Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējos gadus viens no visplašāk izmantojamiem vārdiem Latvijā ir “reforma”. Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību1 vārdu “reforma” mēs varam sastapt visnotaļ daudz. Neminēšu visus punktus, kuros vārds “reforma” atkārtojas, jo vairākos netiek runāts par kādu jaunu, bet atsaucas jau uz kādu iepriekš minēto. Proti:

4.Ņemot vērā īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanā.

82.Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

118.Turpināsim izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi.

124.Turpināsim profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.

182.Nodrošināsim ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

223.Līdz 2021. gadam īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.

236.Turpināsim Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektīvākā Baltijas valstīs.
Politikas plānošanas dokumentu datubāzē ir seši dokumenti2, kuru nosaukumos ir minēts vārds “reforma”. Savukārt plašsaziņas līdzekļos dažnedažādākās reformas tiek piesauktas teju katru dienu.

Kas tad īsti ir reforma, un vai tik tiešām ir kāda brīnumzālīte jebkuras problēmas risināšanai? Vārdam “reforma” varam atrast vairākus skaidrojumus. Viens no tiem: Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā.3 Hmm, kaut kā dažu uzsāktajās reformās pagrūti ko saskatīt no līdzšinējā saglabāšanas.

Iesākumā nesaku, ka nekādas izmaiņas (reformas) nav vajadzīgas, bet vai tik tiešām viss līdz šim ir bijis tik slikti, ka reforma ir vienīgais instruments, kā sakārtot problemātiskās jomas? Manuprāt, loģiskais modelis ikkatras problēmas risināšanā būtu šāds:

Identificēt problēmu. Proti, precīzi konstatēt situāciju.

Identificēt problēmas rašanās cēloni. Proti, sistēmas nesakārtotība, vai tomēr kāds nedara to, kas viņam jādara. Ja problēma sistēmā – tad jāveic reformas.

Nospraust sasniedzamo mērķi, atspoguļojot un izvērtējot kā izdevumus tā sasniegšanā, tā arī ieguvumus.

Izveidot “ceļa karti” noteiktā mērķa sasniegšanā.

Viens no jebkuras reformas pamatbaušļiem – tā nedrīkst būt sasteigta un nepārdomāta. Hmm, varbūt tomēr līdzšinējā valdība, tās veidošanas procesā, visu ir rūpīgi izvērtējusi? Nav izslēgts, bet, lai par to pārliecinātos saliksim visu hronoloģiskā secībā.
Arturs Krišjānis Kariņs par ministru prezidenta amata kandidātu tika izvirzīts 2019.gada 7.janvārī4. Savukārt 21.janvārī partijas vienojas par valdības deklarāciju5 un jau 23.janvārī6 Saeima apstiprina jauno Ministra kabinetu. Sanāk, ka valdību veidojošās partijas 14 dienu laikā spēja izvērtēt visas jomas, saprast problēmu sakni, noteikt nepieciešamos ieguldījumus un sasniedzamos rezultātus!? Piedodiet, kaut kā negribas ticēt. Turklāt sanāk, ka pilnībā viss līdz šim ir bijis slikti?...

Labi apskatīsim monētas otru pusi. Kas ir visvieglākais, ko var darīt politiķi, īpaši tie, kuri līdz šim nav bijuši pie varas? Domāju, ka lielākā daļa jau atbildēja – kritizēt līdzšinējo varu. Turklāt nevis izvirzot sev konkrētus, pārbaudāmus darbus, bet gan aizsedzoties zem vārdiem “reforma”.

Kamdēļ tā domāju – paskaidrošu. Ikkatra reforma ir laikietilpīgs pasākumu kopums. Pamatā sastāv no divām daļām. Plānošanas un ieviešanas. Nereti plānošanā ieplānotais sasniedzamais rezultāts ne vienmēr sakritīs ar realitātē sasniedzamo rezultātu. Parasti tam par vainu ir nepareiza vai neobjektīva plānošana. Reformas var ieviest formāli un reāli. Ikkatra reforma sākumā būs formāla, kamēr tā iedzīvosies dzīvē, parādot tās labās un sliktās īpašības.

