„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Ir ideoloģiski motivēti runas brīvības ienaidnieki, kas vēlas, lai sabiedrība noticētu, ka jebkāda multikulturālisma, masveida imigrācijas un “daudzveidības” kritika novedīs pie ļaunām politiskām un ideoloģiskām galējībām. Viņi grib sabiedrības apziņā uzburt tēlus, ka neonacisti uzbrūk apspiestajām minoritātēm. Viņi vēlas, lai cilvēki ticētu, ka runa, kas kritizē masveida imigrāciju, ir pielīdzināma vardarbībai, un tādēļ vardarbība ir pareiza atbilde pret tiem, kas imigrāciju kritizē.

Bet sabiedrībai ir jāsaprot, ka multikulturālisms, masveida imigrācija un “daudzveidība” ir ideoloģiska ekstrēmisma formas, kuras Eiropas iedzīvotājiem uzspiež globālā elite, un ka leftistu grupas, kas apgalvo, ka aizstāv apspiestās minoritātes, ir vienkārši "noderīgie idioti" globālismam, kura ideoloģiskā virzība vērsta uz to, lai Rietumos tiktu iznīcināta Eiropas civilizācija, un eiropieši tiktu iznīcināti kā grupa.

Viņi mērķtiecīgi iestrādā Eiropas valstis savā ideoloģiskajā tēlā, un ikviens, kurš to kritizē, tiek apzīmēts par “rasistu”, un kritika tiek saukta par naida runu. Tas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā apklusināt politiskos oponentus, un tas darbojas tādā pat veidā, kā kādreiz boļševiki apsūdzēja politiskos oponentus par “kontrrevolucionāriem noziegumiem”. Ja boļševiku Krievijā jūsu domāšana būtu politiski nepareiza, tad jūs drīz vien nonāktu gulaga nometnē vai kapā.

Tādā veidā darbojas apsūdzības par naida runu, kas ir paredzētas, lai marginalizētu un demonizētu nekonformistiskus politiskus uzskatus, un panāktu, ka šādi viedokļi tiktu apklusināti un pakļauti kriminālvajāšanai.

Šis vāji definētais naida runas jēdziens ir radīts, lai atņemtu Eiropas iedzīvotājiem viņu domu brīvību, tas tiek pielietots tādā veidā, ka liek viņiem novērsties no politiskām idejām, kurām viņi citkārt atklāti piekristu, bet to nedara, jo nevēlas tikt aptraipīti ar apsūdzībām par to, ka viņi ir “heiteri” jeb naida runas atbalstītāji. Būtībā naida runas kā apkaunojoša termina izmantošana ir domu kontroles veids.

Kas tad ir naida runa?

“Es neatbalstu multikulturālismu.” Naida runa?

“Masveida imigrācija padarīs eiropiešus par minoritāti pašu dzimtajās zemēs.” Naida runa?

“Masveida imigrācija ir nekavējoties jāaptur.” Naida runa?

“Dažas grupas ir ieinteresētas, lai eiropieši kļūtu par minoritāti.” Naida runa?

“Eiropiešiem ir tiesības pastāvēt un būt brīviem no uzspiestā multikulturālisma.” Naida runa?

“Dažādība nav spēks.” Naida runa?

Ko mums ļauj teikt un kas nosaka, kas ir naida runa un kas nav

Ja kaut kas būtu raksturojams kā naida runa, tas varētu būt aicinājums uz vardarbību pret kādu grupu. Bet nacionālisti nekūda uz vardarbību, un tie neatbalsta nevienu, kas to gribētu darīt. Turēšanās pie kādiem politiskiem uzskatiem un to izplatīšana nav naida runa, katram ir tiesības uz saviem uzskatiem, un ikvienam ir tiesības nepiekrist šiem uzskatiem, bet nevienam nav nekādu tiesību mēģināt apklusināt kādu viedokli, to apsūdzot un kriminalizējot kā naida runu.

Naida runa pret baltās rases cilvēkiem

Ja jūs paskatāties uz to, kas šodien notiek Rietumu izglītības iestādēs, tad naida runas definīcija patiesībā attiecas uz to, kas tiek mācīts par baltās rases cilvēkiem.

"Naida runa ir runa, ar ko uzbrūk personai vai grupai, pamatojoties uz tādiem atribūtiem kā rase, reliģija, etniskā izcelsme, seksuālā orientācija, invaliditāte vai dzimums.”

