Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan ne tik skaļi kā iepriekš, „attiecību skaidrošana” starp Latvijas radio un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) ir tikai saasinājusies, - situācija nonākusi tiktāl, ka Latvijas radio vadībai līdz pirmdienas vakaram vajadzēja informēt padomi, vai Latvijas radio vispār spēj nodrošināt to, ka kādā brīdī radio pārraides vienkārši neapklust. Vai un kāda atbilde sniegta, pagaidām ziņu nav.

Ierosmi šādām rūpēm un attiecīgai oficiālai vēstulei aizvadītajā nedēļā deva radio darbinieka Edgara Kupča ieraksts sociālajā tīklā Twitter: „Es tomēr ceru uz klusumu ēterā. Tas NEPLP neprofesionālisms, ambīcijas un šauro interešu bīdīšana tomēr jāceļ saulē. Kaut klusējot.”

NEPLP vadība par šo paziņojumu, kā izrādās, bija satraukusies tādā pakāpē, ka padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere aizvadītajā nedēļā pat nosūtījusi Latvijas radio vienīgajai valdes loceklei Sigitai Roķei oficiālu informācijas pieprasījumu – aicinājumu apliecināt, ka viņas vadītais „sabiedriskais radio” kādubrīd vienkārši neapklusīs.

„Ņemot vērā valsts SIA “Latvijas Radio", turpmāk - Latvijas Radio, žurnālista 2017.gada 17.jūlijā publiski izteikto paziņojumu par vēlamo klusumu Latvijas Radio programmu ēterā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta trešo daļu, lūdz valdes loceklei līdz 2017.gada 24.jūlijam informēt padomi, vai radio valde var apliecināt, ka Latvijas Radio var nodrošināt Latvijas Radio programmu ētera nepārtrauktību,” teikts NEPLP informācijas pieprasījumā.

Par to, cik nedroši pašlaik jūtas NEPLP vadība, liecina arī Ķezberes atbilde uz pieprasījumu publiskot nu jau slaveno, taču noslepenoto Latvijas radio funkciju auditu.

Kaut arī tā veikšanu šopavasar pasūtīja tieši NEPLP un tieši padomes pārstāvji pēc tam paziņoja par auditā konstatētajām nesaimnieciskuma izpausmēm, izrādās, ka ne tikai Latvijas radio vien nav vēlama tā publiskošana: NEPLP, kuras rīcībā ir tās pasūtītā audita rezultāti, pret tā noslepenošanu neiebilst un formāli norāda – audits skaitoties radio īpašums.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka Latvijas radio vadība ir tik norūpējusies, lai sabiedrība neuzzinātu par šīs valsts kapitālsabiedrības darbību un administratīvo pārvaldi veiktā audita rezultātus, ka tos rūpīgi slēpj pat no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kas nosacīti ir mediju jomas „atbildīgā”.

Roķes (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vadītais Latvijas radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas radio audita rezultātus. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, audita slēdziens norāda uz apjomīgām Latvijas radio vadības neizdarībām un nesaimnieciskumu.

Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka šādi konfidencialitātes noteikumi līgumā nav parādījušies nejauši, - Deloitte Latvija, kuras kļūšanu par „jauno Prudentia” valsts iestādēm „ērtu” pakalpojumu sniegšanā Pietiek jau aprakstījis, ir ar izpratni izturējusies pret pasūtītāja vēlmi, lai šādi nosacījumi tiktu iekļauti un Latvijas radio vadība pēc audita noslēgšanās izvairītos no nepatīkamiem jautājumiem, tā slēdzieniem nonākot atklātībā.

Interesanti, ka Latvijas radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu. Savukārt Roķe nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem, kuri Latvijas radio nosūtīti kā oficiāls informācijas pieprasījums:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio tam NEPLP uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums? Atbildei pievienojiet iepirkuma nolikumu un pārējo iepirkuma dokumentāciju.

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?

5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?

6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas radio funkciju auditu.

Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.

Neoficiāli zināms, ka audita slēdzienā konstatēta virkne neizdarību un izšķērdības gadījumu. Roķe pašas vadītā radio raidījumā par audita slēdzienu ir izteikusies izvairīgi, neminot konkrētus secinājumus.

Tikmēr Latvijas radio vadība tā darbinieku vārdā izplatījusi paziņojumu, norādot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...