Te man jautās – uz ko es velku? Atbilde vienkārša – tagad atsevišķi politiķi visas nebūšanas noraksta uz reformu nepieciešamību, skaļi prātuļojot, cik labi būs, kad būs pabeigušās reformas. Visas līdzšinējās nebūšanas un problēmas atkritīs. BET!!!!! Apskatīšu vienu no šī brīža TOP reformām, kura nereti tiek izcelta kā glābējzvans daudzām problēmām – administratīvi teritoriālā reforma (turpmāk tekstā – ATR).

Nelielai atkāpei – Saeimas vēlēšanas notiek reizi četros gados. Šī brīža Saeimu ievēlēja 2018.gada 6.oktobrī. Nākamās notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Kamdēļ šī atkāpe – varēsiet saprast beigās.

2019.gada 21.marta Saeimas paziņojumā teikts: Daru zināmu, ka Saeima šā gada 21. marta sēdē, ņemot vērā nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.7

Sanāk, ka ATR jāpabeidz līdz 2021.gadam. Reformas patiesos ieguvumus vai zaudējumus varēs saprast ne ātrāk kā divus gadus pēc reformas ieviešanas, tātad – prognozējoši ap 2023.gadu. Hmm, tad jau būs cita Saeima un cita valdība. Līdzšinējie vai nu nebūs vispār vai arī būs citos statusos. Varu tik prognozēt, ko viņi varētu teikt, ja atklāsies, ka viss ir bijis tikai skata pēc.

Iedomājos – Juris Pūce 2023.gadā kā bijušais ministrs, jo Saeimā nepārvēlēja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem kādēļ tā slavinātā ATR tāds čiks vien sanācis, skaidro – ja mūs būtu ievēlējuši vai pārvēlējuši, tad šo skaisto ieceri būtu noveduši līdz galam, bet, tā kā palikām kur palikām, atnāca citi un visu sabojāja. Vai tā būs, nezinu, bet kaut kādu prognozi var izteikt, ja iepazīstas ar ATR pamatojumu. Labi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) savā mājaslapas vietnē8 ir ievietojusi, viņuprāt, būtiskākos dokumentus ATR pamatojumam.

Politiķu prātuļojumus neapskatīšu, skatīšu tik dokumentos. Kādi tie ir un kas tur iekšā. Neslēpšu, ka ceru atrast pamatotus aprēķinus un prognozes. Vai tā ir – skatīsim.

Tātad VARAM mājas lapas vietnē ir vesela sadaļa – Administratīvi teritoriālā reforma. Pievērsīšu uzmanību tikai vienai apakšsadaļai – Informatīvie materiāli par administratīvi teritoriālo reformu. Kā sacīt, jāsaka, lai vardi klusē, bet runā darbi.
Apakšsadaļā ir šādas dokumentu kopnes:

Informatīvais ziņojums "Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā"

Konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”

Likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

Informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”

Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”

Saeimas lēmums "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" (21.03.2019.)

Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (2013)

Vietējo pašvaldību reformas prezentācijas materiāli (10.04.2019.)

Diskusijas "Kāda ir nākotnes pašvaldība?" materiāli (28.08.2019.)

Pašvaldību reformas virzība 2019.gadā

Pētījumi

Kartes (39 pašvaldību iedalījuma piedāvājums)

Citi ar pašvaldību reformu saistītie jautājumi reģionu attīstībai

Kā redzams, vienkopus ir salikti kā ATR uzsākšanas pamatojošie dokumenti, tā arī kaut kādi šībrīža darbību atspoguļojumi un dažādu subjektu viedokļi. Tamdēļ, lai neapmaldītos, nepieciešams pašķirot, atmetot lieko. Izvēlējos apskatei un izvērtēšanai šādas kopnes, atmetot likumprojektus, diskusijas un kartes:

Informatīvais ziņojums "Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā"

Konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”

Informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”

Informatīvais ziņojums “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”

Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (2013)

Pētījumi

Jāatzīmē, ka dokumenti nav sakārtoti ne hronoloģiskā, ne arī nozīmīguma ziņā. Tomēr kaut kā tas reformas nepieciešamības pamatojums no kaut kurienes jāsāk būvēt. Izvēlējos sākt ar Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (2013).

Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” (turpmāk – ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojuma Nr.84 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 94.punktu, ar ko uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) izvērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas rezultātus un sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem (turpmāk – deklarācijā dotais uzdevums).

