Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Satversmes tiesa atcēla ikmēneša amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu darbiniekiem, tad Lauku atbalsta dienests (LAD) bija pirmā iestāde, kas burtiski izrāva no mājaslapas visu iepriekš publicēto. Tāpat iestāde jau laikus sagatavojās informācijas vakuumam un izņēma arī darbinieku kontaktinformāciju, atstājot tikai vadītājus.

Kādēļ? Jo tad nevar salīdzināt un pierādīt, ka LAD vadītāji proporcionāli piemaksās un prēmijās saņem būtiski vairāk kā pārējie iestādes darbinieki, neievērojot vienlīdzības principu publiskajā sektorā. Starp citu, tas nav noslēpums, ka tieši LAD Valsts kontrole pārmeta, ka iestāde ignorē aizrādījumus un turpina maksāt ikmēneša piemaksas un prēmijas, kas veido būtisku daļu no kopējā gada atalgojuma.

Bet, kā jau ierasts, šīs aktivitātes ir cīņa ar sekām, kas radušās iestādes vadītāju apzinātas rīcības dēļ. Neprofesionālas rīcības vai apzinātas kaitniecības dēļ.

Jau kādu laiku iestādē notiek kadru mainība un tiešu gados jaunu darbinieku rindās, jo iestādē ir izteikti zems atalgojums, salīdzinot pret līdzīgām iestādēm un pret darbam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Lielākai daļai darbinieku uz 2018.gadu atalgojums nav celts kopš 2007.gada. Taču pēdējos gadus tieši no publiskās informācijas bija redzams, ka iestādes vadībai tiek maksātas ikmēneša piemaksas un diezgan bieži arī prēmijas.

Tā, piemēram, iestādes mājaslapā publiskotajā algu klasifikatorā norādīts, ka konkrētam amatam iestādē alga noteikta 1900 EUR (uz papīra, jeb ieskaitot nodokļus), bet katru mēnesi šo darbiniekiem tiek izmaksāti virs 2000 EUR (uz rokas, jeb izmaksa bez nodokļiem). Prēmijas un piemaksas var maksāt tikai ar pamatojumu “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti” vai par kolēģu aizvietošanu.

Uzreiz jāsaka, ka par aizvietošanām nav dzirdēts, ka maksātu parastajiem iestādes darbiniekiem, kaut arī laikā, kad kolēģi ir atvaļinājumā vai ilgstoši slimo, pārējie pilda visus darbus, jo iestādē nav darbu piesaiste konkrētiem cilvēkiem. Savukārt “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti”, diez vai kāds no darbiniekiem savus darba pienākumus veic nekvalitatīvi vai ikdienā izjutis kādu īpašu darba ieguldījumu no vadošos amatos strādājošajiem, ja nu vienīgi VIP klientu uzklausīšana un īpašu risinājumu piemeklēšana šiem klientiem ārpus vispārējās prakses.

2018.gada janvārī - februārī LAD direktore ikgadējā iestādes sapulcē darbiniekiem paziņoja, ka diemžēl iestādei finanses ir ierobežotas un iestādes prioritāte ir vadošie amati, t.i., šo cilvēku noturēšana ar piemaksām un prēmijām, līdz ar to pārējiem darbiniekiem atliek samierināties.

Neilgi pēc tam atklājās, ka iestāde ir izsludinājusi iepirkumu par IKT pakalpojumiem, kā rezultātā uzvarēja SIA “Autentica” par 5 884 500 EUR. It kā nekas neparasts, jo šajā plānošanas periodā taču ir atvēlēti kopsakarā ap 800 milj. EUR Eiropas fondu finansējums IKT jomas attīstībai un ap 130 milj. EUR tieši publiskā sektora modernizācijai IKT jomā.

Tieši pirms šī iepirkuma CFLA, kas ir lielākā ES fondu administrējošā iestāde, bija izsludinājusi projektu atlasi pasākumā ar kodu 2.2.1.1, kas tieši paredz projektus valsts iestāžu IKT jomas modernizēšanai un attīstībai. Turklāt šajā programmā pieejamais finansējums ir atvēlēts ar lielu rezervi, ar iespēju vēlāk palielināt, ja veidosies finansējuma trūkums un interese par projektu īstenošanu būs lielāka, līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka projektus varēja iesniegt tikai kādas konkrētas iestādes.

Tā pēc pirmās kārtas tika iesniegti projekti tikai par aptuveni 40 milj. EUR no minētajiem 130 milj. Un spriežot pēc publicētā apstiprināto projektu saraksta, citas iestādes šādu iespēju izmanto – atvieglo slogu uz pamata iestādes budžetu un IKT izdevumus iekļauj šī fonda un pasākuma projektos. (Zemkopības ministrija ir iesaistījusies šajā aktivitātē ar projektu 5 milj. eiro apmērā, taču, spriežot pēc IUB iepirkumu rezultātiem, šajā projektā netika iekļauti minētā LAD iepirkuma izdevumi.)

Taču izrādās, ka saskaņā ar publisko[1] informāciju LAD nemaz nav iesniedzis projektu šajā aktivitātē! Tas ir kā? 5,8 milj. EUR tā vietā, lai finansētu no ES fondu līdzekļiem, iestāde pasmeļ no iestādes pamata budžeta?! Protams, iestādei administrējot fondu līdzekļus, arī pienākas tehniskās palīdzības finansējums, ko parasti iestādes arī izmanto darbinieku atalgojumam, tehnikai, mēbelēm un citām nepieciešamajām lietām administrēšanas procesā. Taču būtiskākā atšķirība, ka izmaksas šajā tehniskās palīdzības fondā neviens neuzrauga, t.i., iestādei pienākas konkrēts % no administrēto fondu apjoma un tēriņu pamatojums ir vispārīgs.

