Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Ne tikai vēži, pat kules tās pašas!

Jānis Pļavinskis, saraksts Tautas kontrole
14.09.2011.
Komentāri (29)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Draugi, sāksim ar to, ka uzdosim sev jautājumu, ar kādu mērķi mēs atlaidām Saeimu? Jā, jūs nepārklausījāties - mēs, vēlētāji. Saeimu atlaida vēlētāji. Tas, ka Saeimas atlaišanu ierosināja toreizējais Valsts prezidents - paldies viņam par to, bet atlaida Saeimu tieši vēlētāji, tas ir mēs, nu, vismaz deviņi no katriem desmit. Uzdosim tagad sev vēlreiz jautājumu- kāpēc mēs to izdarījām?

Pieļauju, lai kaut ko manītu, pieļauju, ka tāpēc, ka tie, par kuriem mēs nobalsojām 10. Saeimas vēlēšanās, daļa izrādījās savtīgi un alkatīgi, daļa - absolūtas marionetes, daļa - pietiekami bailīgi un gļēvi, lai paceltu balsi par taisnību un godīgumu.

Lai nu kā - 10. Saeima nu ir vēsture. Bet - vai tiešām? Paraudzīsimies, ko mums piedāvā vietā tā saucamie „reitingu līderi” (interesants nesen ieviesies apzīmējums partiju grupai, kas ir vienlīdzīgākas par citām partijām).

Vienotība. 10.Saeimā pabija 43 deputāti (ieskaitot tos deviņus (!), kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem – 36 (!) jeb 84% kandidē arī šajās vēlēšanās. Kopumā Vienotības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir 71(!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo, mūsu atlaisto Saeimu.

Saskaņas centrs. 10. Saeimā pabija 30 deputāti (ieskaitot vienu, kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem gandrīz visi - 28(!) kandidē arī šajās vēlēšanās. Saskaņas centra šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir pavisam 70 (!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Zaļo un zemnieku savienība. 10. Saeimā pabija 28 deputāti (t.sk. pieci, kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem visi, izņemot vienu – 27 (!) kandidē arī šajās vēlēšanās. Arī Zaļo un zemnieku savienības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir 70 (!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Ja kāds domā, ka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir ar kaut ko labāka - ne-pa-rei-zi! 10. Saeimā no Nacionālās apvienības pabija 8 deputāti, no kuriem viens kļuva par neatkarīgo deputātu, bet pārējie septiņi, nu, protams- kandidē arī šajās vēlēšanās. Nacionālās apvienības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā gandrīz puse - 52 no kandidātiem ir tie paši, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Neatpaliek arī Šlesera projekts, kas vispār katrās vēlēšanās maina iepakojumu. 10. Saeimā no Par labu Latviju saraksta pabija 7 cilvēki, bet tagad Šlesera reformu partijā ir pat deviņi (!) no atlaistās Saeimas deputātiem.

Ja mēs paņemam skaitīkļus un veicam vienkāršas saskaitīšanas darbības, mēs redzam, ka šajos manis uzskaitītajos sarakstos ir atrodama gandrīz PILNĪGI VISA mūsu atlaistā Saeima - 107 no 115 10. Saeimā pabijušajiem „tautas priekšstāvjiem”.

Šeit jautājums, vai balsot par kaut vienu no šiem sarakstiem pat neuzprasās, viss ir skaidrs tāpat.

Tāpat priekšvēlēšanu burzmā būtu labi neaizmirst, par ko īsti ir vēlēšanas 17. septembrī. Ko īsti mēs vēlam - Saeimu (likumdevēja varu) vai izpildvaru (Ministru kabinetu). Skatoties uz dažu partiju piedāvājumiem izskatās, ka tās slikti pārzina Satversmi.

Cienījamie vēlētāji, Latvijas Republikas Satversmes 56. pants nosaka, ka „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents”, savukārt Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēl Saeima (Satversmes 35. pants), kuru tad mēs, dāmas un kungi, vēlēsim 17. septembrī! Mēs nevēlēsim Ministru kabinetu, mēs nevēlēsim Valsts prezidentu - mēs vēlēsim 100 tautas priekšstāvjus, kas veido Saeimu, likumdevēja varu, kurai patiesībā nemaz nav tiešas varas izvēlēties Ministru kabineta, t.i. izpildvaras sastāvu, jo Satversme paredz, ka šo izvēli Saeimas izvēlēts Valsts prezidents ir tiesīgs uzticēt kādai personai faktiski pēc saviem ieskatiem.

