Nepieciešams izstrādāt un pieņemt Sadzīves okupācijas seku novēršanas likumu

Te varētu runāt par okupācijas seku novēršanas regulēšanas likumu, nevis sludināt nerealizējamas idejas, ko daudzus gadus atsevišķas personas popularizē vai sūdzas, ka nav realizēta deokupācija, dekolonizācija un denacionalizācija, ko apzīmē ar burtiem DDD. Tā nebija un nav realizējama, bet denacionalizācija tika realizēta apšaubāmi, jo uz vienas vēsturiskās patiesības atjaunošanas pamata ieviesa jaunu vēsturisku netaisnību - sanaidoja namīpašniekus ar īrniekiem, dzīvokļu īpašniekus aizvien turpina sanaidot ar ”piespiedu nomas” zemes īpašniekiem, kurus nereti dēvē par “zemes baroniem”, jo šie uzpircēji sagrābuši vairāk nekā 90% zemes zem daudzdzīvokļu mājām, tādēļ šādas sarunas par DDD ir vērtējamas kā maska, lai neko nedarītu deokupācijas iespējamo variantu, okupācijas tendenču popularizēšanas novēršanai.

Kā raksta vairāki Facebook komentētāji, nereti parādās personas pat no dažāda līmeņa deputātiem, ko manījām Okupācijas pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanas periodā un pirms tam, ne mazums personu, to skaitā dažādu līmeņu deputāti, pat Eiroparlamenta deputāti, deputāte (Ž.) vai Saeimas deputāte (L.), kas atļaujas paust propagandu kā no Putina dienasgrāmatas, un Latvijas varas iestādes auklējas ar šādu antikonstitucionālo uzvedību. Ak, saku nepareizi, viņiem taču Latvijas Satversme nodrošina "vārda brīvību". uz ko šādas personas arī atsaucas, jo kā varot liegt paust viedokli.

Bet pavērosim, ka mūsu varas amatpersonas un iestādes, sabiedrība nav aizdomājušies, ka tas, kas saistībā ar 1939.-1990. gada okupāciju noteikts likumos, arī Satversmē, 1990. gada 4. maija Deklarācijā, arī par ko Saeima lēmusi savās rezolūcijās un lēmumos, ko atzinusi arī starptautiskā sabiedrība, tajā skaitā, ka Krievija ir agresorvalsts, nav "vārda brīvības" temats. To katram būtu jāpaskaidro, ka likumi tiek rakstīti, lai tos ievērotu, cienītu un tiem pakļautos.

Pretvalstiskā attieksme, necieņa pret Satversmi un likumiem nav pieļaujama jo sevišķi jebkura līmeņa vēlētam tautas pārstāvjiem, deputātiem, kuri tautai, Saeimai dod zvērestu, solījumu ievērot likumus, Satversmi.

Latvijas pilsoņu rīcība okupācijas vai agresijas slavināšanai, okupācijas tendenču publiska paušana, kas neatbilst likumiem, kad, piemēram, saistībā skolu latviskošanu kāds Saeimas deputāts (P.) piketos sauca „Ruki proč ot russkih škol, fašizm neproidjot" – „Rokas nost no krievu skolām, fašisms neies cauri”. Iedomājieties, Saeimas deputāts publiski apvaino valsti fašismā tikai par to, kā valsts nodrošina izglītību atbilstoši Satversmei, izdod likumu nodrošināt visu pilsoņu, arī krievu bērnu tiesības uz līdzvērtīgu izglītību kā visiem bērniem, neņemot vērā tautību, bērnu pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū un, lai krievu bērniem, pareizāk, viņu vecākiem noņemtu aizvainojumus, ka krievus kāds neciena, ko paši krievu vecāki sev sludina, ka neciena viņus kāds cits.

Arī “lieldraugs” Putins ir teicis, ka viņi piespiedīs Rietumus cienīt krievus – tā apmēram. Nu jau redzam, kā Putins to realizē Ukrainā. Nav šaubu, ka par tādu pretvalstisku saukļu paušanu deputātam būtu bijis jāatņem tautas mandāts. Bet mums nav tāda īsti skaidri noteikta likuma, kā to realizēt vai nosodīt, citādi tas tiktu izdarīts.

