caur eiropeiskuma, demokrātijas, tiesiskuma atribūtiem.

Iespējams, ka spilgtākais šo konfliktējošo stāstu attēlojums aplūkojams pirms dažiem gadiem veidotajā humoristiskajā seriālā "Tautas kalps", kur vienā no epizodēm [2] Ukrainas prezidents (starp citu, šo lomu atveido pašreizējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis), aizdomājoties par iespējām apkarot korupciju, sastopas ar 16. gadsimta Krievijas tirāna Ivana Bargā rēgu. Tikšanās laikā Ivans Bargais nespēj saprast, kādēļ Ukrainas prezidents, krievu cars būdams, nepiekrīt korumpantus sasēdināt uz mietiem vai nocirst viņiem galvas. Ivanam Bargajam nav skaidrs arī tas, kādēļ šis "Kijevas kņazs" sevi dēvē par kaut kādas Ukrainas prezidentu, nav pateicīgs par Ivana vēlmi nākt "brāļus" atbrīvot no poļiem un lietuviešiem un vēlas doties pa savu ceļu uz Eiropu.

Ja šobrīd ukraiņiem ir skaidrs, kurp viņi dodas, un ir iezīmējies ukraiņu nākotnes vektors, tad stāstā par ukraiņu pagātni konsenss ir tikai daļējs. Tur mijiedarbojas, dažkārt konkurē divi naratīvi. Populārākais ir nostiprināts Ukrainas himnā – proti, par ukraiņu identitātes un vēstures sasaisti ar brīvību mīlošajiem kazaku kaujiniekiem. Otrs populārākais, bet sabiedrības uztverē ne tik viennozīmīgs naratīvs ļautu Ukrainai konkurēt ar Krieviju par patieso Kijevas Krievzemes mantinieces statusu. Šādas vēstures analoģijas mūsdienu Krieviju pārvērstu par Moskoviju, mongoļu "Zelta Ordas" turpinātāju.

Līdzīgi, pat ja lēnāki, etnisko un nacionālo identitāšu veidošanās, transformāciju un pārkombinēšanās procesi notiek visiem, arī latviešiem. Laika ritējums ir nepielūdzams, pat šķietami senatnīgajiem apzīmējumiem laika zobs pamaina saturu.

Latvijas sabiedrībai šajā ziņā īpaši interesants ir Valsts prezidenta mēģinājums papildus latviskajai identitātei nostiprināt (atjaunot? ieviest?) "vēsturisko zemju" identitātes. Vai šī ideja iedzīvosies vai ne, ir mazā mērā atkarīgs no tā, cik spēcīgas un īstas tās bijušas pagātnē, bet gan no tā, vai pietiekamam skaitam mūsdienu cilvēku šāda papildu identitāte(s) šķitīs viņa paša 21. gadsimta dzīvei pievilcīga un iederīga. Šādā nozīmē pagātne pārkonstruējas atbilstoši mūsdienu cilvēka izvēlēm.

Pilsoniskās nācijas stiprināšana

Pilsoniskā nācija ir ideja par nāciju, kas apvieno kādas valsts pilsoņus, šīs valsts pilsoniskās dzīves dalībniekus. Neatkarīgi no viņu senču etniskās izcelsmes.

Ukrainā pilsoniskās nācijas ideja un izpausmes bija spēcīgas vēl pirms Krievijas šīgada iebrukuma – sabiedriskajās diskusijās un valsts pārvaldīšanā Ukrainas sabiedrība piedalās visā tās etniskajā daudzveidībā. Lai par to pārliecinātos, pietiek iepazīties ar Ukrainas līderu biogrāfijām.

Karš Ukrainas sabiedrību kā pilsonisku nāciju saliedējis vēl vairāk. Saliedējis caur bruņotu pretošanos Putina Krievijas centieniem ukraiņus pakļaut, kā arī caur ukraiņu vēlmi ciešāk integrēties Eiropas valstu saimē un apliecināt demokrātijā, brīvībās balstītās vērtības.

Latvijas kursam ir gan paralēles, gan atšķirības ar Ukrainu.

Latvijā integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas politikā (šos vārdus šeit lietošu kā sinonīmus, lai gan ir vismaz trīs veidi, kā tos nošķirt!) bijuši divi elementi. Publiski redzamākie ir centieni strādāt ar mūsu sabiedrībā jutīgajiem valodas un atmiņu jautājumiem, stiprinot latviešu valodas nozīmi un cenšoties Latvijas sabiedrībā izveidot lielāku konsensu vēsturisko notikumu interpretācijā. Vairāk fonā notiek mēģinājumi uzsvaru likt uz kopīgajām vērtībām, kas ir vēsturiski mazāk jutīgas, – pieķeršanos Latvijai, demokrātiskajām vērtībām un pilsoniskumu, sabiedrības kopdarbību, sociālajām saiknēm un solidaritāti, cilvēktiesībām un cilvēka cieņu.

