Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik niecīgas būtu labklājības ministres Evikas Siliņas iespējas veicināt Latvijā dzimstību, Bērnu un ģimenes politikas departaments tomēr ierakstīts viņas ministrijā, un dzimstības samazinājums ir tik uzskatāms šīs politikas rezultāts, ka par pilnīgi nevarīgas būtnes izvirzīšana uz Ministru prezidenta izklausās pēc Latvijas pašlikvidēšanās piedāvājuma.

Grēkāzim jāpaliek grēkāzim

Latvija iegājusi tik straujā dzimstības samazinājuma fāzē, ka labklājības ministrs ir tiek izvēlēts grēkāža, nevis uzlecošas politiskās zvaigznes lomai. Tas jau iepriekš zināms, ka nekādus skaitliski apliecināmus uzlabojumus dzimstības saglabāšanai Latvijā šis ministrs vai ministre nesasniegs. Tāpēc jāatrod kāds, kuram būs jābūt atbildīgam un galu galā vainīgam, ka simti miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas it kā ģimeņu un bērnu labā iztērēti tiek, bet esošās ģimenes ar bērniem kalpo par uzskates līdzekli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem nav vēlami bērni un drošības pēc labāk turēties tālāk no visa, kas kaut kā atgādina ģimeni.

E. Siliņai nav izredžu atrunāties, ka visi šā gada pirmajos sešos mēnešos dzimušie bērni ieņemti jau pirms pagājušā gada 14. decembra, kad viņa līdz ar Labklājības ministru pārņēma atbildību par procesu, kādam viņu piesaista jau sniegtais Labklājības ministrijas departamenta nosaukums. Viņai bija jāzina, kādu ministriju viņa pārņem un kāpēc viņai to dod.

Cik gados dzimstība sasniegs nulli?

Labklājības ministrijas nosaukums tracina Latvijas iedzīvotājus, kuru priekšstati par labklājību nolūkoti Rietumeiropā un vēl dažās pasaules valstīs. Ja Labklājības ministrija ir, bet vajadzīgās labklājības nav, tad kāpēc tāda ministrija vajadzīga?! Vēl saasinātākā veidā šis jautājums attiecas uz bērnu un ģimenes politiku, kuras izpildei nolīgto ierēdņu, sociālo darbinieku, psihologu un vēl sazin kādu valsts silē sēdošu cilvēku skaits daudzkārt lielāks par gada laikā piedzimušo bērnu skaitu un tieši pēdējā laikā strauji pieaug pretēji jaundzimušo skaita virzībai uz nulli.

Protams, līdz aritmētiskas nulles sasniegšanai dzimstībai vēl ir vajadzīgi gadi. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veltījusi pusotru mēnesi tam, lai saskaitītu un pārskaitītu, ka Latvijas valstspiedrīgajiem Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos piedzimis 7 051 bērns. Tas par 1 235 jaundzimušajiem jeb 14,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.

Rēķināties ar jaundzimušo skaita samazinājumu par pāris tūkstošiem šogad pret pagājušo gadu tagad jau varam droši. Tas gan nenozīmē, ka arī turpmāk šis samazinājums absolūtos skaitļos būs par pāris tūkstošiem gadā. Ja tā notiktu, tad nulle no 15,9 tūkstošiem jaundzimušo tiktu sasniegta astoņos gados. Īstenībā saglabāsies vai pat pieaugs dzimstības samazinājuma temps procentos, bet atšķirības jaundzimušo skaitā gadu pēc gada samazināsies proporcionāli tam, kā samazināsies bāze - iepriekšējā gadā dzimušo bērnu skaits, no kura jāatrēķina nemainīgi lieli samazinājuma procenti.

Visas cerības uz ārzemēs dzimušiem latviešiem

CSP uzrādītais 7 051 bērns nav ne Latvijā dzimušo bērnu skaits, ne Latvijas valstspiederīgajiem piedzimušo bērnu kopskaits. Jaundzimušo Latvijā ir vairāk, jo Latvijā dzemdē arī ārzemnieces, kuras šeit ieradušās uz neilgu laiku, tajā skaitā speciāli kā dzemdību tūristes. Viņām dzimuši bērni tiek reģistrēti viņu izcelsmes valstīs. Tieši tā paša iemesla dēļ Latvijas valstspiederīgajām sievietēm ārzemēs dzimuši bērni tiek pieskaitīti Latvijas jaundzimušajiem, bet tehniski tas notiek vēlāk, un visu Latvijai piederīgo 2023. gada jaundzimušo apzināšana noslēgsies tikai nākamā gada jūnijā. Līdz tam laikam statistiķi ir rezervējuši sev tiesības grozīt CSP datu bāzēs uzrādīto jaundzimušo skaitu.

