Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lietuva pēdējos gados daudzos jautājumos ir bijis paraugs Latvijai – no mērķtiecīgas savu pilsētu attīstības un tālredzīgiem lēmumiem enerģētikas sfērā līdz digitālo iespēju izmantošanai valsts pārvaldē un citās jomās. Mūsu kaimiņi ir mūs apsteiguši, ko apliecina cilvēku dzīves līmeni atspoguļojoši rādītāji un ekonomikas izaugsme.

Tomēr ir brīži, kad varam vērot kaimiņvalstī notiekošo, skaidri saprotot, ka tā darīt nevajag. Lietuva nupat ir raidījusi “šāvienu” savas ekonomikas “kājā”, pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Tas var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm, secina Eiropas Centrālā banka (ECB).

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu. Uzreiz jāsaka, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk tiks panākts tieši pretējs efekts – kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks. Galvenie iemesli – pirmkārt, bankas kapitāla apjoms nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus.

Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm. Mēs zinām, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, mēs prognozējam IKP kāpumu un algu pieaugumu, nozīmē tikai vienu – bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam. Treškārt, šāds nodoklis vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

Kāds ir mērķis?

Nedomāju, ka politiķi, kuri uztur diskusiju par virspeļņas nodokli, minētās sekas neapzinās. Tāpat kā to, ka bankas nebūt nav vienīgais pelnošais bizness – skatoties nevis tikai viena gada, bet ilgākā perspektīvā, bankas atpaliek no citām nozarēm. Tāpēc deklarētais mērķis “veicināt kreditēšanu” izskatās pēc aizsega, aiz kura slēpjas pavisam cits motīvs – valsts izdevumu finansēšana.

Ja daļu no banku peļņas ir iecerēts novirzīt valsts budžeta papildināšanai, rodas virkne grūti atbildamu jautājumu. Kāpēc tikai no banku peļņas? Banku peļņas aplikšana ar papildu nodokli būtu jāvērtē salīdzinoši ar citu kapitālietilpīgu nozaru peļņu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju. Kā ir iecerēts kompensēt iztrūkumu budžetā pēc virspeļņas nodokļa atcelšanas (šī norma tiek apspriesta kā terminēts instruments)? Kā kompensēs mazāku nodokļu nomaksu, kas veidosies no ekonomikas sašaurināšanās? Vērtējot Lietuvā ieviesto banku virspeļņas nodokli, ECB norāda uz to, ka augstākas izmaksas un samazinātas kredītu piedāvājums var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.

Lietuvas gadījumā aprēķināts, ka virspeļņas nodoklis varētu ienest Valsts kasē ap 40 miljoniem eiro gadā, jeb ap 160 miljoniem četru gadu laikā. Tai pat laikā ekonomistu aprēķini par ekonomikas sašaurināšanos vājākas kreditēšanas rezultātā nozīmētu, ka nodokļu ienākumi šajos četros gados samazināsies par aptuveni 180 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pat ja pirmajā un otrajā gadā pēc nodokļa ieviešanas budžets varētu būt ieguvējs, turpmāk tas paliks zaudētājos. Un defekts, ko tas būs radījis, paliks vēl vairākus gadus pēc virspeļņas nodokļa atcelšanas.

Ietekmēs finanšu stabilitāti

Ir vēl kāds nozīmīgs aspekts, uz kuru Lietuvā ieviestā banku virspeļņas nodokļa kontekstā vērš uzmanību ECB. Runa ir par finanšu sistēmas stabilitāti. Tieši banku kapitāls ir tas “drošības spilvens”, kas ļauj kreditēt privātpersonas un uzņēmumus ne tikai labajos laikos, bet arī krīzes brīžos, kad finansējums ir īpaši nepieciešams. Bankām ir jābūt pelnošām, lai tirgus dalībniekiem nebūtu ne vismazāko šaubu par to biznesa modeļa dzīvotspēju un konkurētspēju, kā arī noguldītājiem būtu pieejami to noguldījumi bankās, kad tie viņiem nepieciešami.

Viens no spilgtiem piemēriem ir Credit Suisse bankas nedienas, – banka ilgstoši nespēja uzrādīt savai darbībai adekvātus peļņas rādītājus. Nonākot grūtībās, tā sākotnēji no valsts bija spiesta aizņemties 50 miljardus franku, bet, nespējot atgūt klientu uzticību, grūtībās nonākušo banku pārņēma cits tirgus līderis – UBS. Jāatzīmē, ka šīs bankas problēmu pamatā bija bizness, kas nenes peļņu.

Un tā dienas beigās nav tikai finanšu sektora problēma, bet arī plašākas sabiedrības, jo prognozētas kolektīvas atlaišanas, kredītu pārstrukturizēšana, kas tiešā veidā skar iedzīvotājus un uzņēmumus. Arī Latvijai ir bijis gana daudz rūgtu mācību saistībā ar finanšu sektoru, – mēs nedrīkstam aizmirst mācības, kuras jau esam guvuši, un mums jāmācās arī no citu valstu kļūmēm.

Nevis izņemt peļņu, bet apkarot ēnu ekonomiku

Latvijas bankas šobrīd ir labi kapitalizētas. Kapitāla rezerves, kas pārsniedz regulatora noteiktās prasības, tiek saglabātas, lai bankām grūtos laikos nebūtu nepieciešams valsts atbalsts un tās varētu turpināt izsniegt kredītus. Ieviešot jaunu nodokli, samazināsies banku spēja piesaistīt kapitālu. Un tas novedīs pie izvēles, vai nekavējoties piešķirt mazāk jaunu aizdevumu, lai saglabātu augstu kapitalizāciju, vai arī samazināt kapitāla rezerves, lai turpinātu kreditēšanu līdzšinējā līmenī.

Lietuvā bankām piemērotais virspeļņas nodoklis jau nodēvēts par “marksistisku” pieeju ekonomikai, kas var būtiski pasliktināt valsts konkurētspēju. Proti, ja dzīvojam noslēgtā vidē, šādi “eksperimenti” paliek konkrētās ekonomikas ietvaros, bet, dzīvojot atvērtā pasaulē,kapitālam nav robežu – tas plūst turp, kur ir vieglāk nopelnīt vairāk un samaksāt nodokļos mazāk. Tāpēc pēc virspeļņas nodokļa ieviešanas, bankas mūsu reģionā labprātāk finansēs uzņēmumus kaimiņvalstīs, kuras ilgtermiņā arī kļūs par galvenajiem ieguvējiem. Savukārt investoriem tas ir skaidrs signāls, ka šajā ekonomikā politiķi jebkurā brīdī var budžeta lāpīšanai ķerties pie uzņēmumu peļņas, nevis strādāt, piemēram, pie ēnu ekonomikas apkarošanas, kas ir daudz grūtāks, nepateicīgāks un mazāk pamanāms uzdevums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...