Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Satversmes tiesa atcēla ikmēneša amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu darbiniekiem, tad Lauku atbalsta dienests (LAD) bija pirmā iestāde, kas burtiski izrāva no mājaslapas visu iepriekš publicēto. Tāpat iestāde jau laikus sagatavojās informācijas vakuumam un izņēma arī darbinieku kontaktinformāciju, atstājot tikai vadītājus.

Kādēļ? Jo tad nevar salīdzināt un pierādīt, ka LAD vadītāji proporcionāli piemaksās un prēmijās saņem būtiski vairāk kā pārējie iestādes darbinieki, neievērojot vienlīdzības principu publiskajā sektorā. Starp citu, tas nav noslēpums, ka tieši LAD Valsts kontrole pārmeta, ka iestāde ignorē aizrādījumus un turpina maksāt ikmēneša piemaksas un prēmijas, kas veido būtisku daļu no kopējā gada atalgojuma.

Bet, kā jau ierasts, šīs aktivitātes ir cīņa ar sekām, kas radušās iestādes vadītāju apzinātas rīcības dēļ. Neprofesionālas rīcības vai apzinātas kaitniecības dēļ.

Jau kādu laiku iestādē notiek kadru mainība un tiešu gados jaunu darbinieku rindās, jo iestādē ir izteikti zems atalgojums, salīdzinot pret līdzīgām iestādēm un pret darbam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Lielākai daļai darbinieku uz 2018.gadu atalgojums nav celts kopš 2007.gada. Taču pēdējos gadus tieši no publiskās informācijas bija redzams, ka iestādes vadībai tiek maksātas ikmēneša piemaksas un diezgan bieži arī prēmijas.

Tā, piemēram, iestādes mājaslapā publiskotajā algu klasifikatorā norādīts, ka konkrētam amatam iestādē alga noteikta 1900 EUR (uz papīra, jeb ieskaitot nodokļus), bet katru mēnesi šo darbiniekiem tiek izmaksāti virs 2000 EUR (uz rokas, jeb izmaksa bez nodokļiem). Prēmijas un piemaksas var maksāt tikai ar pamatojumu “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti” vai par kolēģu aizvietošanu.

Uzreiz jāsaka, ka par aizvietošanām nav dzirdēts, ka maksātu parastajiem iestādes darbiniekiem, kaut arī laikā, kad kolēģi ir atvaļinājumā vai ilgstoši slimo, pārējie pilda visus darbus, jo iestādē nav darbu piesaiste konkrētiem cilvēkiem. Savukārt “par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti”, diez vai kāds no darbiniekiem savus darba pienākumus veic nekvalitatīvi vai ikdienā izjutis kādu īpašu darba ieguldījumu no vadošos amatos strādājošajiem, ja nu vienīgi VIP klientu uzklausīšana un īpašu risinājumu piemeklēšana šiem klientiem ārpus vispārējās prakses.

2018.gada janvārī - februārī LAD direktore ikgadējā iestādes sapulcē darbiniekiem paziņoja, ka diemžēl iestādei finanses ir ierobežotas un iestādes prioritāte ir vadošie amati, t.i., šo cilvēku noturēšana ar piemaksām un prēmijām, līdz ar to pārējiem darbiniekiem atliek samierināties.

Neilgi pēc tam atklājās, ka iestāde ir izsludinājusi iepirkumu par IKT pakalpojumiem, kā rezultātā uzvarēja SIA “Autentica” par 5 884 500 EUR. It kā nekas neparasts, jo šajā plānošanas periodā taču ir atvēlēti kopsakarā ap 800 milj. EUR Eiropas fondu finansējums IKT jomas attīstībai un ap 130 milj. EUR tieši publiskā sektora modernizācijai IKT jomā.

Tieši pirms šī iepirkuma CFLA, kas ir lielākā ES fondu administrējošā iestāde, bija izsludinājusi projektu atlasi pasākumā ar kodu 2.2.1.1, kas tieši paredz projektus valsts iestāžu IKT jomas modernizēšanai un attīstībai. Turklāt šajā programmā pieejamais finansējums ir atvēlēts ar lielu rezervi, ar iespēju vēlāk palielināt, ja veidosies finansējuma trūkums un interese par projektu īstenošanu būs lielāka, līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka projektus varēja iesniegt tikai kādas konkrētas iestādes.

Tā pēc pirmās kārtas tika iesniegti projekti tikai par aptuveni 40 milj. EUR no minētajiem 130 milj. Un spriežot pēc publicētā apstiprināto projektu saraksta, citas iestādes šādu iespēju izmanto – atvieglo slogu uz pamata iestādes budžetu un IKT izdevumus iekļauj šī fonda un pasākuma projektos. (Zemkopības ministrija ir iesaistījusies šajā aktivitātē ar projektu 5 milj. eiro apmērā, taču, spriežot pēc IUB iepirkumu rezultātiem, šajā projektā netika iekļauti minētā LAD iepirkuma izdevumi.)

Taču izrādās, ka saskaņā ar publisko[1] informāciju LAD nemaz nav iesniedzis projektu šajā aktivitātē! Tas ir kā? 5,8 milj. EUR tā vietā, lai finansētu no ES fondu līdzekļiem, iestāde pasmeļ no iestādes pamata budžeta?! Protams, iestādei administrējot fondu līdzekļus, arī pienākas tehniskās palīdzības finansējums, ko parasti iestādes arī izmanto darbinieku atalgojumam, tehnikai, mēbelēm un citām nepieciešamajām lietām administrēšanas procesā. Taču būtiskākā atšķirība, ka izmaksas šajā tehniskās palīdzības fondā neviens neuzrauga, t.i., iestādei pienākas konkrēts % no administrēto fondu apjoma un tēriņu pamatojums ir vispārīgs.

Šajā gadījumā LAD ir izmantojis iespēju iet vieglāko ceļu: nevis iesniegt projektu CFLA, kur izdevumi tiek pārbaudīti un pēc projekta īstenošanas tiek uzraudzīti sasniegtie mērķi, bet vienkārši norakstīt šos izdevumus tehniskajā palīdzībā. Jebkurā attīstītajā privātajā uzņēmumā par šādu neprofesionalitāti finanšu vadītāju atlaistu bez ierunām, jo netiek izmantotas visas pastāvošās iespējas atvieglot pamata budžetu. Bet šajā gadījumā iestāde, kas administrē Eiropas fondus, pati izvairās no projekta iesniegšanas. Šķiet nopietns pamats šo apstākli vērtēt Valsts kancelejai un tiesībsargājošām iestādēm, jo diez vai tā ir vienkārša neprofesionalitāte.

Šīs tēzes secinājums – iestādei bija iespēja šos 5,8 milj. EUR izlietot darbinieku atalgojumam, motivācijai un darba apstākļu uzlabošanai, ja iestādes vadība šos izdevumus iesniegtu kā projektu un lielāko daļu segtu no cita fonda līdzekļiem. Vai tā ir profesionāla un atbildīga iestādes finanšu vadība? Nedomāju viss. Mums iestādes parastajiem darbiniekiem ir pamatots iemesls justies uzmestiem.

Štatu samazināšana. Kurš gan no mums, LAD darbiniekiem, nav dzirdējis, ka ļaunā Valsts kanceleja liek samazināt štatus, katru gadu par konkrētu %. Jāatzīst, ka arī tā nav taisnība. Valsts kanceleja norādīja, ka štatu samazinājums neattiecas uz fondu administrējošām iestādēm[2], kur lielākoties ir terminētas amata vietas, kas piesaistītas plānošanas periodiem. Turklāt Valsts kanceleja uzsvēra, ka štatu samazinājums nepieciešams un veicams vienlaicīgi ar atlikušo darbinieku atalgojuma celšanu, kas ir matemātiski loģiski.

Līdz ar šo faktu nākas secināt, ka štatu samazināšana iestādē ir nepieciešama nevis, jo tā liek Valsts kanceleja, bet tādēļ, lai atbrīvotu finanses vadošo amatu darbinieku piemaksām un prēmijām, jo tehniskās palīdzības nauda izlietota iepriekš minētajam IKT iepirkumam. Šo faktu arī apstiprina vienkārša statistika: nodaļā, kurā bija 11 darbinieki, ieskaitot vadītāju un vietnieku, samazinot štatus par 1 darbinieku atbrīvojas vismaz 1000 eiro finanšu līdzekļi (uz papīra) un izdalot tos uz atlikušajiem 10 cilvēkiem algai būtu jāpieaug visiem 10 darbiniekiem par 100 eiro (uz papīra), taču realitātē štatu samazinājums notiek, bet algu pieaugums iztrūkst.

Nav runa par to, ka štati nebūtu jāsamazina publiskajā pārvaldē kopumā, bet par konkrēto iestādi, kur iestādes vadītāja katru gadu lepojas par augošo administrēto finansējumu, kas ir darbinieku pieaugošā darba apjoma nopelns, kur darbinieki netiek galā ar darbu apjomiem, jo viņus katru gadu samazina. Runa ir par iestādi, kur darbinieki spiesti vasarā strādāt telpās bez kondicionieriem un ventilācijas, kur temperatūra vasaras mēnešos bieži pārsniedz +35 grādus un reģionu struktūrvienību darbiniekiem tiek noteiktas par aptuveni 20% zemākas algas (šķiet sava veida LAD ieviests diskriminācijas veids, jo darba apjomi ne pavisam nav par 20% mazāki un, pēc ikgadējās direktores statistikas, apjomi reģionos bieži vien ir būtiski lielāki kā centrālajā struktūrvienībā), (starp citu, darbs Darba inspekcijai).

Runa ir par iestādi, kur darbinieku darba pienākumu veikšanai iegādāti darba auto bez pilnpiedziņas (iepriekš vienmēr ar pilnpiedziņu), darba apstākļiem laukos, kur tos paši klienti ar traktoriem velk laukā no dubļiem un sniega, kamēr vadītāja brauc ar lepnu dienesta darba auto VW Tiguan R-line ar pilnpiedziņu.

Tā vien šķiet, ka iestādes vadība rīkojas ar iestādes budžeta līdzekļiem tā, it kā tā būtu viņu pašu kabata.

Nobeigumā liels aicinājums Valsts kancelejai, Valsts kontrolei un atbildīgajām tiesībsargājošām iestādēm izvērtēt iepriekš aprakstītās rīcības un iestādes vadošo darbinieku atbilstību ieņemamiem amatiem, jo, šķiet, Zemkopības ministrija šīs lietas neredz, negrib redzēt vai vienkārši piesedz.

Attēlā - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga


[1] https://www.esfondi.lv/specifiskie-atbalsta-merki

[2] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/valsts-parvalde-nodarbinato-skaitu-lidz-2020.gadam-ik-gadu-samazinas-par-2-14184902

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...