Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni, un tādēļ kvantitatīvi vai vispārēji to nav viegli noteikt vienlaicīgi visiem pasaulē dzīvojošajiem cilvēkiem. Katra indivīda emocionālais stāvoklis un izjūtas ir atšķirīgas, tāpēc nav precīzu procentuālu skaitļu par to, cik cilvēku pasaulē izjūt disharmoniju.

Es gan uzdrošinātos izvirzīt empīrikā balstītu hipotēzi, ka pasauli visdrīzāk apdzīvo vismaz 95% disharmonisku cilvēku. Visticamāk par pa pasauli izkaisītā absolūtā mazākuma eksistences vietu un veidu mēs neko nezinām un arī neuzzināsim, jo šaubos, ka šie indivīdi, protams, ja tādi vispār ir, vēlētos savā dzīvē ielaist visapkārt dominējošo destrukciju un haosu.

Vēlamā uzdošana par esošo – tā, ļoti maigi sakot, visdrīzāk varētu raksturot pašus tos šarlatānus un “melnos skolotājus”, kuri vai nu sociālajos tīklos izplata saldsērīgus it kā “harmonisku” cilvēku (parasti rokās sadevušos pāru) attēlus ar nenoliedzami skaistiem dabas skatiem fonā un, protams, kādu neiztrūkstošu “viedu” pamācību vai atziņu, vai arī par attiecīgu samaksu tirgo pareizās receptes “harmonijas un vieduma” sasniegšanai. Skaidrs, ka, ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Vistīrākā ekonomika. Nekā personīga, tikai bizness. Līdzīgi tas darbojas politikā. Bet par to tālāk.

Bet tagad tuvāk tēmai - par disharmonisko cilvēku (tātad – mūsu) gribu un to, kā tā ietekmē notikumu gaitu.

Varbūt gluži ne katrs, bet kāds noteikti ir uzdevis sev jautājumu, kādēļ ar mums notiek tas, ko mēs negribam, bet nenotiek tas, ko mēs gribam. Kādēļ “gribulis” īsti nestrādā?

Tas patiesi ir filozofisks jautājums vārda “filozofija” īstajā nozīmē, proti, cenšoties mīlēt gudrību.

Īstenībā jau filozofija nav sarežģītas prāta konstrukcijas, bet gan katra morāls pienākums domāt precīzi, lai dzīves laikā katrs sasniegtu savu maksimāli iespējamo efektivitāti, kas tikai kā blakusefektu, tā teikt – bonusā, arī atnestu prieku, pārticību, individuālo drošību un brīvību. Tas nozīmē, ka disharmoniskam cilvēkam būt laimīgam nav nedz liegts, nedz arī nelemts. Kontrolēt un noteikt savu dzīvi, ietekmēt un pat vadīt savu likteņa sižeta līniju, iespējams, arī ir viens no laimes priekšnosacījumiem.

Taču ir nianse. Disharmoniskais cilvēks ir negatīvās domāšanas cilvēks. Viņa domas spēks veido pasauli jeb, ja labāk tīk, notikumus tajā, baidoties no kaut kā. Šāds cilvēks netieši veido notikumus kā blakus efektus, baidoties no kaut kā. Viņa griba tādēļ ir vērsta uz to, lai kaut ko aizliegtu, nepieļautu, no kaut kā izvairītos utt.

Citiem vārdiem sakot, viņš, kā saka, “no sirds” negrib kaut kādu apstākļu vai notikumu iestāšanos. Un, jo spēcīgāka ir disharmoniska cilvēka griba (vai nu iedzimta vai ilgstoši dzīves laikā izstrādāta un norūdīta), jo uzskatāmāk šis dabas likums, gluži kā ūdens uzvārās 100 grādu temperatūrā, sevi kārtējo reizi vēl un vēl pierāda.

Tātad stāsts ir par to, ko īstenībā vajadzētu “negribēt”. Jeb, ja atgriežamies pie jautājuma par domas precizitāti, - ko būtu “pareizi” negribēt.

Students, kurš nav pārāk labi sagatavojies eksāmenam, bet “ļooti, nu ļooti negrib” izkrist, esot ar mieru uz jebkuru sekmīgu atzīmi, bezmaz vai mistiskā veidā izveidojušos apstākļu dēļ pārbaudījumu izturēs drīzāk nekā daudz labāk sagatavojies kursabiedrs, kurš visnotaļ vienaldzīgi “gribēs” to nokārtot ar konkrētu mērķi – zināmu atzīmi.

