Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu piedalījies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) izveidē un desmit gadus nodarbojies ar tarifu regulēšanu. Pēc tam vairāk nekā desmit gadus ir nācies nodarboties ar enerģētikas politikas jautājumiem un atšķetināt pat vissamudžinātākās un no sabiedrības slēptākās lietas, piemēram, OIK afēru. Saprotot un zinot, kā ir izveidota un darbojas sistēma, un klausoties atbildīgo amatpersonu paziņojumos, var droši apgalvot, ka Latvijas sabiedrības priekšā tiek izspēlēta kārtējā klaunāde: nevis, lai rūpētos par to, bet gan, lai slēptu no tās patiesību par notiekošo – kārtējo varas bezatbildību un nekompetenci enerģētikas jomā. Diemžēl.

Sajaukuši skatuves?

"Sadales tīklam" (ST) šajā jampadracī ir noteikts uzņemties grēkāža lomu, bet politiķi cenšas tēlot "labo policistu", kurš tūlīt šo noklīdušo "grēkāzi" paņems aiz ragiem un nocirps, kā nākas.

Tas, ka viņiem nemaz nav tādu tiesību, tos nemaz neuztrauc, jo, kā izskatās, tarifu sāgai noteikto tiesisko regulējumu nezina ne sabiedrība, kurai šī klaunāde tiek spēlēta, ne arī paši "apņēmīgie" politiķi.

Proti, atbilstoši ES regulēšanas principiem Latvijas tiesību normas ir skaidri noteikušas tādu kompetenču sadalījumu, kas politiķiem nedod nekādas tiesības iejaukties tarifu noteikšanas procesā – tas ir neatkarīga Regulatora kompetencē. Jebkādi politisku amatpersonu mēģinājumi ietekmēt tarifu noteikšanas procesu un Regulatora lēmumus ir rupjš un nepieļaujams šo tiesību normu un ES noteikto regulēšanas principu pārkāpums.

Šāda valdošo politiķu "apņēmība" iejaukties tarifu noteikšanas (veidošanas) procesā būtībā nozīmē neuzticības izteikšanu pašiem sev – par saviem pieņemtajiem lēmumiem, apstiprinot Regulatora un regulējamo uzņēmumu (ST un arī "Augstsprieguma tīkla" (AST)) padomes, kuru kompetencē ir tarifu veidošanas un apstiprināšanas process.

"Grēkāži" par "glābējiem"?

Vēl "pikantāka" šī klaunāde kļūst, zinot reālo tarifu pieteikuma veidošanas procesu. Proti, par uzņēmuma darbību (tātad arī tarifu pieteikuma sagatavošanu) ir atbildīga uzņēmuma valde (kas tagad ir galvenie "peramie puikas").

Taču, lai nodrošinātu valdes darbību atbilstoši uzņēmuma īpašnieka interesēm (šajā gadījumā tā ir Latvijas sabiedrība – ST ir "Latvenergo" koncernā, kas pieder valstij), īpašnieka pārstāvis (šajā gadījumā – pastarpināti Ekonomikas ministrija (EM)) ieceļ uzņēmuma padomi, kuras pienākums ir noteikt valdei darbības ietvaru atbilstoši īpašnieka (Latvijas sabiedrības) interesēm un uzraudzīt tās darbību.

Tā būtu neiedomājama valdes uzdrīkstēšanās – virzīt tarifu apstiprināšanu bez padomes akcepta. Savā desmit gadu darbības pieredzē Regulatorā nekad neesmu pieredzējis tādu gadījumu, kad uzņēmums būtu iesniedzis tarifu projektu, nesaskaņojot to vismaz padomes līmenī.

Neatceros nevienu gadījumu, kad par to nebūtu zinājis arī atbilstīgās jomas ministrs. Parasti informācija tika sniegta, kad tarifu pieteikums vēl pat nebija sasniedzis Regulatoru, – bieži Regulators par sagaidāmo tarifu pieteikumu uzzināja no politiskajām aizkulisēm, kad tarifu projekts vēl tikai gaidīja īsto brīdi, lai varētu tapt iesniegts Regulatoram. Un šis "īstais brīdis" bija atkarīgs nevis no uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājiem, bet gan no politiskajiem procesiem (parasti – vēlēšanu tuvuma).

Nav pamata ne mazākajām šaubām, ka šoreiz varētu būt noticis citādi.

Tas savukārt nozīmē, ka patiesībā šie "apņēmīgie" politiķi zināja par šādu tarifu projektu un visdrīzāk to vienīgais politiskais uzstādījums uzņēmumam bija – slēpt to no sabiedrības, līdz būs notikušas Saeimas vēlēšanas.

Āži par dārzniekiem?

