Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.

Tāpat tiek pausti pārspriedumi par cerībām atgriezties pie Krievijas dabasgāzes piegādēm. Pēc šīs publikācijas nonākšanas atklātībā, www.lsm.lv pārpublicēja aģentūras LETA ziņu, kurā tika norādīts, ka Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto SDG, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama. Arī LTV Panorāma 16. martā informēja skatītājus – Latvija nav izmantojusi iespēju pirkt lētāku SDG no ASV.

Šāda pagājušā gada notikumu interpretācija neatbilst ne informācijai, kas ir saņemta par vizītes norisi un rezultātiem, ne faktiskajām iespējām piegādāt SDG 2022. gadā, ne arī Latvijas valdības un Saeimas politikai attiecībā uz gāzes piegāžu ceļu attīstību.

Situācija pēc 2022. gada 24. februāra

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī kļuva skaidrs, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas tirgotājiem vairs nebūs iespējamas, tādēļ bija jārod diversifikācijas iespējas. Latvija pēdējā gadā ir sasniegusi ievērojamu dabasgāzes patēriņa samazinājumu, tomēr tā joprojām ir nozīmīgs enerģijas avots, gan elektroenerģijas, gan siltuma ražošanā, kā arī industriālajos procesos.

Lai apgūtu jaunus piegāžu ceļus, Latvijas valdības delegācija, kuras sastāvā bija Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo" pārstāvji, devās uz ASV, lai apzinātu SDG piegādes iespējas. Vizītes laikā tika iegūtas zināšanas par SDG tirgu ASV un iespējām saņemt SDG piegādes uz Latviju, kā arī tika identificēti vairāki šķēršļi piegāžu nodrošināšanai, pie kuru pārvarēšanas bija jāuzsāk darbs, piemēram, komerciālo kontaktu un pieredzes trūkums SDG tirgū, piegāžu ceļu neesamība.

Komerciālo kontaktu veidošanas tika uzdots risināt AS "Latvenergo" pārstāvjiem, kuri arī nekavējoši uzsāka darbu pie tirgus izpētes un konfidencialitātes līgumu parakstīšanas ar ASV SDG ražotājiem un tirgotājiem. Šādi līgumi ir viens no priekšnosacījumiem, lai tiktu uzsāktas sarunas par komerciāliem darījumiem un tie būtu par pieņemamām cenām un piegāžu apjomiem.

Atbilstoši vizītes dalībnieku paustajam tūlītējs piedāvājums iegādāties SDG netika izteikts, un kā tuvākais piegāžu periods tika minēts laika posms no 2025. gada. Šāda SDG piegādātāju pozīcija atbilst arī tajā laikā vispārpieejamai informācijai par ASV komersantu iespējām palielināt ražošanas jaudas un palielināt piegādes uz Eiropu. Jānorāda, ka tirgus ekonomikās līgumi tiek slēgti starp komercuzņēmumiem, nevis valdībām, līdz ar to arī valdības delegācijas iespējas veikt komerciālas sarunas objektīvi ir ierobežotas.

Dabasgāzes piegādes iespējas 2022.gada aprīlī – mīti un realitāte

Nozīmīgs šķērslis tūlītējai darījumu veikšanai bija pieejamo piegāžu ceļu neesamība. Lai saprastu pagājušā gada aprīļa situāciju, ir jāatgriežas pie tās, nevis jāskatās no šodienas perspektīvas, kad daudzas lietas jau ir sakārtotas. Jāatgādina, ka pagājušā gada aprīlī vienīgā alternatīva dabasgāzes piegādēm no Krievijas bija Klaipēdas SDG terminālis.

Tajā brīdī ziņas par Somijas vai Igaunijas SDG termināļa izveides perspektīvu bija cerīgas un iedrošinošas, bet ne ar 100% īstenošanas garantiju . Savukārt maijā tika atklāts Polijas un Lietuvas dabasgāzes savienojums - lai arī ļoti gaidīts, pastāvēja pamatoti jautājumi, cik tas īstermiņā varētu palīdzēt Latvijai SDG piegāžu jomā.

Šobrīd visi šie infrastruktūras projekti veiksmīgi funkcionē un garantē mūsu reģiona piegāžu drošumu - bet tā tas nebija 2022. gada aprīlī.