Spēcīga kaut kā negribēšana eliminē reizēm acīm neieraugāmus blakusfaktorus, kas holistiski ietekmē gala rezultātu, no kura tiešas gribēšanas mēs apzināti iepriekš atsakāmies.

Var kaut vai katru dienu gribēt, piemēram, nekavējoties tapt bagāts un, pakāpeniski iedzīvojoties depresijā (jo tukšas vēlmes jeb fantāzijas neatbilst realitātei), beigu beigās konstatēt, ka ir iztērēts laiks un apņemšanās nerealizējama projekta īstenošanai. Taču var arī “ļooti, nu ļooti negribēt” izkrist no sociālās aprites, nebūt materiāli nenodrošinātam vai nepārtikušam, galu galā nebūt trūkumcietējam, kas tikpat mistiskā veidā kā slinkajam studentam var atnest arī visnotaļ vērā ņemamus panākumus.

Līdzīgā veidā saprātīgs disharmoniskais cilvēks organizē savu iekšējo (ja gribat – garīgo) dzīvi. Sastrukturējot savas personības izpausmes pa sadaļām – fiziskais ķermenis, sajūtas, emocijas, mentālā sfēra, ārējās dzīves notikumi, vērtības un galu galā – misija, cilvēks gribot negribot atbilstoši savai audzināšanai, izglītībai, dzīves pieredzei un socializācijas pakāpei nofiksē savus ideālus.

Nevajadzētu izsmiet to, kas negribētu nebūt ar lapsenes vidukli vai negribētu nodevīgu nokarājušās ādas krunku viduklī, vai arī negribētu nebūt izlēmīgs, drosmīgs, taisnīgs un godprātīgs. Holistiskie efekti noteikti atsauktos arī citās vietās un dzīves situācijās. Šeit drīzāk svarīgs ir cits jautājums, proti, par šo ideālu veidošanās atskaites punktu (paraugu) un kritērijiem, jo skaidrs, ka tie var būt viltus ideāli, kas var nodarīt nelabojamu kaitējumu gan veselībai, gan arī dzīvībai. Bulīmija un anoreksija ir pirmie piemēri, kas nāk prātā, kad disharmoniska cilvēka “kaut kā negribēšana” ir destruktīvi iedarbināta viltus ideāla apkalpošanai.

Kristīgās civilizācijas ziedu laikos “ideāls” bija vispārzināms. Novirzes no tā bija grēks kā Dieva likumu pārkāpums, kam bija jātop sodītam. Bailes no soda, tajā skaitā iespējamā atstumtība no solītās Debesu valstības un mūžīgās dzīvošanas mudināja disharmonisko cilvēku “ļooti, nu ļooti negribēt” atkrist no Dieva. Kristīgo reliģiju drīzāk sagrāva remdena vēlme gribēt uzreiz un tagad iegūt visus apsolījumus nekā negribēt neizdarīt baušļu pārkāpumus, vienlaikus ar to izdarot “lāča pakalpojumu” morāli un mentāli dezorientētajai 21. gadsimta sabiedrībai.

Mēs tātad vēlreiz nonākam pie galvenā virzuļa – bailēm.

No kā? Skaidrs, ka no nāves jeb iznīcības.

Sekulārajā pasaulē un ne tikai, kā to pārliecinoši diemžēl rāda vēsture, tas arī ir kārdinājums – sākt iznīcināt savus ienaidniekus un pretiniekus (nereti iedomātus), lai dzīvotu pats.

Tā ir destruktīva darbība ārējā pasaulē. Karjerists, piemēram, izmantos visus sev pieejamos līdzekļus, lai iegūtu amatus, kas nodrošina statusa ārējos simbolus – rīcības varu, atlīdzību, kuras nekad nav par daudz, atrašanās apritē drošības sajūtu. Tāds cilvēks vienmēr baidīsies to visu pazaudēt, uzskatot to par sociālu nāvi jeb katastrofu, jo organizētas iekšējās pasaules viņam nemaz nav. Viņam reālā pasaulē ir tikai ārējie apstākļi. Par tādiem cilvēkiem pavisam droši var teikt, ka viņi ir pazaudējuši savu dvēseli. Precīzāk – ka, neraugoties uz augsti attīstītu manipulatīvo intelektu, viņiem nav kontroles arī pār savu sajūtu un emociju ķermeni. Arī fiziskais ķermenis visdrīzāk tādēļ ir atstāts novārtā. Rezultāts – ne vienmēr, bet šad tad visdažādākās psihosomatiskās kaites, visdrīzāk arī aptaukošanās un, protams, permanenta depresija.

