Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, zemāk parakstījušies advokāti, esam iepazinušies ar likumprojektu Nr.427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – "Likumprojekts"), kas ir pieņemts pirmajā lasījumā Latvijas Republikas Saeimā.

Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 64.pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka "aizturētā pienākums ir sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt", kā arī papildināt Kriminālprocesa likuma 67.panta pirmo daļu ar 1.1 punktu, paredzot aizdomās turētai personai pienākumu "sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt".

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos ir uzsvērts, ka tiesības neliecināt pret sevi jeb tiesības klusēt ir uzskatāmas par vispāratzītiem starptautiskiem standartiem, kas ir taisnīga tiesas procesa pamatā.[1] Likumprojekta autori tā anotācijā netieši norāda uz to, ka šādas tiesības ar piedāvātajām tiesību normām it kā netikšot aizskartas, jo "šāda pienākuma noteikšana nemaina KPL 60.2 panta pirmās daļas 8.punktā noteikto – personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību[,] arī turpmāk ir garantētas tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt".

Kā krimināltiesību jomā praktizējoši advokāti uzskatām iepriekš minēto apgalvojumu par nederīgu un maldinošu argumentu.

Aizturētās, aizdomās turētās, apsūdzētās personas piespiešana patiesi liecināt viennozīmīgi atzīstama par personas piespiešanu liecināt pret sevi, kā arī par liegumu personai izmantot tiesības klusēt tikai daļēji, pašas izvēlētajā apjomā. Tādējādi, minēto grozījumu pieņemšanas gadījumā vispār zudīs jēga personas tiesībām uz aizstāvību.

Īpaši atzīmējams, ka persona ne vienmēr var izvēlēties iespēju neliecināt vispār, jo Kriminālprocesa likums paredz vairākus gadījumus, kad nevis izmeklētājam vai prokuroram, bet gan personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pierādīšanas pienākums (piemēram, pienākums pierādīt autortiesību pārkāpuma neesamību vai mantas legālu izcelsmi) vai pienākums norādīt uz alibi. Kā šādos gadījumos persona var klusēt un neliecināt, Likumprojekta autori nepaskaidro.

Tāpat Likumprojekta autori nav skaidrojuši, kā tiks risināta situācija, ja persona groza savas liecības kriminālprocesa gaitā. Pēc viņu loģikas atzīstot vainu tiesā, nevis policijā vai prokuratūrā, persona, kura nupat ir atzinusies vienā nodarījumā, tūlīt ir jāsauc pie atbildības vai jāpakļauj citām nelabvēlīgām sekām par to, ka tā nav atzinusies pašā pirmajā pratināšanā. Vēl absurdāka situācija var izveidoties tad, ja sākotnēji persona sevi apmelo un atzīst sevi par vainīgu noziegumā, bet vēlāk atklājas personas nevainīgums.

Līdz ar to, Likumprojekta autoru pieeja noteikti nestimulēs personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ne liecināt patiesi, ne vispār liecināt. Droši vien tādēļ pārsvarā civilizēto valstu šādas pieejas likumā nav.

Kā atzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, tiesības neliecināt pret sevi atbilstoši to jēgai paredz personas aizsardzību pret pierādījumu iegūšanu pret personu vērsta spiediena rezultātā.[2]

Kriminālatbildība par nepatiesām liecībām, atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana vai citas nelabvēlīgas tiesiskas sekas pasliktina personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, stāvokli, un to nevar raksturot citādi kā personas piespiešanu liecināt arī to, ko var izmantot pret šo personu.

Īpaši būtisks šāds personas pamattiesību apdraudējuma risks var būt gadījumā, ja personai netiek savlaicīgi nodrošināta aizstāvja palīdzība – piemēram, pierunājot personu neizmantot advokāta palīdzību, kas samērā bieži notiek izmeklēšanas iestāžu praksē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Likumprojekta autoru priekšlikums patiesībā ir pretrunā ar pašu būtiskāko elementu personas tiesībās neliecināt pret sevi: ar likuma garantēto iespēju liecināt bez jebkādas piespiešanas to, ko persona vēlas, un tādā apjomā, kādā vēlas.