Šāda tipa okupācijas tendenču (tajā skaitā okupācijas instrumenta - divvalodības saglabāšanai) publiska prasība pretrunā ar Satversmi vērtējama kā SADZĪVES OKUPĀCIJA. Okupācijas valsts varas iestāžu rīcība, pielietojot bruņotu iebrukumu, tās iestāžu izveidošanu okupētās valstīs okupācijas nodrošināšanai, ir apzīmējama citādi - POLITISKĀ OKUPĀCIJA, kas ir plaši apskatīta deklarācijās, paziņojumos. Vai pilnīgi, neesmu drošs. Tātad, kā jau rakstīju, ka Latvijai būtu jāpieņem likums ne tikai par divvalodības “ierobežošanu” (ja ierobežošana, tātad tai atļauts pastāvēt, tikai samazināt, tāpat kā uz ceļiem letālus gadījumus – samazināt, ierobežot, nevis novērst?), bet par novēršanu.

 "SADZĪVES OKUPĀCIJAS NOVĒRŠANAS LIKUMA” tēma nevar būt vienīgi šaura "DIVVALODĪBA”! Tam jāaptver ne tikai divvalodības lienošā tendence, bet arī kultūra, saskarsme darba vietās, okupācijas un/vai agresijas slavināšana, ņirgāšanās par okupācijas pēckara, pēcokupācijas upuriem, uzturot okupāciju slavinošus pieminekļus – simbolus, vai okupācijas apzīmēšana kā "atbrīvošana", kas ir ņirgāšanās par okupantu veiktajiem asinsdarbiem okupētājās valstī pēc okupācijas utt.

Facebook ir vairāki piemēri, ko atļaujos citēt, jo šie komentāri ir publiski pieejami. Piemēram, raksta: “Šodien piedzīvoju ko ļoti nepatīkamu un vienlaikus skumju - biju jaukā kompānijā, ar bērniem, devāmies apmeklēt Maskavas ielas rajonu, kur vietējās gides pavadībā izstaigājām šo interesanto apkaimi. Nonākot Mazās Kalna ielas skvērā, uz soliņa sēdēja 6 cilvēku kompānija, kura, mums tuvojoties, sāka dziedāt PSRS himnu... tad aktīvākā dziedone agresīvi pie mums pienāca un paziņoja, ka neieredzot un iznīcināšot visus latviešus un ukraiņus, kaut kāds tips kliedza, ka šī esot krievu zeme, ko mums dāvinājis Pēteris I. Ņemot vērā, ka kompānija bija ļoti iedzērusi (ko turpināja darīt mūsu klātbūtnē), - nolēmu izsaukt Rīgas pašvaldības policiju, sazvanot mani, informēja, ka jau saņemta informācija un tuvākā ekipāža tiks nosūtīta... pagaidījām minūtes 7, neviens nebrauca, bet, ņemot vērā, ka iecirknis ir tikai 300 metru tālāk, biju pārliecināts, ka viss tiks atrisināts! Liels bija mans šoks, kad, braucot mājās no ekskursijas, šī pati kompānija atradās turpat un turpināja lietot alkoholu... Rīgas pašvaldības policija ar savu nerīcību, Jūs panācāt pilnīgu manu neticību Jūsu struktūrai, jo tik klaju agresiju un naida runas nebiju savā dzīvē piedzīvojis - mans 7 gadus vecais dēls joprojām man jautā, kādēļ šī sieviete uz mums kliedza.”

Cits autors raksta, ka tāda pašvaldības policija ir nevajadzīga. Kāds skaidro, ka tas ir šīs "mentalitātes" cilvēka (vai cilvēku grupas) domāšanas, uztveres, izpratnes veids un garīgais stāvoklis. Es piebilstu, ka šie cilvēki ir no ekstrēmistu kategorijas, tas ir viņu psiholoģiskās patoloģijas stāvoklis, kas neattiecas uz mentalitāti, jo tādi ļautiņi ir starp latviešiem un citām tautībām, kuriem ekstrēmās pazīmes ir iedzimtas vai daļēji arī iegūtas, bet galvenokārt bioloģiski ģenētisks veidojums un tur, iespējams, neko labot nevar. Un tomēr - tas neliedz sadzīvot ar tiem, kuriem atšķirīga mentalitāte, ko daļēji var "labot", izlīdzināt, ja tiek novērstas, nosodītas, likumā regulētas SADZĪVES OKUPĀCIJAS tendences un tieksmes, savstarpējā naida izpausmes. Izglītībā jau no bērnudārza, skolas. To sevišķi veiksmīgi var realizēt, protams, jau spēkā esošais Izglītības likums par skolu latviskošanu, ja to konsekventi ieviestu un novērstu pretošanos valsts likumiskajam regulējumam, ko atzinusi par tiesisku arī Satversmes tiesa. Likums ir spēka un jāievēro, bet, ja nepilda, jāpiemēro Sadzīves okupācijas likuma nosacījumi un atbildība, jo bieži vien mums likumi ir, bet tajos nesastopam reālu atbildību par pārkāpumu un to, kas un kā to nodrošina.