Taču svarīgs ir rezultāts – amats par augstu cenu tiek saglabāts, pateicoties izmisīgai negribēšanai to zaudēt.

Un tā mēs esam nonākuši pie gala secinājumiem jautājumā, kāpēc ir tāda vilšanās par politiķiem. Kāpēc viņi it kā kaut ko grib, bet sanāk tā kā vienmēr?

Tādēļ, ka viņu “pozitīvās” programmas un deklarācijas – “paaugstināsim, novērsīsim, atbalstīsim, uzcelsim, nodibināsim utt.” ir tukši “gribuļi”, a priori nepareizas domformas jeb mentālas kostrukcijas, kas nevar atnest neko citu kā vilšanos. Vienlaikus neviens nezina un nevar izkontrolēt, ko viņi patiesībā “no sirds negrib”, kas arī ir noteicošais spēka iedarbības vektors uz vienu vai otru parādību, kā jau tika aplūkots iepriekš.

Patiesībā cilvēki gan pilnīgi noteikti zina vienu lietu, ko viņi negrib. Zaudēt amatu, kas tik grūti un sūri nācis. Un no tā arī veidojas visa holistika. Visa bēdīgā statistika un rezultāts – sanākšana kā vienmēr. Pliekani un smieklīgi. Kādēļ tad tādus ievēlē, kuri pēc tam savukārt ieceļ nākamos?

Tādēļ, ka vēlētāji balso par viņiem, kaut ko ļoti negribot, kā par mazāko ļaunumu. Latvijā pagaidām vairums negrib valstiskās neatkarības zaudēšanu, un viņi būtībā balso pret tiem, kas negrib Latvijas neatkarību. Griba pret gribu. Drīzāk negribēšana pret negribēšanu. Taču, kad ievēlētie un pēcāk ieceltie uzsāk savu funkciju pildīšanu, viņi krīt uz nerviem, riebjas, jo patiesībā viņus nemaz īsti negrib, jo viņi savukārt negrib to, ko patiesībā ideāla veidolā grib vēlētāji.

Vēlētāji, gribot savu drošību kā ideālu, ko var sasniegt tikai netieši, kaut ko “ļooti, nu ļooti negribot”, nevis kaut ko žvankstot par vēlmēm (būtībā tukšiem solījumiem un pat fantāzijām) “stiprināt Latvijas drošību”, būtībā negrib te redzēt jelkādu “piekto kolonnu” un tās izpausmes, negrib redzēt uzspiestas svešvalodas diktātu un citas jelkādas okupācijas sekas. Vēlētāji negrib neaizsargātu valsts robežu un negrib, ka Latvijai naidīgas personas par savām noziedzīgām darbībām saņem simboliskus sodus.

Vēlētāji tādēļ galu galā negrib, ka viņu priekšstāvji negrib negribēt to pašu. Gluži pretēji – pēdējie dara visu tieši pretēji. Un tad vēlētāji to sāk saukt par “režīma” sazvērestību, pat par nodevību. Un te ir lielākā bīstamība. Negribot viņus, šis negatīvais kumulatīvais spēks pakāpeniski un neredzami sāk iznīcināt valsti. Tieši to, ko vēlas valsts ienaidnieki, kuru Latvijas neatkarības negribēšana kopā ar austrumos esošā kaimiņa negribēšanas spēku ir ļoti vērā ņemams un bīstams faktors.

Tā arī ir lielākā situācijas traģika. Taču vainīgi pie tā nav vēlētāji, kas izvēlējās mazāko no ļaunuma, kas attiecīgajā brīdī bija aktuālajā tirgus piedāvājumā. Vainīgs ir nīcīgais, aprobežotais pilnvarnieks, kas diskreditēja valsti kā idejas un konstrukcijas būtību.

Ja “ļooti, nu ļooti negribētu” caurumainu robežu vai “piektās kolonnas” permanentu un aizvien pieaugošo klātbūtni, vai maigus sodus ienaidniekiem, tad tas nenotiktu. Tas nevarētu notikt, jo tam ir gan visas nepieciešamās pilnvaras, gan instrumenti. Un tomēr tas notiek, imitējot rīcību un pozitīvu gribu.

Ja kaut uz sekundi tiek pieļauta okupācijas iespēja ar visām no tālāk esošajām sekām un iespējamo nepieciešamību pielāgoties jaunajai realitātei, tad tas nozīmē, ka tas nav “ļooti, nu ļooti negribēts”. Tā pa īstam. Ar pilnu pašatdevi. Ar absolūtu pašaizliedzību. Līdz mielēm.

Kur ir šādi valstsvīri?

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...