Jaundzimušo skaita pagaidu nenoteiktība tika jo īpaši akcentēta šā gada pirmā pusgada demogrāfisko rādītāju apskatā, no kura radušies divi dažādi jaundzimušo skaita samazinājuma rādītāji. Mīnus 1 235 jaundzimušie jeb mīnus 14,9% ir aģentūras LETA izplatīts aprēķins, salīdzinot 7 051 jaundzimušo ar to jaundzimušo skaitu, kāds atrodams CSP datu bāzē par 2022. gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tajā pašā laikā CSP laida klajā optimistiskāku ziņu, ka “šogad pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits - 7 051 bērns - ir par 975 dzimušajiem jeb 12,1 % mazāks nekā 2022. gada attiecīgajā laika periodā”.

Atšķirība starp 1 235 un 975 radusies tādējādi, ka statistiķi salīdzinājuši Latvijā reģistrēto Latvijas valstspiederīgo pēc nācēju skaitu ar tādu pašu rādītāju pirms gada vēl pirms tam, kad bija atnākuši dati par Latvijai piederīgajiem jaundzimušajiem ārzemēs. Kamēr par 2022. gadu šie dati jau ir, bet par 2023. gadu vēl nav, dzimstības samazinājums šķiet straujāks, nekā izrādīsies vēlāk.

Tomēr reāli tuvāka īstenība ir versija par straujāku, nevis lēnāku dzimstības samazinājumu. Pirmkārt, lielāka varbūtība ir ārzemēs dzimušajam Latvijas valstspiederīgo pēctecim Latvijā nenonākt, nekā Latvijā dzimušajam - nonākt ārzemēs. Otrkārt, sprauga starp Latvijā un Latvijā plus ārzemēs dzimušo bērnu skaitu samazinās atbilstoši tam, kā vispār samazinās šo bērnu skaits.

Piemēram, šā gada 1. ceturkšņa Latvijas demogrāfisko rādītāju apskatā “Neatkarīgā” atzīmēja, ka “dzimstības kritums nedaudz piebremzējas uz pērnā gada beigu antirekorda fona”: “Ak, vai, ak, vai, ak, vai, cik slikti bija pagājušā gada novembrī ar 1 053 jaundzimušajiem, kuru skaits izrādījās par 23,4% mazāks nekā 2021. gada novembrī!” Pēc tam jūnijā CSP paziņoja precizētos, t.i. papildinātos datus par dzimstību 2022. gada novembrī jau ar 1 077 bērniem. Jā, tas ir vairāk, bet izmaiņas ar +24 bērniem ir niecīgas, ja salīdzina ar -298 bērniem, kāds bijis dzimstības samazinājums 2022. gada novembrī pret 2021. gada novembri, par kuriem tagad ir sniegti precizētie, vairs nemaināmie dati.

Latvijas ceļš kopējā nolemtībā

Orientācija uz straujāko dzimstība samazinājuma versiju jāsaglabā arī tāpēc, lai salīdzinātu Latviju starp Baltijas valstīm, kuras tāpat sniegušas aktuālos skaitļus par šā gada 6 mēnešiem un jau precizētos skaitļus par pagājušā gada pirmajiem 6 mēnešiem.

Baltijas kaimiņvalsts Krievijas statistikas iestāde uzrāda dzimstības samazinājumu par 19 tūkstošiem bērnu no 635,2 tūkstošiem 2022. gadā līdz 616,2 tūkstošiem šogad. Baltkrievija demogrāfiskos rādītājus slēpj un tādējādi dod pamatu nostāstiem, ka pēc 2020. gada revolūcijas pārpratumveidīgā pieteikuma dzimstība tur zemāka nekā jebkurā no šeit minētajām valstīm.

Pārvērtīsim dzimstības straujo samazināšanos Latvijā no defekta par efektu - par uzmanības vērtu skaitlisko pierādījumu, ka kaimiņvalstīs cilvēkiem nebūt neklājas labāk kā šeit, ja jau arī viņi nolēmuši izmirt tikpat straujā tempā. E. Siliņa ir parādījusi talantu tieši šādu procesu menedžerēt un paātrināt.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...