Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Ne tikai vēži, pat kules tās pašas!

Jānis Pļavinskis, saraksts Tautas kontrole
14.09.2011.
Komentāri (29)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Draugi, sāksim ar to, ka uzdosim sev jautājumu, ar kādu mērķi mēs atlaidām Saeimu? Jā, jūs nepārklausījāties - mēs, vēlētāji. Saeimu atlaida vēlētāji. Tas, ka Saeimas atlaišanu ierosināja toreizējais Valsts prezidents - paldies viņam par to, bet atlaida Saeimu tieši vēlētāji, tas ir mēs, nu, vismaz deviņi no katriem desmit. Uzdosim tagad sev vēlreiz jautājumu- kāpēc mēs to izdarījām?

Pieļauju, lai kaut ko manītu, pieļauju, ka tāpēc, ka tie, par kuriem mēs nobalsojām 10. Saeimas vēlēšanās, daļa izrādījās savtīgi un alkatīgi, daļa - absolūtas marionetes, daļa - pietiekami bailīgi un gļēvi, lai paceltu balsi par taisnību un godīgumu.

Lai nu kā - 10. Saeima nu ir vēsture. Bet - vai tiešām? Paraudzīsimies, ko mums piedāvā vietā tā saucamie „reitingu līderi” (interesants nesen ieviesies apzīmējums partiju grupai, kas ir vienlīdzīgākas par citām partijām).

Vienotība. 10.Saeimā pabija 43 deputāti (ieskaitot tos deviņus (!), kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem – 36 (!) jeb 84% kandidē arī šajās vēlēšanās. Kopumā Vienotības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir 71(!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo, mūsu atlaisto Saeimu.

Saskaņas centrs. 10. Saeimā pabija 30 deputāti (ieskaitot vienu, kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem gandrīz visi - 28(!) kandidē arī šajās vēlēšanās. Saskaņas centra šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir pavisam 70 (!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Zaļo un zemnieku savienība. 10. Saeimā pabija 28 deputāti (t.sk. pieci, kas pēc ievēlēšanas Saeimā savu mandātu nolika), no tiem visi, izņemot vienu – 27 (!) kandidē arī šajās vēlēšanās. Arī Zaļo un zemnieku savienības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā ir 70 (!) no tiem pašiem kandidātiem, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Ja kāds domā, ka Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir ar kaut ko labāka - ne-pa-rei-zi! 10. Saeimā no Nacionālās apvienības pabija 8 deputāti, no kuriem viens kļuva par neatkarīgo deputātu, bet pārējie septiņi, nu, protams- kandidē arī šajās vēlēšanās. Nacionālās apvienības šīm vēlēšanām piedāvātajā kandidātu sarakstā gandrīz puse - 52 no kandidātiem ir tie paši, kas kandidēja uz iepriekšējo Saeimu.

Neatpaliek arī Šlesera projekts, kas vispār katrās vēlēšanās maina iepakojumu. 10. Saeimā no Par labu Latviju saraksta pabija 7 cilvēki, bet tagad Šlesera reformu partijā ir pat deviņi (!) no atlaistās Saeimas deputātiem.

Ja mēs paņemam skaitīkļus un veicam vienkāršas saskaitīšanas darbības, mēs redzam, ka šajos manis uzskaitītajos sarakstos ir atrodama gandrīz PILNĪGI VISA mūsu atlaistā Saeima - 107 no 115 10. Saeimā pabijušajiem „tautas priekšstāvjiem”.

Šeit jautājums, vai balsot par kaut vienu no šiem sarakstiem pat neuzprasās, viss ir skaidrs tāpat.

Tāpat priekšvēlēšanu burzmā būtu labi neaizmirst, par ko īsti ir vēlēšanas 17. septembrī. Ko īsti mēs vēlam - Saeimu (likumdevēja varu) vai izpildvaru (Ministru kabinetu). Skatoties uz dažu partiju piedāvājumiem izskatās, ka tās slikti pārzina Satversmi.

Cienījamie vēlētāji, Latvijas Republikas Satversmes 56. pants nosaka, ka „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents”, savukārt Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēl Saeima (Satversmes 35. pants), kuru tad mēs, dāmas un kungi, vēlēsim 17. septembrī! Mēs nevēlēsim Ministru kabinetu, mēs nevēlēsim Valsts prezidentu - mēs vēlēsim 100 tautas priekšstāvjus, kas veido Saeimu, likumdevēja varu, kurai patiesībā nemaz nav tiešas varas izvēlēties Ministru kabineta, t.i. izpildvaras sastāvu, jo Satversme paredz, ka šo izvēli Saeimas izvēlēts Valsts prezidents ir tiesīgs uzticēt kādai personai faktiski pēc saviem ieskatiem.