Šīs vēstules autoru ieskatā aplūkotās Likumprojekta normas būtiski pasliktinās kriminālprocesā iesaistīto personu stāvokli, palielinās izmeklēšanas iestāžu darbinieku patvaļas risku un tādu gadījumu skaitu, kuros tiks sasniegts netaisnīgs kriminālprocesa rezultāts, tādējādi pazeminot tiesiskuma līmeni valstī kopumā.

Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka "šāds risinājums [pienākums sniegt patiesas liecības] sekmēs personas, kurai [ir] tiesības uz aizstāvību, disciplinēšanu, kā arī sekmēs kriminālprocesa ātrāku norisi". Neapšaubot priekšrocības, ko aplūkoto Likumprojekta normu pieņemšana dotu izmeklēšanas iestādēm, ir jānorāda, ka ‘’disciplinēšana’’, ņemot vērā vārda burtisko nozīmi, nepārprotami norāda uz Likumprojekta izstrādātāju tiešu mērķi paredzēt mehānismu, lai piespiestu cilvēkus sniegt procesa virzītājiem vēlamās liecības, nevis tās, kuras pati aizturētā vai aizdomās turētā persona vēlas sniegt.

Jānorāda, ka aplūkoto Likumprojekta normu pieņemšana nepārprotami visnegatīvāk ietekmētu nevis "skaļajās" krimināllietās apsūdzētos, bet gan tieši vājākās un mazaizsargātās personu kategorijas – nepilngadīgos, mazturīgos, sociāli neaizsargātas personas, personas ar zemu izglītības līmeni – kurām visbiežāk tiek liegta iespēja savlaicīgi saņemt juridisko palīdzību un izdarīt apzinātu un izsvērtu izvēli par savu tiesību īstenošanu, tostarp attiecībā uz liecību sniegšanu vai nesniegšanu.

Likumprojekta virzītāji mēģina diskreditēt jebkādu šīs iniciatīvas kritiku, apgalvojot, ka Likumprojekta kritiķi "aizstāv tiesības melot valstij". Ar šo paņēmienu tiek sašaurināts vai samainīts diskusijas priekšmets, un cilvēki, kuri aizstāvas no aizdomām vai apsūdzībām, tiek nosaukti par meļiem tāpēc vien, ka viņi aizstāvas, nevis padevīgi atzīst par pamatotu viņus apsūdzošu, ne vienmēr pamatotu, versiju.

Lai izbeigtu spekulācijas par "tiesībām uz meliem", ir jānorāda, ka izmeklētāji un prokurori arī ne vienmēr saka taisnību personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un slēpj no šīm personām dažādus faktus. Dažreiz tas ir klaji nelikumīgi, bet dažreiz tas ir likumam atbilstošs taktisks paņēmiems, kura mērķis ir atklāt noziegumu. Tātad, zināmās robežās likums akceptē "tiesības uz meliem", ja izmantojam Likumprojekta autoru leksiku, kuras izvēle gan nešķiet mums veiksmīga un pareiza.

Ja jau šie autori tik ļoti grib izskaust melus kriminālprocesā un prasa no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā, kurš piekrīt liecināt, teikt tikai patiesību un atklāt pilnīgi visu patiesību, kas var tikt izmantota arī pret viņu, tad no viņu puses būtu godīgi atcelt izmeklēšanas noslēpumu un arī valsts pārstāvim, izmeklētājam vai prokuroram, aizliegt maldināt personas par procesa virzītājam zināmajiem faktiem un viņu rīcībā esošajiem pierādījumiem, kā arī uzlikt šīm amatpersonām par pienākumu parādīt liecību sniedzējam visus kriminālprocesa materiālus. Vai tas tā būs? Diez vai.

Iespējams, ideālā sabiedrībā nemelo ne pilsoņi valstij, ne valsts pilsoņiem. Reālajā sabiedrībā melo ne tikai aizturētie policistiem, bet arī policisti aizturētajiem.

Vēl 18.gadsimta beigās viens no franču liberālisma tēviem Benžamēns Konstāns pauda: „Tikumisks princips, ka it kā runāt patiesību būtu mūsu pienākums, ja to ņem absolūti un izolēti, padarītu cilvēku sabiedrību par kaut ko neiespējamo.”