Izpildot deklarācijā doto uzdevumu, VARAM, piesaistot ekspertus, uz 36 lapām, kur daļu aizņem dažādas tabulas un shēmas, ir sagatavojusi ziņojumu par ATR izvērtējumu, kura mērķi ir sniegt:

1. vērtējumu par ATR rezultātiem;

2. priekšlikumus par nepieciešamiem valsts administratīvi teritoriālās struktūras uzlabojumiem.

Iepazinos ar visu ziņojumu, bet paņemšu un atspoguļošu tik būtiskāko. Tas būtu:

Lai gan ATR procesā būtiski uzlabota Latvijas pašvaldību sistēma, krasi samazinājies pašvaldību daudzums ar iedzīvotāju skaitu līdz 4 000, vairums pašvaldību pieaugusi spēja pašām risināt sarežģītus funkciju izpildes nodrošināšanas jautājumus, organizēt ES fondu projektu apguvi, padarīt savu administratīvo teritoriju pievilcīgu investoriem, tomēr secināmska atsevišķi jautājumi, kas būtu bijuši jāatrisina reformas procesā, nav izpildīti:

1) izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem;

2) daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;

3) izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu;

4) pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas, līdz ar to atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošana pašvaldībām būs sarežģīts process;

5) izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas, realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.

Priekšlikumi turpmākai rīcībai:

1) izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem;

2) izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām;

3) aktualizēt Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, lai rastu risinājumu ATR neatrisināto jautājumu īstenošanai, t.sk. paredzēt mehānismu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procesam;

4) Izpētīt nepieciešamību nodot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un konsultācijās ar nozaru ministrijām konkretizēt decentralizējamās funkcijas.
Sanāk, ka tiek atzīts, ka iepriekš veiktā ATR ir bijusi neveiksmīga. Tautas valodā runājot brāķis. Kurš par to atbildīgs – laikam, kā parasti – neviens. Cik finanšu līdzekļi iztērēti šī brāķa radīšanā, pat bail iedomāties.

Loģiski spriežot, ka brāķi vajag novērst un tamdēļ jau no tagad līdzšinējās reformas virzītāji būs veikuši visus aprēķinus, izvērtējuši katru soli un spēs pamatot to nepieciešamību. Labi skatīšu tālāk.

Skatot Ministru kabineta 2019.gada 18.septembra rīkojumu Nr.445 “Par konceptuālo ziņojumu “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu ””9 var tikai izlasīt, ka viss ir slikti, un, ja neko nemainīs, labāk nepaliks. Savā ziņā tam var piekrist, tas tādā ziņā, ja skatām situācijas identificēšanu. Savukārt ja šajā ziņojumā ir vēlme atrast pamatojumu, ko un kā jādara tālāk – nāksies rūgti vilties. Izteikti politisko priekšvēlēšanu partiju programmu stilā uzrakstīts, ko vajadzētu sasniegt, bet ar to arī viss apraujas. Netieši manis minēto apstiprina virkne rakstu plašsaziņas līdzekļos, ka sākotnēji paredzētais administratīvais iedalījums mainās ik uz soļa. Te tad vietā jautājums – ja viss būtu izanalizēts un pamatots – vai tas būtu iespējams? Es teiktu, ka ne.

Labi, iesim tālāk un skatīsim, kas vēl labs atrodams pie ATR skaidrojošiem vai pamatojošiem dokumentiem.

Iedomāsimies, ka ATR ir notikusi, jaunas robežas iezīmētas, visi dzīvos tagad ilgi un laimīgi. Laime ir laba lieta, bet kaut kur reizēm vajag nokļūt. Nu, vismaz uz jauno centru. Pagaidām to var izdarīt tikai pa ceļiem. Nevarētu teikt, ka šajā jomā nekas nav darīts. Ministru kabinets ir pieņēmis pat veselu protokollēmumu, kura 2.punktā teikts: Jautājums par aktivitātes “Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu ir skatāms Ministru kabinetā 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.10

Opā, pat tad, ja 2023.gada budžetā pēkšņi parādīsies finansējums autoceļu būvniecībai un remontam, tad reālā dabā tas būs kad? 2024. – 2030.gadā? A līdz tam ko, iedzīvotājiem uz slotām jālido? Turklāt par autoceļu vajadzībām minētais ir pieņemts zināšanai. Pieņēma un aizmirsa.

