Iesaki rakstu: 
Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā, kad par šo lēmumu pirms nākamajā dienā paredzētajām Saeimas vēlēšanām vairs nevarēja uzzināt sabiedrība un tam nevarēja būt nekādas tūlītējas politiskas rezonanses, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra nolēmusi nodot tiesai tā saukto „nanoūdens” krimināllietu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši 5. oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs pieņēmis lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, to nosūtot uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.
Šīs lietas ietvaros Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme Tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Stunžāns, kurš pirms četriem gadiem kandidēja uz Saeimu no Saskaņas saraksta, kā arī auditors Valērijs Baškirovs, par „lietu kārtotāju” dēvētā Vita Baurovska un uzņēmējs Aleksandrs Beskorovainijs apsūdzēti par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, bet V. Stunžāns papildus tam ir apsūdzēts arī par 318.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.
Šie panti paredz kriminālatbildību par datorkrāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā veikta lielā apmērā vai to veikusi organizēta grupa, kā arī par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas.
Kā zināms, 2015. gada sākumā mediji pavēstīja, ka Leona Bemhena (attēlā) vadītajā pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme varētu būt notikusi apjomīga krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi: uzņēmums samaksājis par dārgiem inovatīviem ķīmiskajiem līdzekļiem, bet vietā piegādāts ūdens.
Tikai trīs mēnešus pēc šīs lietas sākuma policija veica pirmās kratīšanas, un līdz pat šim vienīgais redzamais prokuratūras darba rezultāts bija – tā izteica Rīgas domei „brīdinājumu par turpmāku likuma pārkāpuma nepieļaujamību”, ko pašvaldība jau atzinusi par nepamatotu.
Oficiāli Valsts policija apliecina, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme sākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti.
Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guvis iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nav bijis.
Krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā pienākumus pašvaldības uzņēmumā ieņemtā amatā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.
Organizētā grupa sekmīgi īstenojusi krāpšanu viena līguma ietvaros, nolemjot to īstenot atkārtoti pēc analoģiskas kārtības. Tas attiecīgi īstenots visa 2014.gada laikā, vien nedaudz pamainot organizētās grupas dalībnieku sastāvu un kopā Rīgas satiksmei radot zaudējumus, kuru publiski minētais apjoms ir vairāk nekā 834 000 eiro. Tiesa, Rīgas satiksme, kas šajā lietā atzīta par cietušo, kompensāciju vēl septembrī nebija pieteikusi.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