Un patiesi, var minēt vismaz vienpadsmit situācijas, kurās cilvēki nesaka taisnību: 1. Lai nenodarītu pāri citam; 2. Lai aizsargātu tos, kurus mīl; 3. Lai aizstāvētu savu iekšējo pasauli un privātu dzīvi; 4. Lai gūtu labumu; 5. Lai izliktos labākam, nekā cilvēks patiesībā ir; 6. Lai gūtu baudu; 7. Lai aizsargātu savas intereses; 8. Aiz bailēm (un tas bieži notiek kriminālprocesā, ja uz personu izdara spiedienu); 9. Lai aizsargātu savu valsti; 10. Lai noskaidrotu patiesību (un to bieži dara izmeklētāji, prokurori un pat tiesneši); 11. Lai izvairītos no soda (un to reizēm dara mūsu klienti).

Ir jāņem vērā, ka persona, kura stāsta izmeklētājam, prokuroram, tiesai nepatiesību, to vienmēr dara uz pašas riska. Šādai personai ir jārēķinās ar to, ka tai vienkārši neticēs, un līdz ar to tā tiks atzīta par vainīgu un sodīta. Tā ir pilnīgi pietiekama sankcija par nepatiesām liecībām.

Tādēļ ir jāuzsver, ka tiesības neliecināt pret sevi tikai tuvredzīgu cilvēku izpildījumā degradējas līdz meliem. Patiesībā tās ir daudz plašākas. Tās ir tiesības piedāvāt izmeklētājam, prokuroram vai tiesai savu versiju, runāt par faktiem, kurus izmeklētājs, prokurors vai tiesa dažkārt nevēlas dzirdēt un kuriem netic. Tāpēc vienmēr ir jāatceras: tas, vai persona saka nepatiesību, ļoti bieži ir tikai interpretācijas jautājums.

Godīgi no politiķu puses būtu atzīt, ka nevar primitivizēt jebkuru problēmu, stāstīt sabiedrībai, ka "melot ir slikti", un ar šādiem apsvērumiem pamatot likumprojektus. Ētikas un tiesību jautājumi ir komplicēti, tie netiek risināti tik vienkāršoti, kā to piedāvā Likumprojekta autori. Tāpēc arī Satversme un starptautiskie cilvēktiesību standarti paredz personai tiesības uz aizstāvību, tiesības liecināt tikai to, ko persona vēlas, nevis to, ko no personas vēlas dzirdēt izmeklētājs, prokurors vai tiesa. Mūsuprāt, Likumprojekts šīs fundamentālās tiesības apdraud.

Tāpēc mēs aicinām visus šīs vēstules adresātus cienīt un aizstāvēt nevainīguma prezumpciju un personas tiesības neliecināt pret sevi kā vienu no demokrātiskās sabiedrības un demokrātiskās valsts iekārtas pamatvērtībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka kriminālprocesa ātrāka norise un ar tā efektivitāti saistītās problēmas nevar tikt risinātas uz personu pamattiesību rēķina, tādēļ lūdzam Latvijas Republikas Saeimu un tās Juridisko komisiju lemt par attiecīgo normu, tas ir, 5., 6. un 8.punkta izslēgšanu no likumprojekta Nr.427/Lp13 "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Lūdzam Valsts prezidentu izmantot Satversmē paredzētās pilnvaras, lai šādas tiesību normas nekad neiegūtu likuma spēku Latvijas Republikā.

 

Aicinām Latvijas Republikas Tiesībsargu izmantot Tiesībsarga likuma 12.panta 8.punktā paredzētās tiesības un ieteikt Saeimai izslēgt no likumprojekta iepriekš minētās normas.


[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008.gada 11.decembra spriedums lietā Panovits pret Kipru 65.punkts, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992.gada 5.novembra spriedums lietā Allan pret Apvienoto Karalisti 44.punkts

[2] Rokasgrāmata par Eiropas Cilvēktiesību tiesas un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu) piemērošana, Eiropas Padome, atjaunota 2019.gada 31.augustā, 179.punkts, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2016.gada 13.septembra spriedums lietā Ibrahim un citi pret Apvienoto Karalisti, 267.punkts

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...