Kas iedzīvotājiem vēl būtu būtiski – izglītības, veselības un kultūras jautājumi. Nu par šiem jautājumiem neko vairāk, kā populistiskas frāzes nav iespējams dzirdēt. Pamatotu dokumentu nav.

Nevar noliegt, ka viena no ATR skaidrojošām apakšsadaļām ir ar nosaukumu “Pētījumi”. Neslēpšu, šo sadaļu vēru vaļā ar cerībām sirdī, domājot, ka beidzot tur atradīšu atbildes uz visiem jautājumiem, bet….. spriediet paši. Tur ievietoti šādi dokumenti:

Pētījumi

Diskusiju materiāls: Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības? (Latvijas Banka)

Reģionu attīstības izaicinājumi demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu ietekmē, pilnveides procesā (Jānis Turlajs) 21.02.2019.

Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes izvērtējums, pilnveides procesā (Juris Binde) 21.03.2019.

Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?"(2017)

Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai pašvaldību rīcība ar finanšu līdzekļiem, nodrošinot skolēnu pārvadājumus, ir likumīga un lietderīga?"(2018)

ATR pētījuma ietvaros “Karšu izdevniecībā Jāņa sētā” veicamie darbi, pilnveides procesā (Jānis Turlajs) 28.08.2019.

Latvijas iedzīvotāju iekšējās migrācijas analīze un pašvaldību administratīvo teritoriju ekonomiskās uzvedības izvērtējums, pilnveides procesā (Gundars Bērziņš, Juris Binde) 28.08.2019.

Četri saucamie pētījumi vēl ir pilnveides procesā!!!!! Vēl ir viens diskusiju materiāls un divi Valsts kontroles revīzijas ziņojumi. Eu, jūs ko, nopietni? Ja jebkuras reformas pamatā ir pētījumi, tad sanāk, ka pašlaik tiek veikta reforma uz pētījumiem, kuri vēl ir pilnveides procesā? Par to, ka par pētījumu tiek uzskatīti diskusiju materiāli un Valsts kontroles revīzijas ziņojumi, pieklājīgi paklusēšu.

Njā, pašam pārlasot, ko uzrakstīju, nepamet sajūta, ka beigās nekas labs nesanāks. Viena iemesla dēļ – uzsākot reformu, nezinot, ko un kā darīt – uz veiksmīgu rezultātu cerēt ir maigi. Darbošanās, liela, bet jēgas??? Tikpat labi varētu stāstīt, cik liels darbs ir ieguldīts smeļot vannu ar dakšiņu un cik jauka dzīve būs, ka vanna būs sausa.

Visbeidzot, pienācis laiks apskatīt tādu kutelīgu jautājumu, kā nepieciešamais finansējums ATR īstenošanai. Tā apmērs un izmaksu pozīcijas.

LV.portālā lasāms11: Valdība atbalstīja arī VARAM pieprasījumu pēc papildu valsts budžeta līdzekļiem 9 326 028 eiro apmērā prioritārajam pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” no 2020. gada līdz 2021. gadam.

2019. gadā ministrijai tika piešķirti 500 000 eiro. Šie līdzekļi tiek izmantoti, lai veiktu socioloģiskos pētījumus un sagatavotu ekspertu atzinumus, organizētu izbraukuma konsultācijas pašvaldībām, izpildītu tehniskās vajadzības, īstenotu reformas informatīvo kampaņu un komunikāciju, nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību u. c.). Hmm, interesanti, par ko veikt socioloģiskos pētījumus un par ko eksperti gatavos atzinumus? Vairāk izklausās, ka 500 000 eiro aizies pašreklāmas kampaņām.

2020. gadā ATR īstenošanai plānoti 1 118 528 eiro. No tiem 226 028 eiro paredzēti ATR pabeigšanai, informatīvajai kampaņai un komunikācijai, bet 892 500 eiro plānots piešķirt pašvaldībām ATR īstenošanai. No šiem gandrīz 900 000 eiro katram novadam, kurš veidosies apvienojoties, tiks izstrādāts jaunās administratīvās struktūras projekts, lai jaunais novads 2021. gadā spētu veiksmīgi uzsākt darbību. Novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) 2020. gadā paredzēti 367 500 eiro (2020. gadā plānots izmaksāt 70% no finansējuma). Viena projekta vidējās izmaksas aprēķinātas līdz 18 103,45 eiro.