Integrācijas/sabiedrības saliedēšanas centienu rezultāts ir atkarīgs no tā, vai un kas tajos piedalās. Lielākais šķērslis Latvijas pilsoniskās nācijas saliedēšanas kursam ir tas, ka sabiedrībai kopīgu jautājumu apspriešanā un risināšanā maz iesaistīti tie Latvijas iedzīvotāji, kuri neatbilst šiem parametriem – caurmērā augsti izglītoti, Rīgā vai citās lielākajās pilsētās dzīvojoši cilvēki, kuri ģimenēs runā latviski un kuriem ir vidēji vai augsti ienākumi.

Īpaši izteikti publiskajās diskusijās trūkst Latvijas cilvēku, kuru ģimenes valoda ir krievu. Ja tā sauktie "maneļi" (diskusijā piedalās tikai vīrieši) ir vizuāli viegli pamanāmi, tad cik bieži sev piefiksējam to, ka valsts nozīmes sabiedriskajās diskusijās trūkst cilvēku, kuru dzimtā vai ģimenes valoda nav latviešu valoda?

Tas līdz šim nav ticis uzskatīts par valsts līmeņa problēmu: sak, ja grib pievienoties, šķēršļus neliksim, bet principā tīri labi varam bez "krieviem" arī iztikt. Iespējams, ka miera apstākļos patiešām arī var iztikt, bet krīzēs šādai attieksmei ir raksturīgi atspēlēties. Atcerēsimies pagājušo gadu, kad izrādījās, ka neviens nezina, kā Covid-19 informācijai, tai skaitā par vakcināciju, sasniegt un uzrunāt krieviski runājošos seniorus. Un kā gan citādi – šī Latvijas sabiedrības grupa, tās pieredze, struktūra, domāšanas veids valsts nozīmes sabiedriskajās diskusijās līdz šim bijusi gandrīz pilnīgi neredzama.

Šādi izskaidrojams apjukums, pat neliela paranoja šobrīd, Krievijai iebrūkot Ukrainā. Pēkšņi dienas kārtībā ir jautājumi: "Nez, ko domā Latvijas krievi? Ko viņi darītu līdzīgā situācijā? Un kur viņus vispār atrast, lai to noskaidrotu?" Šādu jautājumu būtu daudz mazāk tad, ja cilvēki, kuriem dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda, būtu bijuši publiski redzami – samērīgi viņu skaitam sabiedrībā. Līdzīgi, kā tas bija pirmskara Ukrainā.

Neredzamie krievi nav vienīgais Latvijas sabiedrības akluma punkts. Līdzīga publiskās redzamības problēma ir cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Viņi publiskajās diskusijās ir aklajā zonā līdz brīdim, kad sabiedrības publiskākā daļa pēkšņi viņos uztver draudu: piemēram, pamanot strauji pieaugošus kādas agresīvi populistiskas partijas reitingus.

Šīs nav triviāli risināmas problēmas. Ar grūtībām sabiedriskajās diskusijās iesaistīt tādu sabiedrisko grupu pārstāvjus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pilsoniski apātiski, cīnās pat valstis ar īpaši dziļām demokrātijas tradīcijām. Ne velti pasaulē šobrīd tik populāras ir tā sauktās deliberatīvās metodes, kuras apspriežu veidotājus metodoloģiski spiež veidot tādus dalībnieku sastāvus, lai daudzmaz korekti būtu pārstāvētas visas sabiedrībā nozīmīgās grupas.

Šādi rīkoties ir jāgrib. Nevis nolemtība, bet problēmas nesaskatīšana ir tā, kas Latvijas sabiedrībā dažas grupas padara sociāli neredzamas. Pilsoniska nācija paliks vien teorētiska konstrukcija tad, ja ārpus tās veidošanas un iedzīvināšanas paliks tik liela daļa no mūsu sabiedrības.

[1] Socioloģisko pētījumu skat. šeit (9. lpp.) https://ratinggroup.ua/files/ratinggroup/reg_files/rg_ua_1200_ua_042022_v____i_press.pdf

[2] Epizodi var apskatīt šeit (krievu valodā): https://www.youtube.com/watch?v=iA7VsQ9ndOI

* Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece, kura specializējas pārvaldes un demokrātijas stiprināšanas jautājumos. Aizraujas ar eklektiskām idejām, kas ļauj labāk saprast sevi un sabiedrību.    

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...