Neatrod nekā aizdomīga ne Šķēles megatēriņos, ne Lemberga superpulksteņa iegādē
L. Lapsa08.11.2011.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Atbildīgās iestādes nav atradušas nekādus formālus pārkāpumus ne saistībā ar Andra Šķēles aizdomīgajiem pagājušā gada nogales megatēriņiem, ne saistībā ar Aivara Lemberga televīzijā demonstrēto rokaspulksteni, kas izskatījās. pēc vismaz 100 tūkstošus latu vērta Patek Philippe hronogrāfa ar mūžīgo kalendāru.
Kā jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīja Šķēles valsts amatpersonas deklarāciju, no kuras izrietēja, ka pagājušā gada novembrī un decembrī viņš iztērējis aptuveni 163 tūkstošus latu jeb vidēji 2800 latu dienā.
Saskaņā ar likumdošanu A. Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti, un, ņemot vērā grūti iedomājamo situāciju, kad amatpersona katru dienu divu mēnešu laikā iztērē summu, kas tuvojas, bet nesasniedz minimālajai uzrādāmā darījuma robežai, KNAB tika aicināts savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi, vai amatpersona nav pārkāpusi valsts amatpersonām uzliktos ierobežojumus.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija ieinteresējies par informāciju, ka Aivars Lembergs varētu būt „piemirsis” deklarēt viņam TV tiešraidē uz rokas redzamo rokaspulksteni, kas izskatījās pēc vismaz 100 tūkstošus latu vērta Patek Philippe hronogrāfa ar mūžīgo kalendāru.
Laikrādi, kas ļoti atgādina pasaules prestižākās pulksteņu markas rokaspulksteni, Ventspils domes priekšsēdētājs visos iespējamos veidos demonstrēja vienā no savām pēdējā laika daudzskaitlīgajām uzstāšanās reizēm TV kanālā LNT šā gada 26. maijā, taču šādas cenas pulksteņa iegādes darījums Lemberga amatpersonas deklarācijās pēdējos gados nav minēts, līdz ar to pastāv aizdomas, ka Ventspils mērs savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis informāciju, kas saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ir obligāti uzrādāma.
Nu VID Finanšu policijas pārvaldē, kā informē tās izmeklēšanas daļas I nodaļas vecākais izmeklētājs Jānis Mackevičs, „materiāls par Ventspils domes priekšsēdētāja A. Lemberga iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu savās amatpersonu deklarācijās attiecībā par Patek Philippe markas rokas pulksteni” izskatīts un pieņemts lēmums nesākt par šiem faktiem kriminālprocesu, jo finanšu policistu skatījumā nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Pirms šī lēmuma izskanēja dažādas versijas – tostarp arī pieņēmums, ka Ventspils mērs, kurš Londonas tiesai spiests apliecināt savu pieticīgo iztikas līmeni, varētu būt iegādājies tikai dārgā pulksteņa lētu imitāciju. Lakoniskais Finanšu policijas lēmums nedod skaidrību šajā jautājumā, savukārt pats citkārt ļoti runīgais Lembergs, kā jau minēts, pulksteņa jautājumā nekādus komentārus nav vēlējies sniegt.
Savukārt saistībā ar Šķēles dīvainajiem regulārajiem izdevumiem KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe informē, ka biroja veiktās pārbaudes rezultātā „netika iegūti pierādījumi, kas liecinātu, ka A. Šķēle būtu pārkāpis likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus”.
Strīķes parakstītajā oficiālajā slēdzienā nav minēts, vai KNAB vispār pārbaudījis versiju, ka Šķēles oficiāli deklarētie regulārie un iespaidīgie izdevumi patiesībā bijuši saistīti ar gatavošanos Valsts prezidenta ievēlēšanai. „Es neņemos jums neko vairāk komentēt, jo izdevumu daļa - tā nu būtu tā pozīcija, kas nebūtu žurnālistiem jāskaidro. Jūs tiešām uzskatāt, ka sabiedrībai būtu pareizi rakņāties cilvēku izdevumu daļā? Tad mums atšķiras viedokļi,” tā savukārt Pietiek iepriekš teica pats Šķēle.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
