Iesaki rakstu: 
140 miljonu latu atmazgāšanā aizdomās turētā Arta Hartmaņa biznesa partnere Iveta Bora, kas oficiāli kļuvusi par viena Hartmaņa uzņēmuma līdzīpašnieci, ir vadoša SAB pretizlūkošanas darbinieka Aigara Bora sieva. Par SAB darbinieku, Boras vīru jau pirms gada interesējies KNAB, - Hartmaņa biznesa partneres vīrs, iespējams, bijis saistīts arī ar „piesegpasu” nelikumīgu sagādāšanu, un droši avoti ziņo, ka Bors, iespējams, laikus brīdinājis Hartmani par gaidāmajām „problēmām”.
Biznesa partnere - SAB vadoša darbinieka sieva
Par iespējamo četrus gadus ilgušo naudas atmazgāšanu, kurā apgrozīti ap 140 miljoni latu, aizdomās turētā Liepājas uzņēmēja Arta Hartmaņa biznesa partnere Iveta Bora ir vadoša Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas darbinieka Aigara Bora sieva.
SAB vadošā darbinieka sievu un Hartmani saista iespējamajā naudas atmazgāšanā iesaistītā Liepājas ostas firma Baltic Bunkering Company, kura pirms dažiem gadiem iegādājās jaunu Aston Martin DB9 un kurā Hartmanim, kā liecina Lursoft informācija, līdz pat šā gada aprīlim piederēja 42,5% kapitāldaļu.
Kopš šā gada 21.aprīļa 80% Baltic Bunkering Company īpašniece ir Panamā reģistrētā Shipeco INC. Savukārt SAB darbinieka Aigara Bora, kurš pēc neoficiālas informācijas ieņem SAB pretizlūkošanas šefa amatu, sievai Ivetai nu pieder 20% BBC daļu.
BBC kapitāls ir 200 000 latu, bet apgrozījums pērn bijis 578 929 lati, peļņa - 43 300 latu.
Vai SAB darbinieks piesedzis?
Neoficiāli tieši ar Bora ietekmi SAB tiek skaidroti iemesli, kāpēc Hartmanis laikus atbrīvojies no faktiski visiem uz viņa vārda reģistrētajiem īpašumiem un it kā arī pametis valsti, pirms Valsts ieņēmumu dienests (VID) medijiem ziņoja par vērienīgu naudas atmazgāšanas shēmu, kurā iesaistīta persona A. – pēc publiski izskanējušas informācijas, Artis Hartmanis.
Vairāki informēti avoti Pietiek norādījuši, ka Bors jau ilgstoši bijis pazīstams ar sievas Ivetas biznesa partneri Hartmani un, iespējams, zinājis par Hartmaņa izstrādāto naudas atmazgāšanas shēmu.
Turklāt pēc drošu avotu ziņotā Bors aptuveni pirms gada nonācis KNAB interešu sfērā. Uz laiku, kad KNAB veicis izmeklēšanu, Bors pat ticis atstādināts no amata. Tomēr vēlāk amatā SAB viņš esot atjaunots, jo KNAB interese par Boru mazinājusies.
Bors, neoficiāli saistīts arī ar iespējamām nelikumīgām darbībām ar tā saukto „piesegpašu” izdošanu – tādas SAB noformē saviem aģentiem un darbiniekiem.
Netiek arī izslēgts, ka sievas biznesa partneri Hartmani SAB pretizlūkošanas nodaļā strādājošais Bors attiecībā uz VID izmeklētājiem „piesedzis” kā aģentu. Esot iespējams, ka Hartmanis no Latvijas „aizlaidies” ar SAB „piesegpasi.” Tiesa, pēc citas versijas, Hartmanis joprojām uzturas Latvijā.
Vai „mazgāja” bijušo Jukos struktūru naudu?
Par Latvijā līdz šim vērienīgu naudas atmazgāšanu aizdomās turētais Hartmanis, pēc vairāku avotu Pietiek atzītā, naudu ilgstoši caur vairākām Liepājas naftas produktu tranzīta firmām un ārzonu kompānijām, iespējams, esot atmazgājis ar bijušo Krievijas naftas gigantu Jukos saistītu struktūru interesēs.
Oficiāli nekādus komentārus VID par šo naudas atmazgāšanas shēmu gan nesniedz.
Jukos bija viena no lielākajām Krievijas naftas un naftas produktu kompānijām, Latviju naftas produktu tranzītam Jukos izmanto jau kopš 90.gadu sākuma.
SAB oficiāli neatbild par Boru, taču "iekrīt"
Oficiāli Pietiek neizdevās noskaidrot, vai Aigars Bors strādā SAB un kādu amatu viņš ieņems. SAB preses pārstāve Baiba Rāta-Saliņa, atbildot uz jautājumu par Boru, Pietiek atbildēja: „Informēju, ka SAB ir divas publiskas amatpersonas – SAB direktors un SAB preses sekretāre. SAB nekomentē biroja personālsastāvu, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.887 Valsts noslēpuma objektu saraksts valsts drošības iestāžu štati un personālsastāvs ir slepeni.”
Tomēr, zvanot uz SAB mājas lapā internetā norādīto kontakttālruni un uzdoties par vienkāršu iedzīvotāju Ilzi Šteinbuku, kas vēlas Aigaram Boram ziņot par kādu aizdomīgu lietu, izdevās pārliecināties, ka Bors SAB aizvien strādā.
Saruna ar Boru gan neizdevās, jo sieviete, kas atbildēja uz SAB kontakttālruni, informēja, ka Bora kungs neesot uz vietas. Lai sazinātos, viņa ieteica lietot e-pastu.
Neoficiāli jau ilgstoši izskan, ka SAB struktūras un amatpersonas saistītas ar iespējamiem naudas atmazgāšanas un kontrabandas piesegšanas darījumiem.
Pietiek jau informēja, ka Hartmanis, kas neoficiāli nosaukts kā iespējamais Latvijas naudas atmazgāšanas rekordistu, šogad dažu mēnešu laikā atbrīvojies no faktiski visiem viņam oficiāli piederošajiem īpašumiem, tos pārrakstot uz ārzonas uzņēmumu vai, domājams, viņa tēva vārda.
Kā rāda Lursoft datu bāze, no visām viņam piederošo kompāniju kapitāldaļām 1971. gadā dzimušais Hartmanis atbrīvojies no šā gada aprīļa līdz jūlijam. Šīs darbības vedina spriest, ka Hartmanis apzināti gatavojies „problēmām” un jau laikus glābis savus īpašumus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