Nē, tas pats par sevi nekādā gadījumā nav slikti. Slikti ir tas, ka nepārtraukti notiek vēlētāju krāpšana, plēšot kreklu uz krūtīm ar paziņojumiem: „Mūsu Ministru prezidents būs tas!” vai „Mūsu satiksmes vai iekšlietu ministrs būs šitais!” Cienījamie deputātu kandidāti, ja skatāmies stingri pēc Satversmes, jūs par to nelemjat.

Faktiski Ministru kabineta kandidātu un Saeimas deputātu kandidātu jaukšana - un apzināta jaukšana - Saeimas vēlēšanās slēpj vēl vienus nopietnus draudus. Paskatīsimies piedāvātajos sarakstos, ko mēs tur redzam.

„Svētā trīsvienība”- Vienotība: pašreizējais tieslietu ministrs kandidē ar numuru 1 Zemgalē, pašreizējā kultūras ministre- ar numuru 2 Zemgalē, pašreizējais ārlietu ministrs - ar numuru 1 Rīgā, pašreizējais Ministru prezidents- ar numuru 1 Vidzemē, pašreizējais finanšu ministrs - ar numuru 2 Rīgā, pašreizējais aizsardzības ministrs - ar numuru 2 Vidzemē. Pavisam seši (!) Saeimas deputāta kandidāti, kas ar vieglu roku pie pirmās izdevības noliks deputāta mandātu un no Saeimas aizies uz izpildvaru.

Šlesera grupējums, tā izskatās, vispār domā, ka 17. septembrī tiek vēlēts Ministru kabinets, un piedāvā pilnu tā sastāvu, turklāt seši viņu piedāvātie Ministru kabineta locekļi ir vienlaikus arī Saeimas deputātu kandidāti: Ministru prezidenta amata kandidāts kandidē Saeimā ar numuru 1 Rīgā, ārlietu ministra amata kandidāts - ar numuru 2 Rīgā, finanšu un ekonomikas ministra amata kandidāts - ar numuru 1 Vidzemē, satiksmes ministra amata kandidāts - ar numuru 3 Latgalē, labklājības ministra amata kandidāts - ar numuru 3 Rīgā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts- ar numuru 1 Latgalē.

Turpat ir arī Zaļo un zemnieku savienība, kuras sarakstā ir pieci tādi - pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs kandidē par Saeimas deputātu ar numuru 1 Rīgā, pašreizējais zemkopības ministrs - ar numuru 1 Vidzemē, pašreizējais satiksmes ministrs - ar numuru 1 Zemgalē, pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs - ar numuru 3 Vidzemē un pašreizējā labklājības ministre - ar numuru 4 Kurzemē.

Arī Nacionālā apvienība, Saskaņas centrs un Zatlera projekts ir minējuši kaut kādus Ministru prezidenta posteņa kandidātus, aizmirstot, ka ne jau Saeimas vēlētājiem šīs kandidatūras jāpiedāvā, bet Valsts prezidentam...

Un tagad paskatīsimies, kur tad slēpjas problēmas sakne. Raugi, kas notiek, ja es nobalsoju par to, lai par Saeimas deputātu kļūst kāda persona, par kuru ir pilnīgi skaidrs, ka, ja to aicinās, tā ies izpildvarā - valdībā, t.i Ministru kabinetā. Kaut vai, ja es izstrīpoju no attiecīgā saraksta visus pārējos, jo man patīk tikai un vienīgi (tiešām patīk, jeb man to ir ieborējuši?), piemēram, V. Dombrovskis, A. Šlesers?

Šī persona pēc neilga laiciņa noliek Saeimas deputāta mandātu, atstājot mani, vēlētāju, ar garu degunu, bet savā vietā no saraksta ieliek Saeimā vienkārši nākamo pēc kārtas, par kuru ne es, ne, iespējams, vispār kāds vēlētājs i dzirdējuši nav, kas tas par fruktu. Pie kam pilnīgi vienalga, cik viņam vēlēšanās ir pievilkti mīnusiņi – kaut vai desmit tūkstoši - viņš vienkārši ir nākamais pēc kārtas.

Tieši tādēļ es, Jānis Pļavinskis, kandidējot Kurzemes vēlēšanu apgabalā ar kārtas numuru 11 no saraksta nr. 12 Tautas kontrole, uzskatu, ka viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic jaunajai Saeimai, ir izmaiņas Vēlēšanu likumā - vēlēšanu sistēmas maiņa valstī, un aicinu vēlētājus neuzķerties uz manis augstāk aprakstītajiem māņiem, atcerēties, ka 17. septembrī notiek Saeimas vēlēšanas, nebalsot par sarakstiem, kuros pirmie 2-3 numuri tiek pasniegti kā Ministru kabineta kandidāti, neizvēlēties mazāko ļaunumu, nekāpt kārtējo reizi uz tiem pašiem grābekļiem, bet iepazīt alternatīvus piedāvājumus un izdarīt savu izvēli no tiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...