Nē, tas pats par sevi nekādā gadījumā nav slikti. Slikti ir tas, ka nepārtraukti notiek vēlētāju krāpšana, plēšot kreklu uz krūtīm ar paziņojumiem: „Mūsu Ministru prezidents būs tas!” vai „Mūsu satiksmes vai iekšlietu ministrs būs šitais!” Cienījamie deputātu kandidāti, ja skatāmies stingri pēc Satversmes, jūs par to nelemjat.

Faktiski Ministru kabineta kandidātu un Saeimas deputātu kandidātu jaukšana - un apzināta jaukšana - Saeimas vēlēšanās slēpj vēl vienus nopietnus draudus. Paskatīsimies piedāvātajos sarakstos, ko mēs tur redzam.

„Svētā trīsvienība”- Vienotība: pašreizējais tieslietu ministrs kandidē ar numuru 1 Zemgalē, pašreizējā kultūras ministre- ar numuru 2 Zemgalē, pašreizējais ārlietu ministrs - ar numuru 1 Rīgā, pašreizējais Ministru prezidents- ar numuru 1 Vidzemē, pašreizējais finanšu ministrs - ar numuru 2 Rīgā, pašreizējais aizsardzības ministrs - ar numuru 2 Vidzemē. Pavisam seši (!) Saeimas deputāta kandidāti, kas ar vieglu roku pie pirmās izdevības noliks deputāta mandātu un no Saeimas aizies uz izpildvaru.

Šlesera grupējums, tā izskatās, vispār domā, ka 17. septembrī tiek vēlēts Ministru kabinets, un piedāvā pilnu tā sastāvu, turklāt seši viņu piedāvātie Ministru kabineta locekļi ir vienlaikus arī Saeimas deputātu kandidāti: Ministru prezidenta amata kandidāts kandidē Saeimā ar numuru 1 Rīgā, ārlietu ministra amata kandidāts - ar numuru 2 Rīgā, finanšu un ekonomikas ministra amata kandidāts - ar numuru 1 Vidzemē, satiksmes ministra amata kandidāts - ar numuru 3 Latgalē, labklājības ministra amata kandidāts - ar numuru 3 Rīgā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts- ar numuru 1 Latgalē.

Turpat ir arī Zaļo un zemnieku savienība, kuras sarakstā ir pieci tādi - pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs kandidē par Saeimas deputātu ar numuru 1 Rīgā, pašreizējais zemkopības ministrs - ar numuru 1 Vidzemē, pašreizējais satiksmes ministrs - ar numuru 1 Zemgalē, pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs - ar numuru 3 Vidzemē un pašreizējā labklājības ministre - ar numuru 4 Kurzemē.

Arī Nacionālā apvienība, Saskaņas centrs un Zatlera projekts ir minējuši kaut kādus Ministru prezidenta posteņa kandidātus, aizmirstot, ka ne jau Saeimas vēlētājiem šīs kandidatūras jāpiedāvā, bet Valsts prezidentam...

Un tagad paskatīsimies, kur tad slēpjas problēmas sakne. Raugi, kas notiek, ja es nobalsoju par to, lai par Saeimas deputātu kļūst kāda persona, par kuru ir pilnīgi skaidrs, ka, ja to aicinās, tā ies izpildvarā - valdībā, t.i Ministru kabinetā. Kaut vai, ja es izstrīpoju no attiecīgā saraksta visus pārējos, jo man patīk tikai un vienīgi (tiešām patīk, jeb man to ir ieborējuši?), piemēram, V. Dombrovskis, A. Šlesers?

Šī persona pēc neilga laiciņa noliek Saeimas deputāta mandātu, atstājot mani, vēlētāju, ar garu degunu, bet savā vietā no saraksta ieliek Saeimā vienkārši nākamo pēc kārtas, par kuru ne es, ne, iespējams, vispār kāds vēlētājs i dzirdējuši nav, kas tas par fruktu. Pie kam pilnīgi vienalga, cik viņam vēlēšanās ir pievilkti mīnusiņi – kaut vai desmit tūkstoši - viņš vienkārši ir nākamais pēc kārtas.

Tieši tādēļ es, Jānis Pļavinskis, kandidējot Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar kārtas numuru 11 no saraksta nr. 12 Tautas kontrole, uzskatu, ka viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic jaunajai Saeimai, ir izmaiņas Vēlēšanu likumā - vēlēšanu sistēmas maiņa valstī, un aicinu vēlētājus neuzķerties uz manis augstāk aprakstītajiem māņiem, atcerēties, ka 17. septembrī notiek Saeimas vēlēšanas, nebalsot par sarakstiem, kuros pirmie 2-3 numuri tiek pasniegti kā Ministru kabineta kandidāti, neizvēlēties mazāko ļaunumu, nekāpt kārtējo reizi uz tiem pašiem grābekļiem, bet iepazīt alternatīvus piedāvājumus un izdarīt savu izvēli no tiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...