Šajā gadījumā LAD ir izmantojis iespēju iet vieglāko ceļu: nevis iesniegt projektu CFLA, kur izdevumi tiek pārbaudīti un pēc projekta īstenošanas tiek uzraudzīti sasniegtie mērķi, bet vienkārši norakstīt šos izdevumus tehniskajā palīdzībā. Jebkurā attīstītajā privātajā uzņēmumā par šādu neprofesionalitāti finanšu vadītāju atlaistu bez ierunām, jo netiek izmantotas visas pastāvošās iespējas atvieglot pamata budžetu. Bet šajā gadījumā iestāde, kas administrē Eiropas fondus, pati izvairās no projekta iesniegšanas. Šķiet nopietns pamats šo apstākli vērtēt Valsts kancelejai un tiesībsargājošām iestādēm, jo diez vai tā ir vienkārša neprofesionalitāte.

Šīs tēzes secinājums – iestādei bija iespēja šos 5,8 milj. EUR izlietot darbinieku atalgojumam, motivācijai un darba apstākļu uzlabošanai, ja iestādes vadība šos izdevumus iesniegtu kā projektu un lielāko daļu segtu no cita fonda līdzekļiem. Vai tā ir profesionāla un atbildīga iestādes finanšu vadība? Nedomāju viss. Mums iestādes parastajiem darbiniekiem ir pamatots iemesls justies uzmestiem.

Štatu samazināšana. Kurš gan no mums, LAD darbiniekiem, nav dzirdējis, ka ļaunā Valsts kanceleja liek samazināt štatus, katru gadu par konkrētu %. Jāatzīst, ka arī tā nav taisnība. Valsts kanceleja norādīja, ka štatu samazinājums neattiecas uz fondu administrējošām iestādēm[2], kur lielākoties ir terminētas amata vietas, kas piesaistītas plānošanas periodiem. Turklāt Valsts kanceleja uzsvēra, ka štatu samazinājums nepieciešams un veicams vienlaicīgi ar atlikušo darbinieku atalgojuma celšanu, kas ir matemātiski loģiski.

Līdz ar šo faktu nākas secināt, ka štatu samazināšana iestādē ir nepieciešama nevis, jo tā liek Valsts kanceleja, bet tādēļ, lai atbrīvotu finanses vadošo amatu darbinieku piemaksām un prēmijām, jo tehniskās palīdzības nauda izlietota iepriekš minētajam IKT iepirkumam. Šo faktu arī apstiprina vienkārša statistika: nodaļā, kurā bija 11 darbinieki, ieskaitot vadītāju un vietnieku, samazinot štatus par 1 darbinieku atbrīvojas vismaz 1000 eiro finanšu līdzekļi (uz papīra) un izdalot tos uz atlikušajiem 10 cilvēkiem algai būtu jāpieaug visiem 10 darbiniekiem par 100 eiro (uz papīra), taču realitātē štatu samazinājums notiek, bet algu pieaugums iztrūkst.

Nav runa par to, ka štati nebūtu jāsamazina publiskajā pārvaldē kopumā, bet par konkrēto iestādi, kur iestādes vadītāja katru gadu lepojas par augošo administrēto finansējumu, kas ir darbinieku pieaugošā darba apjoma nopelns, kur darbinieki netiek galā ar darbu apjomiem, jo viņus katru gadu samazina. Runa ir par iestādi, kur darbinieki spiesti vasarā strādāt telpās bez kondicionieriem un ventilācijas, kur temperatūra vasaras mēnešos bieži pārsniedz +35 grādus un reģionu struktūrvienību darbiniekiem tiek noteiktas par aptuveni 20% zemākas algas (šķiet sava veida LAD ieviests diskriminācijas veids, jo darba apjomi ne pavisam nav par 20% mazāki un, pēc ikgadējās direktores statistikas, apjomi reģionos bieži vien ir būtiski lielāki kā centrālajā struktūrvienībā), (starp citu, darbs Darba inspekcijai).

Runa ir par iestādi, kur darbinieku darba pienākumu veikšanai iegādāti darba auto bez pilnpiedziņas (iepriekš vienmēr ar pilnpiedziņu), darba apstākļiem laukos, kur tos paši klienti ar traktoriem velk laukā no dubļiem un sniega, kamēr vadītāja brauc ar lepnu dienesta darba auto VW Tiguan R-line ar pilnpiedziņu.

Tā vien šķiet, ka iestādes vadība rīkojas ar iestādes budžeta līdzekļiem tā, it kā tā būtu viņu pašu kabata.

Nobeigumā liels aicinājums Valsts kancelejai, Valsts kontrolei un atbildīgajām tiesībsargājošām iestādēm izvērtēt iepriekš aprakstītās rīcības un iestādes vadošo darbinieku atbilstību ieņemamiem amatiem, jo, šķiet, Zemkopības ministrija šīs lietas neredz, negrib redzēt vai vienkārši piesedz.

Attēlā - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga


[1] https://www.esfondi.lv/specifiskie-atbalsta-merki

[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/valsts-parvalde-nodarbinato-skaitu-lidz-2020.gadam-ik-gadu-samazinas-par-2-14184902

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...