Savstarpēji integrēta teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projekta izstrādei jaunajiem novadiem 2020. gadā atvēlēti 525 000 eiro. Viena projekta vidējās izmaksas plānotas līdz 36 206,90 eiro.

2021. gadā valsts budžeta finansējums pašvaldībām ATR īstenošanai plānots 8 207 500 eiro apmērā, un tas paredzēts novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) 157 500 eiro apmērā (2021. gadā izmaksājot 30% no finansējuma). Bet attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem paredzēti 525 000 eiro.

Savukārt vienreizējai dotācijai pašvaldībām, kuras veic ATR un kuras izveidosies apvienojoties, papildu izdevumus segšanai, piemēram, veidlapu, plākšņu nomaiņai u. tml., kopumā rezervēti 7 525 000 eiro. No šīs summas 13 novadiem, kuri veidojas, apvienojoties līdz trīs novadiem, katram plānots piešķirt 155 000 eiro – kopā tie ir 2 015 000 eiro.

12 novadiem, kuri veidosies, apvienojoties četriem un pieciem novadiem, katram piešķirti 310 000 eiro, kopā izlietojot 3 720 000 eiro.

Savukārt četriem novadiem, kuri veidosies, apvienojoties vairāk nekā sešiem pašreizējiem novadiem, katram piešķirs 447 500 eiro, kopumā izlietojot 1 790 000 eiro.
Nu nez, man vairāk izskatās, ka valsts budžeta līdzekļi 9 326 028 eiro apmērā tiks izlietoti dažādiem pētījumiem, informatīvām kampaņām, dokumentu projektu izstrādēm un plāksnīšu nomaiņai.

Formāli reforma būs uztaisīta, kartes pārzīmētas, plāksnītes nomainītas, dokumentu kaudzes sarakstītas, bet – vai tas ir reformas mērķis? Ja jau nopietni gribētu veikt reformu, nu tā, lai arī iedzīvotāji ko labu sajustu, tad, kur ceļi, izglītības, veselības aprūpes un izglītības iestādes? Tas viss pats no sevis sakārtosies ar plāksnītes nomainīšanu? Esmu pārliecināts, ka ne.

Bet, atceroties, ko pats konstatēju – pašlaik tak šīs reformas veicējs pat nezina, kas un kā jādara. Vismaz publiski un no dokumentiem tas tā izriet. Ja kļūdos, tad nu, cienījamie reformas veicēji, publiskojiet visus pamatojumus, lai ikkatrs varētu pārliecināties, ka jūs zināt, ko vēlaties un zināt kā to sasniegt. Citādāk pašlaik vairāk izskatās, ka reformu veicēju pamatbauslis ir: “Klausieties mūsu vārdos, bet neskatieties uz mūsu darbiem.” Jeb - lielākā daļa politiķu nezina, un nesaprot, kā risināt konkrētus problēmjautājumus.

Tamdēļ kā brīnumlīdzeklis tiek piesauktas reformas. Vismaz aiz tām maskējoties var savus amata gadiņus veiksmīgi nolauzt. Te tad arī bija manas augstāk minētās atkāpes “sāls”. Brīdi, kad šāda veida reformas sekas visiem būs redzamas pat bez palielināmā stikla – visi tās varoņi jau būs nomainījuši amatus un dziedās jaunas varoņdziesmas, ka reformas risinās visas mūsu problēmas. Nez, varbūt viņiem vajadzētu kļūt nedaudz pieticīgiem un vienkārši sākt strādāt?

1 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

2http://polsis.mk.gov.lv/documents?order=desc&dateFrom=9%2F1%2F2018&dateTo=1%2F8%2F2020&pageNr=0&pageSize=10&query=reform

3 https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/REFORMA

4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vejonis-nomine-karinu-premjerministra-amatam.a305260/

5 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-vienojas-par-karina-valdibas-deklaraciju-par-valdibu-saeima-balsos-tresdien/

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/

7 https://likumi.lv/ta/id/305738-par-administrativi-teritorialas-reformas-turpinasanu

8 http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/informativie_materiali/

9 https://likumi.lv/ta/id/309486-par-konceptualo-zinojumu-par-administrativi-teritorialo-iedalijumu

10 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40477235

11 https://lvportals.lv/skaidrojumi/309270-cik-izmaksas-administrativi-teritoriala-reforma-2019

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...