Kur bija un ar ko nodarbojās uzņēmuma darbību uzraugošā padome (kuras sastāvu būtībā nosaka šie "apņēmīgie" politiķi), ar ko nodarbojās ekonomikas ministrs, kura pārraudzībā atrodas EM (īpašnieka pārstāvis "Latvenergo" koncernā) un viss enerģētikas nozarē notiekošais?

Ja šis tarifu projekts ir neatbilstošs un pārstrādājams (kā tas tagad izriet no jau apsolītajām izmaiņām), tad padomei bija vismaz jāziņo par to uzņēmuma īpašnieka pilnvarniekam (EM). Cik ticami, ka padome to nav darījusi?

Ja padome tiešām to nav darījusi un akceptējusi šādu tarifu projektu, kurš tagad tiek pamatoti kritizēts un tiks pārstrādāts, kā rezultātā izmaksas tarifu projektā samazināsies par vairākiem miljoniem, – kuram būtu jāuzņemas atbildība par šiem "liekajiem" miljoniem?

Diemžēl šī politiķu "apņēmības" klaunāde patiesībā pierāda tieši pretējo – cik bezatbildīga, nekompetenta ir bijusi vara.

Parlamentārā demokrātijā opozīcijai ir visas iespējas noskaidrot (vismaz noskaidrot...) patiesos apstākļus un vainīgos atbildīgos. Kā savulaik tas tika izdarīts ar "Covid-19 afērām" (skat.šeit).

Patiesības brīdim

Tas, ka tarifa projektā izmaksas varēs samazināt par vairākiem miljoniem, kontekstā ar "apņēmīgo" politiķu skaidrojumiem šo procesu padara īpaši traģikomisku.

Vispirms jau – kāpēc tikai tagad ir šāda "apņēmīga" politiķu rīcība? Kur agrāk bija EM ar šādu savu reakciju? Un kāpēc politiķi "pēkšņi" ir izlēmuši iejaukties kompetences jomā, kuru tie ir deleģējuši citiem?

Ja tiešām atbildīgie politiķi nav bijuši informēti par notiekošo un uzskata to par tik neatbilstošu, tad pats mazākais, kas pamatoti no "apņēmīgiem" politiķiem tagad būtu sagaidāms (ja vien tā nav tikai klaunāde), – paziņojums par uzticības zaudēšanu uzņēmuma padomei un tās atlaišana. Citādi – ar kādu pamatojumu tajā visā tagad iejaucas politiķi?

Nedaudz par īstajiem grēkāžiem

Politiķu izdomājumi par "miera laika" un "kara laika" tarifu projektu noteikšanu ir jau viegli šizofrēniska savas bezatbildības jeb nekompetences ekspresija – ne uzņēmumam, ne Regulatoram nav šādu manevra iespēju, jo tarifs ir jāsagatavo un jāvērtē saskaņā ar metodiku, kuras ietvars un principi ir ar likumu noteikti. Un likums šādas manevra iespējas neparedz.

Līdz ar to atkal veidojas situācija, ka politiķi ar savu apņēmību uzticami seko savam kursam – "brauc auzās". Tieši politiķiem šāds ietvars "miera/kara laika" regulējumam bija jāizveido likumā, ja kaut ko tādu uzskata par nepieciešamu, nevis ar saviem "apņēmīgajiem" politiskajiem paziņojumiem jāspiež uzņēmums un Regulators "radoši" pārkāpt likumu ietvaru.

Ironiskākais visā ir tas, ka patiesībā nav vajadzīgi nekādi labojumi ne likumos, ne metodikās, lai panāktu vajadzīgo rezultātu, – varas politiķiem vajadzēja vienkārši izdarīt savu darbu, kas daudzus gadus ir palicis novārtā.

Pats mazākais, ko varēja un vajadzēja jau sen izdarīt, – uzlikt skaidru darbības ietvaru un uzdevumus valstij piederošajiem energouzņēmumiem, kuru izpilde tad uzņēmumu padomēm būtu jāuzrauga un jāatskaitās par to "īpašniekam". Taču ērtāk to bija nedarīt. Līdz ar to – likumsakarīgs rezultāts.

Diemžēl pie varas esošie vismaz gadus divdesmit tā arī nav spējuši atbildēt pat uz tādu pamatjautājumu: kāds tad ir "Latvenergo" koncerna primārais uzdevums – nodrošināt Latvijas tautsaimniecībai lētāku pieeju elektroenerģijas resursam vai nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas valsts budžetā?

Un, ja uzņēmuma saimnieks (kuru pārstāv EM) joprojām nav spējīgs definēt, ko tad tas īsti vēlas no sava uzņēmuma, tad uzņēmuma valdei neatliek nekas cits, kā rīkoties saskaņā ar tiesību aktos noteikto ietvaru, proti, kā gādīgam saimniekam rūpēties par uzņēmuma peļņu...

Kad "atbildīgie" politiķi par radušos situāciju ap ST tarifu atrunājas ar šo uzņēmuma pienākumu pelnīt, tas daudz ko pasaka par šīs varas kompetenci un mazspēju. Valsts uzņēmumi savu darbību veido vienkārši kā slaucamas govis, jo nekādus citus uzdevumus "īpašnieks" tiem nav devis.

Tāpēc patiesībā šajā stāstā ST nebūt nav tas lielākais grēkāzis, un aiz "ragiem" pirmkārt būtu jāņem pavisam citi.

Par to, kas būtu un kas nebūtu jādara

Redzot, ar kādu kompetenci tiek uzlūkoti (nespēju pateikt – risināti) izaicinājumi enerģētikā, ir jārēķinās, ka drīz varam piedzīvot OIK afēras cienīgus risinājumus – kad šauras biznesa grupu intereses tiks risinātas uz visas pārējās sabiedrības rēķina.

Tarifu pieaugums skars visus. Tāpat arī tarifu struktūras izmaiņas – ir loģiski un pamatoti, ka izmaksas par ST pakalpojumu aizvien vairāk tiks iekļautas tarifu "fiksētajā komponentē" (samazinot "mainīgo", kas atkarīga no tīklā pārvadītā enerģijas daudzuma), jo ST infrastruktūra (līnijas, transformatori u. c.) ir jāuztur neatkarīgi no tā, vai tā tiek lietota. Ar to ir jārēķinās, arī ilgtermiņā plānojot savas izmaksas.

Visnepatīkamāk šīs tarifu izmaiņas skars tos, kuri savas pieslēguma jaudas izmanto "neefektīvi", – jo par tām būs jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tās tiek lietotas. Piemēram, elektroenerģijas ražošana, izmantojot saules enerģiju (skat. šeit).

Nebūtu taisnīgi, ja šis kādam "neērto" izmaksu pieaugums tiktu pārlikts uz pārējās sabiedrības pleciem. Diemžēl publiskās diskusijas pašlaik norāda tieši uz to – saules paneļu bizness un turīgākā sabiedrības daļa, kura tos izmanto, vēlas sev panākt izdevīgākus nosacījumus – būtībā šķērssubsidēties uz citu ST klientu rēķina.

Ja šādu tehnoloģiju ieviešana ir jāveicina, tad tas ir jādara ekonomiski un sociāli taisnīgi. Piemēram, veiksmīgāk apgūstot tam pieejamo ES finansējumu.

Par būtiskāko

Ja nevēlamies nākotnē pieļaut jaunas OIK afēras, tad izšķiroši svarīgi ir Latvijai izveidot savu enerģētikas stratēģiju – definēt savus mērķus un skaidru ietvaru, kurā tie ir sasniedzami. Citādi deķīša raustīšana pa visu spēles laukumu turpināsies un risinājumus iegūs tie, kas spēs būt tuvāk varai, nevis tas būs atbilstīgi Latvijas sabiedrības interesēm.

Un, ja "apņēmīgajiem" politiķiem tiešām rūpētu zemāks ST tarifs, lai padarītu mūsu tautsaimniecību konkurētspējīgāku un atstātu vairāk naudas Latvijas sabiedrības maciņos, tad to jau sen varēja izdarīt – lielāko ST tarifa pieauguma sadaļu veido elektroenerģijas izmaksu pieaugums (ST ir lielākais elektroenerģijas patērētājs), tas veido 66% AST tarifā, kurš veido 40% ST tarifa pieauguma un pašā ST tarifa pieaugumā – vēl 39%.

Tātad elektroenerģijas izmaksu pieaugums ir ar atrāvienu būtiskākā izmaksu sadaļa, kas ietekmē ST tarifa pieaugumu. To varēja nepieļaut, pat samazināt! Viss, kas bija vajadzīgs, – politisks uzstādījums un uzdevums AST un ST izsludināt elektroenerģijas iepirkuma konkursu, kurā piedalās "Latvenergo" ar savu piedāvājumu – ar minimālu rentabilitāti sev (lai nebūtu dempinga). Un, tā kā ST un AST šo elektroenerģiju izmanto sistēmas operatoru funkciju veikšanai, nevis kā elektroenerģijas tirgus dalībnieki, šāds ST un AST izdevīgs "Latvenergo" piedāvājums nav diskriminējošs un elektroenerģijas tirgus konkurenci kropļojošs, bet "Latvenergo" tas atstāj iespējas turpināt pelnīt "brīvajā tirgū".

PS. Tā kā ST nav vienīgais sadales operators, taisnīgi būtu paredzēt, lai visiem sadales sistēmas operatoriem (SSO) būtu vienādas iespējas attiecībā uz šādu iepirkumu no "Latvenergo" puses, līdzīgi kā tas tika darīts iepriekšējā ziemā ar valsts atbalstu elektroenerģijas lietotājiem, piemērojot vienlīdzīgus atbalsta nosacījumus visiem – neatkarīgi no SSO piederības.

Attēlā - “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...