Tā brīža situāciju Klaipēdas SDG terminālī labi ilustrē 2022. gada 19. aprīļa Ministru kabineta sēdes protokols Nr.22, kurā fiksēts, ka pēc informatīvā ziņojuma "Par gāzes apgādes turpmāko stratēģiju" izskatīšanas tika lemts uzdot Ekonomikas ministrijai nodrošināt, ka AS "Latvenergo" sadarbībā ar ieinteresētajiem juridiskajiem dabasgāzes patērētājiem veic kopīgu dabasgāzes iepirkumu, rezervējot nepieciešamo jaudu Klaipēdas SDG terminālī 2022. gada 4. ceturksnī. Tas liecina, ka vienīgās pieejamās jaudas dabasgāžu piegādēm, uz kurām bija iespējams pretendēt, bija pati 2022. gada nogale, kurā līdzās Lietuvas tirgotājiem par piekļuvi bija jākonkurē arī ar Somijas, Igaunijas un Polijas tirgotājiem.

Šeit jāņem vērā vēl viens būtisks aspekts - ilgtermiņa līgums par piekļuvi terminālim ir nosacījums, lai SDG piegādātāji piekristu noslēgt līgumu. Ja kādam tirgotājam Baltijas reģionā ir vēlme iegādāties lielus dabasgāzes apjomus, tad tikpat lieliem apjomiem jābūt rezervētiem izkraušanas punktā, kādā SDG terminālī.

Realitātē tas nozīmēja, ka bija jāiegūst ilgtermiņa līgums Klaipēdas SDG terminālī. Šāda iespēja radās tikai par 2023. un turpmākajiem gadiem. Publiski zināms, ka AS "Latvenergo" ir noslēdzis ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas SDG termināli. Tajā brīdī arī parādījās iespējas slēgt ilgtermiņa piegāžu līgumus.

Par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas

Kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā Latvijas valdība ir konsekventi meklējusi iespējas organizēt SDG piegādes no pasaules dabasgāzes tirgus un pārtraukusi dabasgāzes tirdzniecību ar Krieviju, kā arī veikusi pasākumus, lai atbrīvotos no Krievijas ietekmes Latvijas enerģētikas uzņēmumos.

Jau, sākot no 2022. gada aprīļa, Ministru kabinets ir uzklausījis informāciju un lēmis par iespējām izbūvēt papildu infrastruktūru, kas garantētu piegāžu drošību reģionā. Sākotnēji tā bija gan iesaistīšanās Paldisku SDG termināļa izbūvē (starp citu, Paldisku SDG virzība retrospektīvi parāda, cik sarežģītā un izaicinājumiem pilna bija kopējā situācija ne tikai Latvijā), gan lēmums īstenot Latvijā SDG termināļa projektu, gan arī lēmums atteikties no Krievijas gāzes piegādēm.

Darbs pašlaik turpinās pie Latvijas SDG termināļa attīstības. Dabasgāzes piegādes no Krievijas pašlaik vairs nenotiek, un personīgi neredzu iespējas pie tām atgriezties. Latvijas politikas mērķis ir izveidot daudzveidīgus SDG piegāžu ceļus no stabilām demokrātijām uz Baltijas reģionu. Latvijas enerģētiskā neatkarība ir skaidrs valdības mērķis un atgriešanās pagātnē pie enerģētiskās atkarības no Krievijas tiek pilnībā izslēgta. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Saeimā pieņēma arī grozījumus Nacionālās drošības likumā, kā rezultātā ir sākts dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas process, lai atbrīvotos no Krievijas ietekmes kritiskās infrastruktūras uzņēmumā.

Nobeigumā jāuzsver, ka 2022. gads bija liels izaicinājums enerģētikas politikas veidotājiem un uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Latvijas un reģiona gāzes apgādes drošības nodrošināšanā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā politikas veidotājiem bija aktuāls jautājums par iespējām fiziski nodrošināt nepieciešamos dabasgāzes apjomus, lai nevajadzētu ierobežot siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Tāpēc jo pārspīlētāki šķiet apgalvojumi, ka ne tikai Latvija, bet pat viss reģions, t.sk. Somija, Igaunija un Lietuva, nav izmantojis iespēju iegādāties lētu resursu, vienkārši aizbraucot vienā vizītē uz ASV.

Novērtē šo rakstu:

1
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...