Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Preses, ātro uzkodu un servisa pakalpojumu tīkla kioska Narvesen pārdevējai, kura saskaņā ar Jura Bērziņa internetā izklāstīto pircējam paziņojusi - "ti latiš, dumaješ imeješ prava govoritj" (tu, latvieti, domā, tev ir tiesības runāt"), par savu rīcību saņemšot ļoti nopietnu sodu: tiks noskaidrots, vai viņa jau ir pabijusi mācībās, un viņai tiks ieteikts tās apmeklēt atkārtoti.

Brīvdienās sociālajos tīklos izplatījās Bērziņa stāsts par starpgadījumu ar pārdevēju Narvesen kioskā Rīgā, Lidoņu ielā, pie sabiedriskā transporta pieturas Tirdzniecības centrs.

Kad izrādījies, ka pārdevējai neizdodas papildināt Bērziņa e-talonu, viņa krievu valodā paziņojusi, ka e-talons ir bojāts un lai vēršas Rīgas satiksmē. „Nez kāpēc viņa to teica krievu mēlē. Es palūdzu, lai runā ar mani valsts valodā, uz ko sekoja izvalbīts acu skatiens no viņas puses un lamas par to, ka esmu "latiš". Ar tekstu no manas puses "iemācieties valsts valodu", izgāju no kioska,” starpgadījumu aprakstījis Bērziņš.

Kad nedaudz tālāk esošajā Rīgas satiksmes automātā Bērziņam izdevies veiksmīgi e-talonu papildināt, viņš aizgājis atpakaļ līdz Narvesen kioskam, izstāvējis rindu, parādījis čeku, ka e-talons tomēr darbojas un sacījis, lai palūdz savam darba devējam iemācīt rīkoties ar e-talonu papildināšanas aparātu un „pie viena arī valsts valodu nebūtu slikti apgūt".

„Izgāju no bodes, devos tālāk. Tak tai pārdevējai nebija miera - skrēja man pakaļ un brēca - "ti latiš, dumaješ imeješ prava govoritj",” notikumus atstāsta Narvesen klients.

Viņš pēc kāda laika atkal bijis tajā Rīgas pusē un iegājis nopirkt minerālūdeni. Tā kā pārdevēja bijusi tā pati, pajautājis, vai jau iemācījusies rīkoties ar e-talonu "uzpildes" aparātu.

„Atbildes vietā atkal dzirdēju krievu mēlē man veltītus izteicienus (praktiski neko nesapratu, jo murmināja sev zem deguna). Ejot prom laipni pateicu, lai tomēr valsts valodu iemācās, noderēs. Tobrīd man šķita, ka tā ir Narvesen darbinieku "slimība" - izskrēja meitene pa durvīm un man brēca, vai es zinot angļu, vācu un itāļu valodas,” pārdevējas rupjo uzvedību atminas pircējs, kurš ir neizpratnē, vai Narvesen ir tāda politika, ka iepirkties var un drīkst tikai tie, kas zina angļu, vācu, itāļu valodas, un ka ar Narvesen darbiniekiem jākomunicē krieviski.

Narvesen personāla un komunikāciju departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs, uzzinājis par šo klienta sūdzību, Pietiek sacīja – esot žēl, ka klients nav vērsies ar savu sūdzību tieši Narvesen, tad varētu operatīvāk noskaidrot situāciju un to atrisināt.

„Protams, ka mūsu politika ir laipni un pretimnākoši apkalpot pircējus, lai viņiem būtu vēlme pie mums atkal iegriezties, un to mēs apmācībās uzsveram visiem pārdevējiem, kas strādā pie mūsu franšīzes ņēmējiem,” sacīja Aleksandrovs, norādot, ka Narvesen nealgo pārdevējus, bet visas tirdzniecības vietas darbojas kā franšīzes ņēmēji un pārdevēji ir attiecīgā uzņēmuma darbinieki.

Narvesen pārstāvis paziņoja, ka noteikti pārbaudīs konkrēto tirdzniecības vietu un noskaidros, vai attiecīgā darbiniece ir bijusi Narvesen klientu apkalpošanas mācībās. "Pašreizējā darba tirgū situācija ir saspringta, darbinieki bieži mainās, tādēļ mums ir svarīgi pārliecināties, ka visi ar mūsu zīmolu strādājošie pārdevēji ir iepazinušies ar Narvesen apkalpošanas kultūru un politiku,” sacīja Aleksandrovs.

Taču pārdevējai nedraud ne atlaišana, ne pat rājiens. Ja izrādīsies, ka pārdevēja jau ir pabijusi mācībās, viņai tikšot ieteikts tās apmeklēt atkārtoti, kā arī Narvesen izteikšot aizrādījumu franšīzes ņēmējam.

„Darbiniekus izvēlas katrs konkrētais uzņēmums, kas ar mums ir noslēdzis franšīzes līgumu, mēs nevaram šajās attiecībās iejaukties,” norādīja Narvesen pārstāvis. Pārdevēju pienākums gan esot ne tikai prast apieties ar e-talonu papildināšanas aparātu, bet arī pārvaldīt latviešu valodu, apgalvoja Aleksandrovs.

Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Narvesen Baltija pieder norvēģu Reitan Servicehandel AS, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Katrīne Judovica, valdes loceklis - Rems Razums. Pērn Narvesen Baltija peļņa ir bijusi vairāk nekā 1,53 miljoni eiro.

Judovicas skaidrojums Pietiek bija nedaudz striktāks, taču tāpat neradīja iespaidu, ka pārdevējai par kaut ko īpaši vajadzētu uztraukties: "Narvesen biznesa modelis ir tāds, ka mēs nododam franšīzē katru tirdzniecības vietu. Katrs individuālais uzņēmējs strādā zem Narvesen vārda. Bet, protams, mums ir noteikti apkalpošanas standarti. Tas, ka pārdevējs nerunā valsts valodā vai rupji izturas, nav pieņemami. Protams, tas absolūti neatbilst tam, kā mēs redzam, kā jāapkalpo klienti. Jāizmeklē šis gadījums un jārunā ar franšīzes ņēmēju, kā tas var tikt novērsts. Mēs ļoti atvainojamies klientiem."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...