Nacionālā apvienība vārdos rūpējas par latviešu tautas nākotni, bet darbos to iznīcina
Aldis Gobzems*16.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī ir mana pēdējā runa 13.Saeimā. Vairāk nebūs. Es esmu Latvijas valsts vēsturē visvairāk represētais Saeimas deputāts. Viņi man ir likuši rokudzelžus par to, ka satikos ar savu vēlētāju, 83 gadus vecu sievieti. Viņi mani ir izslēguši no 19 Saeimas sēdēm, viņi man ir atņēmuši darba algu uz gandrīz pusgadu, viņi paralēli man ir likuši desmitiem un desmitiem tūkstošu euro sodus par to, ka nofotografējos ar cilvēkiem. Viņi ir mani centušies izsmiet, pazemot, apmelot un iznīcināt. Un viņiem tas nav izdevies. Viņi ir izveidojuši Aldi Gobzemu. Paldies viņiem par to. Un paldies Jums, Katram un Katrai!
Mans šodienas runas teksts ir šāds. Šī ir mana pēdējā uzstāšanās 13. Saeimā. Man bieži pārmet, ka esmu bijis ass un pārāk tiešs. Ieteikuši, ka ne vienmēr ir jārunā tas, ko domā. Bet jūs zināt, ka es citādi nemaz nevaru. Domāju un arī ceru, ka vismaz daļa no jums arī nevarētu, ja vien spētu godīgi paskatīties uz apkārt notiekošo. Nevis caur pašu veidotās propagandas prizmu, bet no augstāka punkta, no kurienes ir redzams, kā Latvija caur laiku iet no pagātnes uz nākotni. Tāda, kāda tā ir, un uz nākotni, kādu veidojam šodien. Jūs ieraudzītu, ka Latvijas tautai nav nākotnes, nav tās ilgtspējas, par kuru visi te runājat.
Spēja vēl ir, bet tas nebūs vairs ilgi, ja nemodīsimies. Mēs izmirstam. Tik vienkārši. Katru gadu mūsu skaits samazinās par 20 tūkstošiem vai vairāk. Pazūd viena vidēji liela Latvijas pilsēta katru gadu. Un nevienu šeit Saeimā tas neuztrauc. Ārpus Saeimas gan, bet šeit ir pārliecība, ka izdosim likumu, ar kuru aizliegsim kaut ko, un viss būs labi. Jūs nevarat saglabāt latviešu valodu, izdodot likumus un aizliegumus. Tas ir smieklīgi un pat kaitnieciski.
Latviešu valoda šajā teritorijā ir apdraudēta tikai un vienīgi tautas izmiršanas dēļ. Kad mazāk par pusi Latvijas pilsoņu būs latvieši, tiks pieņemti citi likumi. Tas taču jāsaprot, tas nav nekas sarežģīts. Latviešu valodu var glābt tikai latvieši, radot bērnus un audzinot tos latviskās tradīcijās. Latviešu valodu neglābs Premjera un Saeimas deputātu algu pacelšana, prievīšu nēsāšanas tradīcijas un patētiskas runas ar piespraustiem karodziņiem. Valodu un savu kultūru var glābt tikai pati tauta, kas redz un iet uz savu nākotni. Tauta, kas ziedojas savu bērnu labā, tāpat kā mūsu senči ir ziedojušies savu bērnu labā. Tā ir tā pareizā labklājības formula.
Vienīgais veids, kā nodrošināt labklājību, ir ieguldīt, investēt mūsu bērnos. Un kas notiek tautas ievēlēto politiķu realitātē? Kuru tas uztrauc? Kāpēc nauda tiek piešķirta visam kam, tikai ne bērniem, izglītībai, zinātnei? Šīs trīs lietas, kas noteiks mūsu nākotni un labklājību, ir saraksta pēdējās vietās. Vecāki jau ar diviem bērniem pie Latvijas vidējiem ienākumiem ir pakļauti nabadzības riskam, skolotājiem jāstreiko, lai atgādinātu par sevi, zinātnei gandrīz pats mazākais finansējums Eiropā. Kādu nākotni tad jūs sagaidāt? Nauda bez problēmām tiek atrasta visādām nevajadzīgām lietām, kā Biķernieku zemju pirkšana, iegrūsta AirBaltic, pat pērtiķu māja dabū savus 45 miljonus. Tie ir simti miljoni Eiro.
Es nemaz negribu pieminēt enerģētikas krīzi, inflāciju un ekonomikas stagnāciju. Mēs nedrīkstam krīzes laikā aizmirst, kas un kur ir Latvijas nākotne.
Tāpēc es izsakos asi. Kungi un Dāmas – mostieties. Ja es klusi kaut ko šļupstētu sev zem deguna, netiktu pat ievērots. Neredzēju citu izeju. Neko nenožēloju.
Nākamajai, 14. Saeimai būs grūts uzdevums – pagriezt Latvijas kuģi prom no kraujas malas uz valsti ar nākotni. Un jāsāk ar bērniem un izglītību. Un mēs to arī darīsim. Cerams, ka bez lielas daļas no klātesošajiem.
Un vēl. Valsts, kur azartspēļu un maksātnespējas administratoru lobijs Saeimā un valdībā ir spēcīgāks par uzņēmēju lobiju, nevar attīstīties. Tāda valsts ir lemta pazušanai vēstures putekļos. Atceramies, kas tad saņēma lielākās kompensācijas pandēmijas laikā. Pirmie trīs visdāsnāk kompensētie bija azartspēļu uzņēmumi.
Atceraties arī noraidītos priekšlikumus par soda naudu neiekasēšanu un aizliegumu izlikt uz ielas un atsavināt īpašumus par komunālajiem parādiem uz krīzes laiku. Tie tika noraidīti, jo tuvāki bija maitasputni no maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju puses. Viņiem gribas ēst, un krīze un cilvēku nelaimes ir īstais pļaujas laiks. Viņi ir svarīgi Kariņam un it sevišķi Nacionālajai apvienībai, kas vārdos tā rūpējas par latviešu tautas nākotni. Bet darbos to iznīcina. Tas Jums jāzina par šo varu.
Bet citādi - paldies. Paldies ikvienam, kurš mani izveidoja par to Aldi Gobzemu, kāds esmu šodien. Paldies maniem vēlētājiem un paldies arī Jums, kuri sēž šajā zālē un kuri ir mēģinājuši visādi iznīcināt mani, jo īpaši, manu bērnu drošību un labklājību. Paldies Jums.
Paldies Latvijas cilvēkiem, latviešiem un krieviem, ka sniedzāt man nesavtīgu sirds siltumu. Tas piepildīja manu dzīvi. Nāciet, ļaudis, aiz manis, un šis sirds siltums atdzīvinās mūsu valsti. Tā uzplauks. Es zinu. Paldies.
* Šī runa tika teikta pirms mēneša. Kas to lai zina, kad atkal varēsim lasīt aizrautīgā cilvēka tekstus, jo pēc caurkrišanas vēlēšanās ir kārtējo reizi pametis Latviju un sociālos tīklus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
