Naudiņš paliek bez pielaides, varbūtējais iegansts - "nepareizi kontakti" ar Pleskavas amatpersonu
PIETIEK27.09.2014.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš apgalvo, ka viņam par to nekas nav zināms, Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Ģenerālprokuratūra ir noraidījusi viņa sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja lēmumu - nepiešķirt viņam augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam. Publicējam telefoninterviju ar Naudiņu par šo lēmumu un tā iespējamiem iemesliem.
- Man par to nekas nav zināms.
- Kā iemesls tiek minēta jūsu draudzība ar Pleskavas domes amatpersonu, galveno speciālistu ārējo sakaru jautājumos Vladimiru Jelfimovu?
- Viņš bija Valmieras sadraudzības pilsētas galvenā persona sadraudzības jautājumos ar Valmieras domi. Es ar viņu vienreiz dzīvē varbūt esmu runājies.
- Vai viņš ir viesojies pie jums mājās vai jūs pie viņa?
- Kā, lūdzu? Nē. Nē.
- Ģimenes draugi neesat?
- Nē.
- Vai jums ir draudzīgas attiecības ar kādiem vēstniecību darbiniekiem?
- Nē, es pat neesmu apmeklējis nekādus Krievijas vēstniecības pasākumus. Ir trīs vēstniecības, kurās esmu bijis pasākumos – Azerbaidžānas, Vācijas un Baltkrievijas vēstniecība. Tad, kad viņiem ir neatkarības svētki. Vairāk nekur neesmu bijis.
- Un šajās vēstniecībās jums ir labi paziņas vai draugi?
- Azerbaidžānas vēstniecībā esmu bijis uz vienu pasākumu, Vācijas vēstniecībā – uz visiem pasākumiem. Baltkrievijas vēstniecībā biju uz neatkarības dienu. Kā jau politiķi tiek aicināti.
- Vai jums ir kādas ciešākas attiecības ar šo vēstniecību darbiniekiem?
- Nē. Es pildu savus deputāta pienākumus. Man atnāk ielūgums kā visiem deputātiem, vienīgie, uz kuriem esmu atsaucies, ir šīs trīs vēstniecības. Vairāk nekur neesmu bijis.
- Un mājās arī ne pie viena neesat bijis?
Nē. To, ko jūs man sakāt - Jelfimovs... nu nav, nav, nav. Jūs taču nojaušat… Es nezinu prokurora lēmumu, nezinu, no kurienes jūs zināt. Jūs taču zināt – man liktenīga bija hokeja spēle ar Baltkrievijas deputātiem. Es nekad dzīvē neesmu bijis nedz prokuratūrā, nedz KNAB, vai Drošības policijā vai SAB. Mani pirmo reizi izsauca, kad bija intervijas par pielaidi valsts noslēpumam. Tā es nekad dzīvē nebiju bijis.
Man pašam ir pārsteigums. Es to saistu ar lielo politiku. Ja esi lielajā politikā iesaistījies, tad ar to jārēķinās. Jūs jau zināt – termiņš tika novilkts līdz pēdējai dienai apzināti, lai tuvāk vēlēšanām katru nedēļu medijos par to visu stāstītu – ir pielaide, nav pielaides. Kāpēc nav. Katru nedēļu tas notiek. Tas pats notika ar [Baibu] Broku.
Protams pēc īpašā viedokļa, kad es paudu rakstiski viedokli par Citadeles bankas pārdošanas procesu, līdz tam es no SAB vispār neko nezināju. Biju iesniedzis savus dokumentus, un viss. Nekādas ziņas nebija.
Pēc mana īpašā rakstiskā viedokļa, ko es iesniedzu Valsts kancelejai, man uzreiz uzaicināja uz SAB. Tad es, protams, paudu, ka darījumam jānotiek atklāti. Jābūt diskusijai Tautsaimniecības komisijā, Saeimas budžeta komisijā un Nacionālās drošības komisijā, un gan valdībai, gan Saeimai ir jābūt iesaistītām. Jānotiek plašai diskusijai, kā labāk bankas darījumu veikt un ka labāk būtu viņu atlikt. Tas bija mans rakstiskais viedoklis. Pēc tam mani uzreiz uzaicināja uz SAB.
Es tikai varu izdarīt secinājumus. Bet es domāju, ka liktenīgs varētu būt mans hobijs - hokejs. Katrā ziņā man nekad nav bijusi darīšana ar šīm iestādēm. Man pašam tas ir interesanti.
Prokurora atbildi es zināšu tikai 6.oktobrī. Man ir paziņojumi par vairākām ierakstītām vēstulēm, bet pie mums pasts sestdienās nestrādā. Tā ka, ja piektdien nepagūšu izņemt, tad tikai 6.oktobrī. No tā - par vai pret - jau nekas nemainās. Pielaides jau tāpat nav. Prokuratūra jau nevar atcelt, bet tad sākas visa procedūra no jauna. Man šī procedūra ir jādara, lai es varētu Eiropas Cilvēktiesību tiesā savas tiesības aizstāvēt. Tā procedūra man ir jāiziet.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
