Negribat, lai jūsu balss tiek izmesta miskastē? Tad nebalsojiet par alkatīgo un gļēvo Robertu Zīli
Pietiek lasītājs22.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es visās pēdējās vēlēšanās esmu balsojis par Nacionālo apvienību un droši vien arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanās rīkošos līdzīgi, taču par vienu cilvēku gan mans balsojums būs citādāks nekā līdz šim, - Robertu Zīli es svītrošu pats un aicinu tā darīt arī ikvienu Nacionālās apvienības vēlētāju, kuram ir svarīgi, lai viņa balss netiktu izmesta miskastē. Kāpēc? Paskaidrošu!
Nacionālā apvienība nav pacentusies no savas interneta lapas izdzēst pirms gada – 2018. gada 21. maijā tapušu ierakstu, kas skan šādi:
„Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (NA) valde izlēmusi 13. Saeimas vēlēšanās par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli.
Roberts Zīle ir gatavs nolikt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, ja pēc 13. Saeimas vēlēšanām Nacionālajai apvienībai uzticēs veidot valdību. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Mēs vienmēr esam ļoti augsti novērtējuši R. Zīles neatsveramo un ilggadējo pieredzi vairākās Latvijas valdībās gan kā finanšu ministram, gan kā īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām un satiksmes ministra amatā, gan kā Eiropas Parlamenta deputātam jau 14 gadu ilgā darbā.
Mūsuprāt, R. Zīle ir viens no kompetentākajiem, pieredzējušākajiem un zinošākajiem Latvijas politiķiem, kura darbs novērtēts kā pašu mājās, tā arī starptautiski. Latvijai ir nepieciešams tāds premjers kā R. Zīle, kurš ir īpaši spēcīgs finanšu un ekonomikas jautājumos, lai veicinātu ekonomisko attīstību, vairojot cilvēku ticību Latvijas valstij.””
Un tagad – tā paša gada 7. decembrī tā paša Roberta Zīles televīzijā teiktā atreferējums:
„Vēlēšanu rezultāts nenosaka, ka valdība jāvada nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda VL-TB/LNNK valdes loceklis, vēlēšanās izvirzītais partijas premjera amata kandidāts Roberts Zīle.
Vaicāts, kam būtu jānotiek, lai politiķis atstātu darbu Eiropas Parlamentā un uzņemtos Latvijas valdības vadību, viņš sacīja, ka tad jābūt citam vēlēšanu rezultātam. Zīle uzskata, ka šīs vēlēšanas gan skaitļos, gan vēlētāju vēstījumā minēto parādījušas viennozīmīgi.
"Es nevaru būt kaut kādas vecās koalīcijas vecā seja, jo es tāds neesmu pēc savas būtības," teica Zīle, piebilstot, ja kāds domā, ka viņš ir kompromisa cilvēks, jo neapvaino citus, tas nenozīmē, ka viņš ir kompromisa cilvēks pēc būtības. Zīle teica, ka neredz iespēju programmatiskos jautājumos darīt 50% vai 60% no tā, ko nekad nebūtu darījis.
Pārvaicāts, vai pat tad, ja Valsts prezidents aicinātu viņu veidot valdību, atbilde būtu šāda, viņš teica: "Protams, ir jārespektē vēlētāju griba." Viņš piebilda, ja valdību nevadīs kāds no jauno partiju līderiem, iespējamais premjers no kādas citas partijas "būs spiests klausīt tām partijām, kas notur viņa valdību".”
Un tagad es skaidri un gaiši pateikšu, ko tas nozīmē. Nacionālajai apvienībai bija reāla iespēja vadīt valdību un īstenot to, ko vēlas tās vēlētāji. Krišjāņa Kariņa vietā bija visas iespējas būt Robertam Zīlem.
Roberts Zīle no iespējas īstenot iespējami daudz no Nacionālās apvienības programmas atteicās personiskās alkatības un gļēvulības dēļ. Starpība starp eiroparlamentārieša un Latvijas Ministru prezidenta algu ir apmēram 3000 eiro mēnesī, - par šo naudu Roberts Zīle tad arī pārdeva savu vēlētāju intereses…
Ja vēlaties arī šoreiz balsot par Nacionālo apvienību, - lūdzu. Taču atcerieties – ja balsosiet par Robertu Zīli, gan jau viņš atkal alkatības un gļēvuma dēļ jūsu balsi izmetīs miskastē vai nolaidīs podā. Tādā vai citādā veidā, bet – droši.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
