Negatīva bezgalība mākslīgi tiek izveidota Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 141
Pietiek lasītājs16.10.2022.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Rīgas iedzīvotājs (biežāk pensionārs, visbiežāk maznodrošinātais) reiz jau iesniedza iesniegumu pašvaldībā, lūdzot palīdzēt ar mājokli, bija reģistrēts saskaņā ar saistošajiem noteikumiem par reģistrāciju un palīdzību un, sagaidot savu rindu, jau saņēma lūgto palīdzību un jau dzīvo īrējamā pašvaldības dzīvoklī. Bet tagad viņam saskaņā ar jauniem saistošiem noteikumiem par reģistrāciju un palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā tiek pieprasīts atteikties no iegūtajām beztermiņa īres tiesībām un bezgalīgi "reģistrēties" palīdzībai.
Nav skaidrs, kādēļ ir jāmaina tas, kas Dzīvojamo telpu īres likumā ir atzīmēts kā neatkarīgi esošais nosacījums, ņemot vērā pašā likumā – tā 32. panta 1. daļā noteikto: "Šis noteikums neattiecas uz pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kas tiek izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā."
Nav ne racionāla, ne loģiska Rīgas pašvaldības jaunā kārtība, kas tagad mākslīgi nostāda īrnieku situācijā, ka viņam ir jālūdz pašvaldībai "palīdzība", lai atkal un atkal, ik pēc diviem gadiem, pagarinātu īres līgumu.
Vai arī tā ir "sava veida izglītošanās", lai īrniekam nemitīgi būtu sajūta, ka viņa tiesības karājas mata galā un var beigties ik pēc diviem gadiem atkarībā no negaidītiem pašvaldības plāniem?
Skaidrs ir viens – Rīgas dome klusējot plano reformēt savu svarīgāko sociālo funkciju, pārvēršot to par manipulācijas rīku, kas, bez šaubām, ir prettieski.
Nav nekāda izskaidrojuma šādai prettiesiskai nosacījumu maiņai attiecībā uz īrnieku, kuram pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa tiek izīrēta, pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Palīdzība ar pašvaldības mājokli - tas nepavisam nav brīvs īres tirgus ar īpašnieku maiņu.
Ja izmaiņas tiek veiktas tikai tāpēc, ka līdz ar jaunu Īres likumu kopumā ir mainījusies attieksme pret īres līguma termiņu, tad ir jāskatās paša Īres likuma V nodaļā (Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana), kur ir īpaši noteikts izņēmums no vispārīgā noteikuma, t.i. 32.panta 1. daļas otrais teikums. Būtiski, ka pārejas noteikumu 6. punktā ir atsauce tieši uz 32. pantu, kuru nedrīkst ignorēt un kurš pašvaldībai ir jāievēro.
Rīgas pašvaldība šobrīd darbojas saskaņā ar apšaubāmu nosacījumu (RD saistošo noteikumu Nr. 141 83.punkts). Tas ir juridiski nepieņemams, tāpēc šāda nosodāma nelikumīga prakse ir jāpārtrauc.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