Manā skatījumā ”sadzīves okupācijas” izpausmes jānovērš ģimenē, bērnudārzā, skolā, sadzīves iestādēs un uzņēmumos un visur, kur tā izpaužas, jānovērš jau darbojošos atsevišķu cilvēku grupu, partiju, biedrību darbība, paužot valstij naidīgus uzskatus, ko nereti pauž krievu partijas, kuras darbojas it kā uz valdības vai amatpersonu nepareizas darbības kritikas izteikšanas, bet savu darbību pamato ar vārda brīvību atbilstoši Satversmei, kas nereti ietver ārzemju, tieši Kremļa propagandas elementus, un kad šo atšķirīgās mentalitātes cilvēku partiju darbība robežojas AR VARAS IEGŪŠANU POLITISKĀS OKUPĀCIJAS realizēšanai vai atjaunošanai vai politiskā apvērsuma apstākļu radīšanai, bet it kā demokrātiskā procesā - VĒLĒŠANĀS.

Šo iemeslu dēļ šie cilvēki, to partijas skandina saukļus (kas attiecas uz latviešiem un lojāliem pilsoņiem) nepiedalīties vēlēšanās, stāstot bez faktiem un bez tiesas un izmeklēšanas, ka valsts vara vai tās amatpersonas ir noziedzīgas un jānomaina ar krievu sociāldemokrātisku partiju piedāvājumiem un amatpersonām, kas rada politiski "demokrātiska" apvērsuma draudus, okupācijas draudus, politiski nacionālā naida izpausmes.

Nopietni ir arī tas, ka parādās kolaborācijas vai arī piespiedu sadarbības elementu gadījumi vai vienkārši atbalsts no "brīvdomātājiem", kuriem ir politiskās cīņas izpausmes vajadzība vai varas aizskārumi, neapmierinātība ar tās darbību, ko dara arī jebkuras mentalitātes ekstrēmu izpausmju cilvēki.. Šeit būtu vajadzīgs "SADZĪVES un POLITISKĀS OKUPĀCIJAS TENDENČU NOVĒRŠANAS LIKUMS (nedod, Dievs, to nosaukt par "ierobežošanas" likumu, kā to raksta korupcijas likumā – ierobežosim, tātad vispār tā ir vajadzīga, ja?), kas iekļauj minētos okupācijas izpausmju novēršanas nosacījumus. Pirmkārt, būtu jāveic šo novirzienu izpēte, apskate vismaz kādas disertācijas (maģistra vai doktora) apjomā.

Facebook ir izskanējis nekorekts jautājums, vai krievus aizvietot ar ukraiņiem. Es atbildēju, ka var, ka var pat "sliktos" krievus aizvietot arī ar krieviem, kuri pauž neviltotu, viennozīmīgu attieksmi pret Krievijas okupantu tumsonību, agresiju un necilvēcisko attieksmi okupāciju laikā un pēc tām, ne tikai 1940.-1990. gadā, bet arī gadsimtu gaitā, tagad arī Ukrainā. Facebook teikto papildināju, ka "SADZĪVES OKUPĀCIJA" - tā ir nepareizas vēstures notikumu mācīšana skolās, kas sludina rusifikāciju, okupācijas TENDENČU IZPAUSMES, kultivē svešu kultūru utt., tā ir pārkrievošanas, divvalodības uzturēšana, kā rezultātā cieš cittautieši un visvairāk viņu bērni, kuriem ir tiesības dzīvot Latvijā, kuri ar šīm ekstrēmajām, pret valsti vērstajām rīcībām tiek izstumti no Latvijas valsts tradīcijām, kultūras, no valsts valodas apgūšanas, attiecīgi no darba tirgus, viņiem liedz tiesības uz pilnvērtīgu integrāciju sabiedrībā. Principā bērni, kuriem tiek veikta atšķirīga apmācība, atšķirīga politika, viņi tiek diskriminēti, viņiem rada pašiedvesmu - mūs Latvijā neciena vai tml., ko atražo "sadzīves okupācijas" seku popularizēšana un uzturēšana šo bērnu un viņu vecāku vidū.

Ceru, ka Tteslietu ministrs Jānis Bordāns, valsts prezidents Egils Levits atvērs šāda SADZĪVES OKUPĀCIJAS likuma likumdošanas iniciatīvu, to nesašaurinot tikai uz divvalodības novēršanu, - likuma, kuram var būt arī citāds nosaukums, kā to popularizēju, kas ir likumdevēja izvēle.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis, diplomēts jurists

Novērtē šo rakstu: