Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1. FAKTISKO APSTĀKĻU IZKLĀSTS. 1.1. Valsts pārvalde noteiktām profesijām pieprasa obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, lai pildītu savus darba pienākumus, kas nozīmē piespiedu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, lai saglabātu savu darbu, gadījumos, kad darbiniekam nav derīga sadarbspējīga sertifikāta par Covid-19 infekcijas pārslimošanu.

Valstī iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 infekciju zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvīgas neparedzamas blaknes - tromboze, anafilakse, miokardīts. Un nāve (skat. VAERS (Vaccine Adverse Event Reporting System) 01.10.2021 ziņojumu, kurā ir apkopotas Covid-19 vakcīnu izraisītās sekas).

Dati iegūti tieši no ziņojumiem, kas iesniegti VAERS, kas ir galvenā valdības finansētā sistēma ziņošanai par nevēlamām vakcīnu blaknēm ASV. Katru piektdienu VAERS publisko visus ziņojumus par vakcīnu radītām traumām.

Lai varētu apstiprināt cēloņsakarību, VAERS iesniegtajiem ziņojumiem ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Vēsturiski ir pierādīts, ka VAERS ziņo tikai par 1% no faktiskajām vakcīnas blakusparādībām. VAERS 01.10.2021 ziņojumā ir konstatēti 16 310 nāvju gadījumu pēc Covid-19 vakcīnām kopš 2020. gada decembra.

Valsts pārvalde nekādu iemeslu vadīta nedrīkst noteikt par obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, kas būtībā ir piespiedu vakcinācija ar vakcīnu, kura var izraisīt cilvēka nāvi.

1.2. Visas Covid-19 vakcīnas ir atļauts lietot, pateicoties tikai ārkārtējos gadījumos piešķirtai “tirdzniecības atļaujai ar nosacījumiem” (Conditional Marketing Authorisation).

Eiropas zāļu aģentūra ir piešķīrusi tām tikai pagaidu reģistrāciju uz ierobežotu laika periodu (Eiropā 1 gadu), turklāt ar noteiktām atrunām un pienākumu veikt tālāku izpēti saistībā ar riskiem un ietekmi uz cilvēka organismu. Visas vakcīnas ir klīnisko pētījumu 3. stadijā, un tās turpina pētīt uz cilvēkiem (klīnisko pētījumu reģistros atrodamo pētījumu ietvaros).

Jebkura jauna medikamenta lietošana plašā populācijā var būt bīstama, jo tikai ilgtermiņā var izvērtēt sekas. Šobrīd, kad vēl tikai notiek klīniskais pētījums, neviens nevar apgalvot, ka vakcīnas ir drošas. Nevienā valstī injekcijas pret Covid-19 infekciju netiek sauktas par vakcīnām, bet gan ģenētisku medikamentu, kas ir klīniskā pētījuma 3. fāzē. Tieši šī iemesla dēļ 13.10.2021 Francijas senāts atcēla obligāto vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

Tā kā tirdzniecības atļauja ar nosacījumiem aptver vakcīnas, par kurām vēl nav visaptverošu pirmsklīnisko un klīnisko (arī farmaceitisko) datu, un joprojām ir nepieciešami papildu dati, kā arī trūkst visaptverošu klīnisko datu par vakcīnu drošību un efektivitāti, šādos gadījumos nav nekāda juridiskā pamata normatīvajos aktos ieviest šādu līdz galam nepārbaudītu vakcīnu lietošanas obligātumu.

1.3. Tirdzniecības atļaujas ar nosacījumiem izsniegšanas gadījumā nekur ES normatīvajā regulējumā nav paredzēts, ka šāda atļauja ar nosacījumiem atļautu obligātā kārtā un masveidā ar tām vakcinēt cilvēkus.

1.4. Valsts pārvalde uzrāda tikai vakcinēto mirstību no Covid-19 infekcijas, kas ir tikai daļa no kopējās mirstības, kuru ietekmē vakcinācija. Vakcinācija var mazināt mirstību no Covid-19 infekcijas, taču, radot iekaisumu, palielināt mirstību, piemēram, no sirds asinsvadu sistēmas slimībām, kas joprojām ir biežākais nāves iemesls valstī.

Kamēr nav uzrādīti pierādījumi par mirstību no visiem veselības traucējumiem vakcīnu saņēmušo un nevakcinēto vidū, vakcināciju pieprasīt ir noziegums, jo tiek pārkāpts Ārstniecības likums, kas prasa pierādījumus, ka profilakse neveicina mirstību.

Kamēr nav uzrādīti pierādījumi, par vakcināciju var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz mirstību nav zināma.

1.5. Valsts pārvaldei, ja tā iesaka vai pieprasa cilvēkiem vakcinēties, ir pienākums vismaz reizi mēnesī uzrādīt kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku vidū. Tas parādīs vakcinācijas ietekmi uz vakcinēto mirstību un brīdinās, ja, vīrusam mainoties, mirstība pēc vakcinācijas pieaug.

Tā kā dati par vakcināciju un mirstību no dažādiem veselības traucējumiem ir ievadīti elektroniski, tiem jābūt viegli apkopojamiem un publicējamiem. Piemēram, cilvēki joprojām visvairāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām.

Katru mēnesi kopš vakcinācijas sākuma ir jāuzrāda, cik procenti no visiem mirušajiem no sirds un asinsvadu slimībām bija nevakcinēti un cik saņēmuši vakcīnu (1 vai 2 devas un cik dienas pēc pēdējās devas cilvēkam ir iestājusies nāve). Tas parādīs vakcinācijas ietekmi uz mirstību cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Ja vakcināciju saņēmušo grupā mirstība ir proporcionāli mazāka nekā nevakcinēto grupā, vakcinācija ir iesakāma. Ja mirstība vakcināciju saņēmušo grupā ir tāda pati kā nevakcinēto grupā, vakcināciju drīkst ieteikt Covid-19 profilaksei, norādot, ka vakcinācija mirstību nemazina.

Ja vakcināciju saņēmušo grupā mirstība ir lielāka, kā nevakcinēto grupā, tad vakcināciju nedrīkst ieteikt vai pieprasīt, par to var tikai informēt, brīdinot, ka vakcinācija veicina mirstību. Līdz brīdim, kad tiks publicēti dati, vakcināciju ieteikt ir neētiski un pieprasīt ir noziegums.

1.6.  Prasot darbiniekiem obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, kas būtībā ir piespiedu vakcinācija, lai turpinātu strādāt savā profesijā, valsts pārkāpj Satversmes 93. Pantu. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.

2. TIESĪBU NORMU PĀRKĀPUMI

2.1. Ārstniecības likuma 9.1 pants. (1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

Ārstniecības likums prasa zināt un uzrādīt pierādījumus, kā vakcinācija ietekmē vakcīnu saņēmušā cilvēka veselību un mirstību. Taču vakcinācijas ietekme uz kopējo mirstību no jebkādiem veselības traucējumiem, ko izraisa vakcīna, joprojām nav zināma.

2.2.  Ārstniecības likuma 36. pants. Ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām. Ārsta pienākums, pirmkārt, ir nekaitēt.

Lai ārsts varētu būt atbildīgs par sekām pēc vakcinācijas, viņam ir jāzina vai vakcinācija nepalielina kopējo mirstību. Tā kā Latvijas Ārstu biedrības Covid-19 infekcijas profilakses darba grupa iesaka mudināt pacientus vakcinēties un valsts pārvalde to pieprasa, tad atbilstoši Ārstniecības likuma prasībām to pienākums ir zināt un uzrādīt faktus, kas apliecina, ka profilakse neveicina mirstību.

Ne ārstu biedrības darba grupa, ne valsts pārvalde nav uzrādījusi faktus, kas apliecina, ka vakcīna mazina vakcīnu saņēmušo cilvēku mirstību. Tas ir nelikumīgi, jo pārkāpj Ārstniecības likuma prasības.

2.3.  Pacienta tiesību likums (3) Pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

Šobrīd pacientam nav iespējams izskaidrot prognozi un sekas, vakcinācijas riskus un ieguvumus, ja nav zināma vakcinācijas ietekme uz mirstību no jebkuriem veselības traucējumiem, ko izraisa vakcīna, tāpēc vakcināciju nedrīkst pieprasīt, par to var tikai informēt, brīdinot, ka ietekme uz mirstību nav zināma. Valsts pārvalde noteiktām profesijām pieprasa vakcinēties, neuzrādot vakcinācijas ietekmi uz kopējo mirstību pēc vakcinācijas, tā pārkāpjot Pacientu tiesību likumu.

2.4. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra rezolūcija “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1.apakšpunktā paredzēts: “Nodrošināt pilsoņu informēšanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinēt, ja viņi to nevēlas.” 7.3.2. apakšpunktā paredzēts „Nodrošināt, lai nevienu nediskriminētu par to, ka viņš nav vakcinēts, par iespējamu veselības apdraudējumu vai nevēlēšanos vakcinēties.” 7.1.5. apakšpunktā paredzēts „Izveidot vakcīnu kompensācijas programmas, nodrošinot kompensāciju par nepamatotu kaitējumu un kaitējumu, ko rada vakcinācija”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasām:

1. nekavējoties novērst valsts pārvaldes un Ārstu biedrības darba grupas nelikumīgo rīcību un atcelt noteiktām profesijām obligātu sadarbspējīga sertifikāta esamību, lai pildītu savus darba pienākumus, kas nozīmē piespiedu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, līdz brīdim, kad tiks uzrādīti un publicēti dati par Covid-19 vakcīnas ietekmi uz kopējo mirstību.

2. vismaz reizi mēnesī uzrādīt kopējo mirstību vakcinēto un nevakcinēto cilvēku vidū procentuāli par vakcināciju un mirstību no dažādiem veselības traucējumiem, un, veidojot šo statistiku, obligāti norādāms, ka par vakcinētu cilvēku uzskatāms indivīds, kas ir saņēmis, kaut vienu vakcīnas devu.

3. nekavējoties novērst valsts pārvaldes nelikumīgu rīcību, kad Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar hierarhijā augstāk stāvošiem Likumiem.

4. par Covid-19 vakcīnām runāt nevis kā par “vakcīnām” (līdzās pārējām pastāvīgo tirdzniecības atļauju saņēmušajām vakcīnām pret citām slimībām, piemēram, gripas, encefalīta un difterijas vakcīnām), bet kā par “eksperimentālajām vakcīnām” (jo nav pabeigti visi nepieciešamie pētījumi un nav iegūti visi nepieciešamie dati). Tāpat šajā gadījumā par personām, kuras tiek vakcinētas ar eksperimentālu vakcīnu, runāt nevis kā par “pacientiem”, bet drīzāk kā par “klīniskajā pētījumā iesaistītiem pacientiem” ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām.” Lai tauta būtu informēta.

5. informēt tautu, ka vakcinācija ir brīvprātīga un tā neietekmēs ikdienas dzīvi.

6. izveidot valsts apmaksātas vakcīnu kompensācijas programmas, nodrošinot kompensāciju par kaitējumu, ko rada Covid-19 vakcinācija.

Lūdzam rīkoties steidzami, jo vakcinācija skar visu valsti un vakcinācijas sekas ilgtermiņā šobrīd nav paredzamas.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...