Neadekvāta dzejdaru nīgri ieskābena nepatika pret lielisko prezidentu Levitu
Liāna Langa, dzejdare28.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rakstnieks Kārlis Skalbe Satversmes sapulces 4. sesijas 9. sēdē 1921. gada 7. oktobrī teicis: “No šī katedra ir daudz runāts par mūsu neatkarības cīņām, par mūsu valsti. Par ko gan mēs cīnījāmies? Vai par formu, vai par saturu? Es domāju, kungi, mēs cīnījāmies par saturu, un šis saturs, mūsu valsts saturs, nav nekas cits kā mūsu nacionālā kultūra. Mūsu nacionālā kultūra ir tās saturs un valsts – viņas ārējā forma.”
Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā Valodas likums, iespējams, tieši Eiropas konsultantu iespaidā tika mīkstināts.
Šo izmaiņu rezultātā lielveikalos tagad dzirdam paziņojumus arī svešvalodās tādos apmēros, ka, pieverot acis, var viegli aizmirsties, kurā valstī atrodies.
Šādu uzsvērtas daudzvalodības parādību neesmu manījusi Vācijā, Francijā, Lietuvā vai citur, bet gan diemžēl tikai Latvijā. Valodas lietojums veido vidi, kurā dzīvojam.
Mūsdienu spilgtās un vienlaikus seklās “TikTok” līmeņa komunikācijas apstākļos klusa un fundamentāla darba darītāji bieži vien tiek reti pamanīti.
Jau ilgākā laika periodā redzu, ka sabiedriskajos medijos netiek adekvāti atspoguļotas valsts pirmās personas iniciatīvas un uzstādījumi. Par tām nereti būtu nepieciešamas plašas diskusijas, kas tām ļautu izvērsties un nostiprināties sabiedrībā.
Prezidenta 1. februārī publicētais rosinājums Ministru kabinetam samazināt PVN oriģinālliteratūrai, mācību grāmatām un presei balstīts konstitucionālā izpratnē par nacionālās kultūras un valodas lomu valstī.
Savukārt šā gada 26. aprīlī Egils Levits Ministru kabinetam nosūtījis vēstuli ar virkni būtisku iniciatīvu valsts valodas politikā ar mērķi stiprināt tās pozīcijas, kā rosinājumu par valodas politiku atbildīgajām institūcijām – Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām – reizi gadā atskaitīties parlamentam par valsts valodas politikā paveikto.
Kā arī – izbeigt latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ.
Satversmes ievads paredz valsts pienākumu garantēt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem kā nemainīgu valsts pamatu.
Tā nav deklaratīva tēze, bet tā ir jāievieš ikdienā, visos likumos, jādzīvo sabiedrībā ar to.
Parlamenta sesijas noslēguma runā šā gada 17. jūnijā prezidents valodas jautājumam pievērsa arī deputātu uzmanību: “Nesen man nācās lūgt Ministru kabinetu atlikt Valsts valodas pamatnostādņu apstiprināšanu. Iemesls bija tas, ka valsts valoda tur tika skatīta kā viens no daudzvalodības elementiem. Tas nozīmē, ka izpratne par valsts valodas īpašo konstitucionālo lomu mūsu valstī acīmredzot nebija pietiekama.”
Šovasar Valtera Dakšas izdevniecībā iznācis dzejdaru Raimonda Ķirķa un Laura Veipa sacerējums “Levitācijas”.
Tajā jauniem vīriešiem visai neraksturīgā nīgri ieskābenā intonācijā pausta nepatika pret prezidentu, manipulatīvi izspēlējot viņa publiski pieejamās biogrāfijas epizodes un intervijās pausto, kā arī izsmejot autoriem acīmredzot nezināmos un neizprotamos juridiskos jēdzienus, piemēram, mūsu valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu, uz kuras pamata tika atjaunota Latvijas valsts.
Raugoties objektīvi, ārpus personīgām simpātijām vai antipātijām, neviens līdzšinējais prezidents valodas politikā nav darījis tik daudz kā Egils Levits.
Abiem dzejdariem tas laikam ir paslīdējis garām. Līdz šim domāju, ka dzejniekiem, rakstniekiem dzimtā valoda ir ārkārtīgi nozīmīga, bet “TikTok” narcisma laikmetā visdrīzāk tā vairs nav.
Metot cilpu uz šīs slejas sākumu un Kārļa Skalbes teikto par formu un saturu, secinu, ka cīņa par saturu turpināsies un diez vai jelkad izbeigsies, kamēr vien pastāvēs mūsu valsts. Ikviens pilsonis sniedz savu rīcības vai intelektuālo pienesumu Latvijas satura veidošanā.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
