Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā partijas Vienotība Veselības darba grupas sēdē tomēr netika nomainīta tās vadītāja, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. Tas neizdevās, jo jau pirms sēdes bija parādījusies informācija, ka Veides nomaiņu ļoti vēlētos veselības ministre Ingrīda Circene, kurai nav bijuši pa prātam Veides iebildumi pret atsevišķām ministres enerģiski „bīdītā” Mātes un bērna veselības plāna detaļām un nostādnēm. Pati Circene ar savas preses pārstāves starpniecību gan to kategoriski noliedz.
Ministru kabinets šā gada jūnijā apstiprināja Circenes vadītās ministrijas virzīto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2012.-2014.gadam, kas paredz principa "nauda seko grūtniecei" ieviešanu, papildu izmeklējumus topošajām māmiņām, recepšu zāļu kompensēšanu, kā arī neauglības ārstēšanas, tostarp medicīniskās apaugļošanas iekļaušanu valsts apmaksātajos pakalpojumos. Šajā plānā jau saskatītas pašas Circenes ģimenes „profesionālā biznesa” intereses.
Kā zināms Pietiek, arī pašā Vienotības iekšienē šis Circenes virzītais plāns izraisījis plašas un asas diskusijas. Saistībā ar vairākām nostādnēm opozīcijā ministres pārāk acīmredzami nepārdomātajām vai savtīgajām iecerēm nostājusies pat Vienotības darba grupa ar Veidi priekšgalā. Tas nav aizmirsts, un aizvadītajā nedēļā Circene saskatījusi piemērotu laiku darba grupas vadītājas nomaiņai.
Tomēr šī iecere nav izdevusies, un „apvērsums” nav noticis, kaut gan, kā liecina dažādu avotu Vienotības iekšienē apgalvotais, vairākiem potenciālajiem lēmējiem ministre vai viņas neoficiālie pārstāvji esot izteikuši vilinošus administratīvos piedāvājumus apmaiņā pret nelielo pretimnākšanu.
Tā, piemēram, no Reformu partijas izslēgtajam tās bijušajam Rīgas nodaļas vadītājam Renāram Putniņam apsolīts ne tikai atbrīvotais darba grupas vadītāja postenis, bet arī valdes locekļa amats VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kur viņš līdz šim bijis neiroķirurgs.
Vēl vairāk – neraugoties uz to, ka Liepājas slimnīcas valdes locekļu iecelšana ir Ulda Seska vadītās pilsētas pašvaldības prerogatīva, par pretimnākšanu Circenes plānu īstenošanai piedāvāti valdes locekļu posteņi arī šajā ārstniecības iestādē.
Šo amatu ieguvēji būtu Circenei tuvu stāvošais Vienotības Liepājas reģionālās nodaļas biedrs, Liepājas reģionālās slimnīcas Staru terapijas nodaļas vadītājs Māris Mežeckis un slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodaļas virsārsts Uldis Balodis.
„Apvērsuma” organizētāju un „līdzjutēju” vidū bijuši arī tādi ministrei pietuvināti ļaudis kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa posteni jau ieguvušais Aigars Pētersons, kurš mērķē arī uz Rīgas Stradiņa universitātes rektora posteni, un ar AS Latvijas Jūras medicīnas centrs saistītais bijušais Saeimas deputāts Viesturs Šiliņš.
Tikai sakarā ar to, ka šie plāni veselības nozares pārstāvju vidū tapuši zināmi jau iepriekš, kā arī, pateicoties eksministra, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara klātbūtnei darba grupas sēdē, Circenes nodomi vismaz uz laiku atlikti.
Avoti Vienotības Veselības darba grupā Pietiek norādīja – ministres asā nepatika pret Veidi pirmām kārtām esot saistīta tieši ar viņas opozīciju Circenes iecerētajam un virzītajam Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānam.
Veide darba grupā neesot slēpusi aizdomas, ka faktiski tas ir tikai ginekologu lobēts plāns palielināt samaksu par pakalpojumiem, nevis reāli uzlabot situāciju, un prasījusi izmaksu pamatojumu virknē pozīciju.
Tāpat Veide un vēl virkne darba grupas pārstāvju ļoti skeptiski izteikušies pret Circenes iecerēto apdrošināšanas plānu, kas daudziem šķiet riskants un nepārdomāts, - Eiropas Savienības valstīs tāds neesot redzēts.
Pati Circene gan šādus „apvērsuma” plānus kategoriski noliedz, un līdzīgi izsakās arī saistībā ar tiem pieminētās personas. „No kurienes jums tādas ziņas? Galīgi nē, tas man būtu liels pārsteigums. Kas jums tādas blēņas stāstījis? Ja jau kaut ko atreferē, tad vajadzētu tomēr precīzi. Mēs vienkārši spriedām, kā uzlabot savstarpējo sadarbību, kā uzlabot darbu. Tas arī viss,” – tā, piemēram, Pietiek situāciju komentēja Mežeckis. Citi pieminētie ir vēl mazrunīgāki.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