Vai tas neattiecas uz nemitīgiem uzbrukumiem baltajiem heteroseksuālajiem vīriešiem un Rietumu kristīgās izcelsmes civilizācijai? Īstie naida runas ģenerētāji ir kultūrmarksisma ideologi koledžās un universitātēs, kas paaudzei pēc paaudzes ieaudzina naidu pret balto identitāti, balto vēsturi un balto kultūru.

Ja apsūdzības par naida runu tiktu izvirzītas pret visiem vienādi, tad šie, pret baltajiem vērstie ideoloģiskās indoktrinācijas bastioni būtu pirmie, kas būtu vainojami par to, ka tie klaji izplata naida propagandu.

Patiesība par naida runu ir tāda, ka tā neattiecas uz visiem vienādi, un šeit nav vienlīdzības cilvēku domu un viedokļu marķējumā. Naida runa attiecas tikai uz eiropiešiem, kuri identificējas kā Eiropas iedzīvotāji un kuri uzskata, ka eiropiešiem ir intereses, kas neatbilst kaitīgajai multikulturālisma un “daudzveidības” uzspiešanai viņu valstīm. Naida runa ir tas, pie kā vainojami var būt tikai eiropieši, un šī vaina rodas, noraidot to, ko uzspiež globālistiskie spēki. Pieņemiet, ko viņi sludina, un jūs kļūsiet par labu pilsoni. Jeb viņu acīs - par lētticīgu aitu. Ja uzdrošināsities iebilst, tad kļūsiet par parijiem, heiteriem, rasistiem, nacistiem. Pakļaujieties, un viņi liks jūs mierā, uzdrošinieties noraidīt kultūrmarksistu globālistisko agendu, un jūs kļūsiet par mērķi viņu agresijai.

Vienīgi Eiropas tautas ir spiestas kļūt “rases un kulturas ziņā daudzveidīgas”, un viņu identitāte un kultūra tiek apslāpēta, vienlaicīgi tām uzspiežot doktrīnu, ka tas visiem dos labumu, un ka jebkura opozīcija pret to ir morāli nepareiza. Tie, kas šeit ierodas, lai palīdzētu sasniegtu šo globālistisko mērķi, neiebildīs pret Eiropas iznīcināšanu, vienīgi eiropieši grib pret to iebilst, un tāpēc eiropiešu opozīcija šai agendai arī ir tā saucamā naida runa, un tajā var būt vainojami tikai eiropieši.

Naida runa kā orveliskā "jaunruna" (newspeak)

Termins "jaunruna" parādījās Džordža Orvela romānā-antiutopijā “1984”. Tā ir kāda totalitārā režīma oficiālā valoda, un tās ieviešanas mērķis ir padarīt par neiespējamu paust tādas domas, kas nesaskan ar oficiālajām nostādnēm. Lai kontrolētu runu un domas, lai valdošā partija paliktu pie varas, un tie, kurus viņi kontrolē, nevarētu sacelties pret viņiem. Domāt citādi ir domu noziegums, par kuru draud bargi sodi.

Līdzīgā veidā un nolūkā ir izveidojusies naida runa. Eiropiešiem jāpakļaujas un jāatbilst multirasu zeitgeistam, ko viņiem uzspiež globālais establišments un ko īsteno domu policija. Ikviens, kurš novirzās no šīs ortodoksijas, ir vainīgs “naida runā”.

Kultūrmarksisms ar tā šausmām attēlots distopijā "1984". Bet mūsdienu domu policija ir īsta, un jaunruna ir reāla.

Naida runa ir orveliska prāta kontroles forma, ko izmanto elite un tai uzticīgie un pakļāvīgie kultūrmarksisti. Lai manipulētu ar sabiedrību un lai uzbruktu tiem, kas viņiem nepatīk, viņi varētu izdomāt jebkādu terminu. Paskatiet tik, kādas etiķetes lieto tie, kuriem ir liberālleftiskais pasaulskatījums, pret tiem, kam tas ir citāds: rasisti, fašisti, homofobi, transfobi, antisemīti, bigoti, seksisti, misoginisti, heiteri, neiecietīgie utt. Būtībā tie ir bezjēdzīgi termini, kas tiek lietoti, lai apklusinātu vārda brīvību un brīvu domu, un tie darbojas tikai tad, ja cilvēki ļauj sevi apklusināt un pārstāj brīvi domāt.

“Būt mazākumā, pat esot tikai vienam tādam, nenozīmē vājprātu. Ir patiesība, un ir nepatiesība, un, kas turas pie patiesības, kaut vai pret visu pasauli, tas nav prātā jucis." Džordžs Orvels, "1984".

Pēc http://smashculturalmarxism.com publicētiem materiāliem.

Novērtē šo rakstu: