Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mediji ziņo par idiotiskām krimināllietām Latvijas tiesu sistēmā gadu no gada. Pamazām, bet neatlaidīgi gadu no gada pieaug klaji patoloģisko apsūdzību un spriedumu skaits — pat ja izņemam no statistikas ārā publiski redzamāko (Aivara Lemberga) lietu. Kā tas var būt? Vai viens no prokuroriem nejauši izpaudis atbildi?

Prokuratūras meli par „saplēsto” Krievijas karogu

2014. gada pavasarī vietējie prokremliskie “vatņiki” rīkoja Krimas okupāciju un aneksiju slavinošu demonstrāciju Vecrīgā. Kāds no darba mājās ejošs pavārs, kuram ir arī liela zemnieku saimniecība Dobeles pusē, izgāja caur ietvi aizšķērsojušo piketētāju pulciņu kā gulbis cauri zosu baram un nolocīja slotaskātu, pie kā bija piesiets Krievijas karogs.

Prokuratūra Daini Rūtenbergu sauca pie kriminālatbildības, pamatojoties uz 1944. gadā dzimušā, Latvijā visu mūžu dzīvojošā, latviski neprotošā Staņislava Razumovska izteikumiem, tam apgalvojot, ka viņa atnestais Krievijas karogs esot saplēsts un sabojāts, jāpērk jauns, ko Latvijā nevarot izdarīt (izrādījās meli — Krievijas karogu varēja nopirkt turpat ap stūri suvenīru veikalā, kur to pērk Latvijā uz mačiem iebraukuši Krievijas sporta komandu fani), ka būšot materiāli zaudējumi utt.

Tiesā izrādījās, ka prokurore visu apsūdzību izdomājusi no viena gala līdz otram. Karogs (lietiskais pierādījums) nemaz nebija saplēsts — Dainim Rūtenbergam izbrienot cauri “kremlinu” pulciņam, karogs bija nosmērēts gar zemi, taču sabojāts netika. Uz vietas nofilmētajā video bija redzams, ka Krievijas karogam patiesībā uzkāpis kāds policists, ātrumā metoties izšķirt iespējamos strīdniekus.

Viss apsūdzības raksts izrādījās safabricēts tikai uz Staņislava Razumovska — Kremļa režīma kolaboranta vēl no dziļiem okupācijas laikiem — izteikumiem, viņam nepatiesi uzdodoties par “cietušo”, kam esot nodarīti “zaudējumi”. Taču prokurori, kas uzraudzīja lietu un sastādīja apsūdzības rakstu, nesodīja.

Izolēts gadījums? Nē, viens no daudziem!

Citā gadījumā prokurors Andrejs Meļņikovs apsūdzēja Latvijas armijas karavīru, kurš atgriezās mājās no miera uzturēšanas misijas Afganistānā un kādā taktiskās vestes kabatā bija aizmirsis izņemt četras šautenes patronas un tukšu Glock aptveri. Viņu sauca pie kriminālatbildības, apgalvojot, ka viņš apzināti vedis kontrabandas munīciju pāri robežai. (Tiesa viņu attaisnoja.)

Nākamais gadījums: Jelgavas policists Sandis Dorbe iegāja pie kādas juvelieres, iedeva zelta plāksni (!) un pasūtīja zelta monētu, izgatavotu īpaši viņam vienā eksemplārā. Pēc tam viņš no kādas nezināmas personas Rīgā (vai varbūt tomēr Jelgavā — zināms īsti nav) dabūja nezināma sastāva ķīmisku “reaģentu”, no kā secināja, ka viņš esot ticis “apblēdīts” ar zelta provi.

Uz šī policista izteikumu pamata viņa paša kolēģi, neizdarot monētas ekspertīzi, arestēja juvelieri. Policists no aizturētās vēlāk pieprasīja piedzīt 800 latus. Pirmstiesas izmeklēšanā atklājās: monēta tiešām ir no zelta, tikai citas proves, tāpēc policistam nodarītais zaudējums ir veseli 75 santīmi. Neraugoties uz to, lieta tika virzīta uz tiesu — tikai tāpēc, ka Dorbe bija atzīts par cietušo un sniedza pretrunīgas “liecības”.

Nevis “iestāžu darba brāķis”, bet sistēma

Pirms 10 gadiem Ilmārs Poikāns, tobrīd vēl tikai nezināmais anonīmais “hakeris Neo”, izgaismoja milzīgu drošības caurumu VID EDS, demonstratīvi nolādējot datus, taču tos nepubliskojot. Lai nodemonstrētu datubāzes caurumu, viņš uzrādīja tikai tos datus, kuri gada beigās būtu jāpublicē šā kā tā — lielākoties valsts amatpersonu deklarāciju datus, kopējo atalgojuma līmeni dažādos pašvaldību uzņēmumos utt.

Taču AB LV banka, kura tobrīd vēl nebija aizvērta par naudas mazgāšanu un Ziemeļkorejas ballistisko kodolraķešu programmas finansēšanu (!), griezās policijā pret Neo, kaut arī tas nebija publicējis nevienu ciparu no AB LV un (kā vēlāk noskaidrojās) pat pats nebija tos apskatījis, jo kopējais informācijas blāķis bija tāds, ka to nevarētu izlasīt pat robots.

Ilmārs Poikāns toties apskatījās izdevniecības Jumava datus, par ko tās vadītājam Jurim Visockim vēlāk bija kas sakāms: “Būtu ne tikai skatījies, bet arī publicējis. Aiziet! Tad būtu visiem redzams, ka literatūras izdošana latviski nenes nekādu bagātību, un visai kultūrai finansējumu vajag palielināt!”

Tomēr par cietušo sevi nosauca kredītiestāde, kuras darījumu dati nebija ne publicēti, ne apskatīti (retrospektīvā skatoties — varbūt vajadzēja gan, ja reiz ASV uzraugi tur atrada apiešanu globālajām sankcijām pret Ziemeļkorejas totalitāro režīmu), un beigu galā viena no izmeklētājām, kas virzīja attiecīgo procesu, pēc apsūdzības celšanas “pilnīgi nejauši” izrādījās kļuvusi par... “cietušās” kredītiestādes darbinieci ar attiecīgu algu. Ilmāru Poikānu visās instancēs notiesāja par AB LV datu iegūšanu, ko viņš nebija ne izlasījis, ne publicējis, ne pārdevis kādam, un tikai toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēloja Neo.

Krimināllietas pret medijiem un žurnālistiem

Ogres TV studijas vadītājam Artūram Robežniekam un pilsētas mēram Egilam Helmanim celtā patoloģiskā apsūdzība jau bijusi aprakstīta atsevišķā lielā rakstā, tālab te būtība: 2009. gadā Helmaņa politiskais konkurents, vietējais Ogres multimiljonārs Kārkliņš apgalvoja, ka Helmanis ar Robežnieku esot gribējuši no viņa izspiest Ls 6000 (kam nav neviens pierādījums, tāpēc Ogres policisti tam neticēja — nācās izsaukt vienību no Rīgas), tad pats nosvieda uz galda naudu (kam neviens nepieskārās) un pieteicās par cietušo.

Lieta tika skatīta rajona tiesā, apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, atkal apgabaltiesā un tagad vēlreiz nosūtīta Augstākajai. Neviens pierādījums vai liecinieks neapstiprināja Kārkliņa teikto, bet prokuratūra virzīja Kārkliņa izteikumus kā “pierādījumus” un “cietušā liecības”. Ar to ir pieticis, lai jau divreiz taisītu notiesājošus spriedumus, vēlāk attaisnotu, taču prokurori mēģinās vēl, jo pārsūdzējuši atkal.

Citā situācijā Ludzas Zemes redaktori sauca pie kriminālatbildības par publicētu viedokli — viņa bija aprakstījusi kādu vietējo juristi, kuru bija ieraudzījusi tiesas zālē divdomīgā situācijā. Ne bez Latvijas Žurnālistu savienības uzmanības redaktore tika attaisnota, taču nekavējoties ierosināja nākamo krimināllietu — pret šīs pašas avīzes žurnālisti, kas aizgāja no žurnālistikas, un viņu pirmajā instancē jau notiesājuši.

Valsts pretējā galā savulaik pie kriminālatbildības sauca kādas Kurzemes avīzes redaktori, kura bija publicējusi acīmredzamu faktu — paziņojumu, ka sulu terminālam Ventspilī nomainījies direktors: Ivanova vietā nācis Petrovs. Tiesvedība tika ierosināta tikai uz atlaistā Ivanova privātas vēlmes pamata, un redaktore pirmajā instancē tika notiesāta par... patiesas informācijas publicēšanu. Apgabaltiesa vēlāk to atcēla, taču nevienam pat ar pirkstu nepakratīja.

Tiesnese Aija Orniņa atsaucās Latvijas Avīzes žurnālistam Artim Drēziņam un kāda raksta gatavošanas sakarā sniedza pilnīgi pareizu informāciju, ka iepriekš tiesāts blēdis, kas uzdevās par “uzņēmēju” un atkal centās izmānīt naudu no iedzīvotājiem, jau iepriekš ticis sodīts par naudas izkrāpšanu.

Informācija par noziedznieku notiesāšanu un tiem piespriestajiem sodiem Latvijā ir publiska, nevis slēpjama. Neraugoties uz to, prokurors Māris Leja sauca tiesnesi Orniņu pie kriminālatbildības par (uzmanību!) par tādu ziņu izpaušanu, kas... NAV valsts noslēpums! Orniņa tika notiesāta visās instancēs par patiesas, neklasificētas, faktam atbilstošas, publiskas informācijas apstiprināšanu.

Materiālu zaudējumu nodarīšana... uzbļaujot?

Bet laikā, kamēr visi augšminētie “briesmīgi šausmīgie noziedzīgie nodarījumi”, kas “pelna atbilstošu sodu”, tika pastrādāti un izskatīti tiesās, apgabaltiesā jau atradās apsūdzība Aivaram Lembergam, kur pirmdien gaidāms pirmās instances spriedums. Diez vai atrodas kāds, kurš šaubās, ka spriedums būs notiesājošs, jo A. Lembergs trīsdesdmit gadu gaitā saražojis sev pietiekami daudzus biznesa un politiskos oponentus, kas dara visu, lai Ventspils mērs no tiesas zāles tiks aizvests rokudzelžos. Bet kāds tad ir šīs tiesvedības “sausais atlikums”?

Tā kā 240+ sējumus nevar pārstāstīt, tad kā piemēru paņemsim t.s. “sešu prokuroru epizodi”. Tās būtība ir šāda: toreizējā valsts uzņēmuma VAS Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājs Jānis Blažēvičs un valdes loceklis, galvenais jurists un eksprokurors Valentīns Kokalis, iepriekšēji vienojoties, organizētā grupā, iepriekš sadalot lomas, vēl 1992. gadā nolēma izveidot starpniekfirmu, kas saņems naftas un tās produktu pārkraušanas 20% atlaides no pašu vadītā valsts uzņēmuma, lai pēc tam pārdotu šos pakalpojumus NVS valstu klientiem dārgāk, bet starpību paturēs.

Lai abu vārdi neparādītos firmas dibinātājos vai īpašniekos, viens paprasīja starpniekfirmā par formālo īpašnieku skaitīties savam brālim, bet otrs — sievai. Savukārt pilsētas mērs, pēc izglītības ekonomists, no valsts puses tika iecelts par Ventspils Naftas valsts pilnvarnieku (pēc Rietumu biznesa terminoloģijas — uzraudzības padomes locekli). Kad pēc gandrīz gada darbošanās šo shēmu beidzot uzgājis neviens cits kā Lembergs, viņš kā valsts pilnvarnieks esot Kokali izlamājis “aizskarošos vārdos”, bet tas arī viss — Kokalis jau esot paspējis savas daļas pārrakstīt vēl tālāk uz kāda kandavnieka vārda.

Izrādījās, ka gan likums, gan Ventspils Naftas statūti specifiski aizlieguši valdes locekļiem (vai jebkādiem viņu radiem) būt dalībniekiem biznesā, kas sadarbojas ar to pašu valsts uzņēmumu. Par atbildi Kokalis & Co nevis izbeidza shēmu, bet tajā iesaistīja vēl arī Panamas ofšoru — kur nu kārtīgā shēmā bez tāda!

Padsmit gadus vēlāk Kokalis beidzot “atcerējās”, ka viņam esot piederējusi ceturtdaļa no šī te Panamas ofšora (ko viņš nebija deklarējis), kam savukārt piederējusi piektdaļa no starpniekfirmas (kas viņam nedrīkstēja piederēt pat teorētiski). Tā vietā, lai atzītos shēmošanā, Kokalis uzrakstīja lūgumu atzīt viņu par cietušo, un prokurore Ilga Paegle viņu atzina par cietušo.

Lembergs esot pieprasījis, lai Kokalis samazina savu līdzdalību Panamas ofšorā no ceturtdaļas uz piektdaļu, tādā veidā izspiežot no Kokaļa 500 ASV dolārus. Tas viss noticis 1994. — 1995. gadā. Gan liecinieki, gan dokumenti pilnībā noliedz un neatbalsta to, ka šādi notikumi kādreiz būtu bijuši notikuši. Tomēr Kokalis ir un paliek cietušais saistībā ar paša veiktām shēmām, kamēr pret tām skaļi iebildušais Ventspils mērs ir apsūdzētais.

Kas kopīgs visām šīm patoloģiskajām krimināllietām?

Lielākajai daļai no šiem absurdiem ir kopīgs viens elements: krimināllietas ir uzsāktas uz tādu personu izteikumu pamata, kas ir kaut kādā ziņā ieinteresētas vērsties pret attiecīgo “aizdomās turamo”.

Kriminālprocesi tiek ierosināti uz nepārbaudītu izteikumu pamata, un šos sev par labu izdarītos izteikumus pēc tam izmanto, lai nosauktu attiecīgās personas par “cietušajiem”. Un tālāk visa pirmstiesas izmeklēšana tiek veltīta, lai no cietušajiem saņemtu papildus paskaidrojumus, ar kuriem pietiek, lai virzītu lietu uz tiesu, pat ja lietiskie pierādījumi brēc pretējo.

Ja Krievijas karogs nav saplēsts, bet tikai nosmērēts gar zemi no policista zābaka, tad prokuratūrā automātiski ticēs Krimas aneksijas slavinātājam, ja tikai viņš sevi uzdos par cietušo.

Ja viens policists gribēs iesēdināt juvelieri, tad ne tikai pārējie policisti, bet arī prokuratūra automātiski uzskatīs visu viņa teikto par patiesību, ja vien viņš sevi uzdos par cietušo — prokuratūra cels apsūdzību juvelierei par 75 santīmu kļūdu. Par zaptes burku aiznešanu no pagraba. Par informatīvas vēstules pieņemšanu zināšanai. Par “neslavas celšanu interneta portālā” ar izteikumiem, kas tur vispār nav atrodami un izlasāmi.

Aizvadītajā desmitgadē ir pieaudzis gan publiski apspriesto patoloģiju daudzums dažādās tiesvedībās, gan atklāta kritika no vēlēto amatpersonu puses — vislabāk to rezumējis neviens cits kā Valsts prezidents Egils Levits: “Tev ir jāredz prokuratūras loma valstī. [Līdz ar to] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”

Sabiedrība teiks: “Idiotiskas krimināllietas? Priekš tam ir tiesa. Tak jau trīs instancēs patiesību noskaidros!”

Tā arī ir. Tiesas izskata visas šīs lietas, dažkārt pat diezgan rūpīgi. Pārbauda pierādījumus, pratina lieciniekus un tiesājamos. Dažreiz nozīmē kādu papildu ekspertīzi. Galu galā noskaidro patiesību, arī visos tajos 75 santīmu kriminālprocesos un neesošo, nenofilmēto Ogres reģionālo TV sižetu gadījumos. Un pēc pilnas patiesības noskaidrošanas vienalga spriedumos pārraksta prokuroru tekstus, atzīstot cilvēkus par vainīgiem dīvainos noziedzīgos nodarījumos, kam runā pretī visi pierādījumi, visi liecinieki un kur bieži vien nav konstatējama paša nodarījuma eksistence. Un brīnās par tiem nedaudzajiem gadījumiem kā Magoņa un Osinovska lietā, kur tiesai ir bijusi pietiekoši liela profesionalitāte nepārrakstīt prokuroru versiju spriedumā.

Kā tas var būt, ka “zem viduvējā līmeņa” strādājošajai prokuratūrai izdodas gandrīz stabili vienmēr panākt notiesājošus spriedumus, pat visdīvainākajās krimināllietās, kamēr pat augstākās raudzes advokāti arvien biežāk ziņo par procesuālajiem pārkāpumiem, kas neļauj īstenot aizstāvības puses tiesības? Ja tomēr principu, ka šaubu gadījumā jāspriež par labu apsūdzētajam, neviens nav mēģinājis atcelt?

Tieslietu sētā kretīni dejo

Atbilde slēpjas iepriekšminētā Māra Lejas rakstā “Princips "šaubu gadījumā par labu personai" kriminālprocesā”, kas publicēts Jurista Vārdā pirms nepilna gada. Autors, tolaik būdams Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs, pauž šādas idejas: “Gadījumos, kad galvenais pierādījums ir vienīgā liecinieka (cietušā) liecība, pamatojoties uz principu “in dubio pro reo”, tiesai nav šķēršļi notiesāšanai, ja [...], neskaitot vienīgā apsūdzošā liecinieka liecību, nav citu apsūdzošu netiešo pierādījumu (indikāciju). Ja noziedzīgo nodarījumu apraksta pats cietušais, uz šī pamata apsūdzēto var notiesāt [...]”

Tātad pēdējos gados prokurori paši apzināti veido shēmu, kurā jāiesaista tiesneši: neņemt vērā dokumentus, pierādījumus, lieciniekus, ekspertīžu rezultātus un neko citu — pietiek ar liecību no personas, kura iepriekš atzīta par cietušo, un cilvēks ir apsūdzams un notiesājams uz vienas personas izteikumu pamata. Ja vien šī persona formāli atzīta par “cietušo”.

Droši vien jāpiekrīt, ka taisnprātīgi strādāt būtu grūti. Dokumenti jāizlasa un jāpārbauda, vai tie vispār ir parakstīti, vai kopijas ir apstiprinātas un apliecinātas, vai eksistē oriģināli (Lemberga lietā, piemēram, nav neviens pats viņam piedēvēto uzņēmumu īpašumtiesību dokumentu oriģināls), ir jāpārbauda lietiskie pierādījumi, ir liecinieki jāpratina, ir jānosaka un jāveic ekspertīzes. Savukārt, piešķirot cietušā statusu personai gadījumos, kad tā ir personiski vai materiāli ieinteresēta vērsties pret apsūdzēto, prokuroram atliek vienīgi apsūdzībā pārrakstīt par cietušo atzītās personas izteikumus, jo ir droši, ka arī tiesneši varēs darīt to pašu, un viņiem nevienam par to nekas nebūs.

Šis izskaidro, kāpēc pieaug patoloģisko krimināllietu (un līdz ar to idiotisko spriedumu) skaits. Ogres multimiljonāram pietiek apgalvot, ka Helmanis — pat vēl nebūdams ievēlēts domē — esot gribējis vērsties pret viņu, un miljonāru atzīst par cietušo, kas nozīmē, ka prokuratūrai un tiesām vajagot viņa izteikumiem ticēt.

Ventspils multimiljonārs Kokalis savulaik neatļauti smēlis miljonus no paša vadīta valsts uzņēmuma caur starpniekfirmu, guvums pēc tam legalizēts, bet miljonārs atzīts par cietušo no Lemberga veselu 500 dolāru apjomā: tāpēc, ka Kokalim uz paša izteikumu pamata senāk piešķirts cietušā statuss, viņa izteikumi vispirms jāieraksta apsūdzībā, bet pēc tam gan jau arī spriedumā. Ziņas par to, ka kādam advokātam, savulaik PSRS varas aktīvam balstam, piešķirts cietušā statuss par apzīmējumu “kolaborants”, šajā slimīgi kroplajā statistikā nav izlēciens, bet rūpīgi bīdītas sistēmas kārtējā pazīme — iegūsti cietušā statusu, un automātiski viss virzīsies tālāk!

Salīdzinot dažādus t.s. “pierādīšanas standartus” (izmantosim šo apzīmējumu) dažādās profesijās, žurnālistikā ir vispārzināms kritērijs: ja viens avots kaut ko apgalvo, tas vēl maz ko nozīmē. Žurnālistiem jāsameklē pilnīgi nesaistīts otrs avots, kas saka to pašu, un mūsdienās vēlams vēl arī trešais — ja nu gadījumā tie pirmie divi negribot paši ieguvuši neprecīzu informāciju no kāda kopēja izejas punkta.

Ja ieinteresētā persona (piemēram, kāds miljonārs) žurnālistiem apgalvo briesmu lietas par savu vietējo pilsētas mēru, ka tas neļaujot miljonāram aizbūvēt represēto piemiņas vietu ar lielveikalu un kļūt par vēl lielāku miljonāru, tad jebkuram žurnālistam vai lasītājam ir skaidrs — miljonārs ir personiski ieinteresēts šādā tekstā, tāpēc tā izsakās. Turpetī krimināllietas ietvaros (pie kam tieši krimināllietā, ne civiltiesiskā strīdā vai administratīvā lietā) par cietušo atzītas personas liecība, pat ja tā ir diametrālā pretrunā ar visu pārējo liecinieku sacīto un lietas dokumentiem, var būt par vienīgo apsūdzētā vainas pierādījumu, un tiesa var taisīt notiesājošu spriedumu, pat ja cietušajam ir konstatējama tieša, personīga ieinteresētība vērsties pret apsūdzēto, un visi pierādījumi līdz ar lieciniekiem neapstiprina ieinteresētās puses izteikumus. Krimināllietā cietušā liecības var kalpot par vienīgo vainas pierādījumu jo īpaši tajos gadījumos, kad saskatāms par cietušo atzītā personīgs “zobs” uz apsūdzēto, materiālas intereses, politiski virsmotīvi utt., pie kam cietušais to nemaz neslēpj.

Līdz ar to varam izteikt gandrīz drošu prognozi, ka Lembergam pirmdien piespriedīs notiesājošu sodu un viņš tiks arestēts tiesas zālē. Katrā epizodē notiesāšanai pietiks ar vienas ieinteresētās personas liecību, ja vien šī persona pirms tam formāli atzīta par cietušo. Vairs nav vajadzīgi ne kaut cik objektīvi liecinieki, ne pierādījumi, ne ekspertīzes.

Krimināllietu izskatīšanā mums iestājusies pat ne Baltkrievija, bet kaut kas vēl grūtāk izprotams un akceptējams. Jo Baltkrievijas gadījumā vismaz ir saskatāms režīma motīvs — mocīt un represēt tautu, lai noturētos pie varas. Tikmēr pie mums patoloģiskās krimināllietas var apdraudēt ikvienu no mums — nav jābūt kandidātam uz Ogres domi vai žurnālistam jebkurā Latvijas malā.

Tāpēc, ka ne Jelgavas juveliere, ne karavīrs miera uzturēšanas misijā, ne zemnieks no Dobeles — neviens no viņiem nav Lembergs. 

Tālāka lasāmviela:

https://nra.lv/latvija/158733-salauztais-slotaskats-piketa-vai-tiks-prasita-prokuraturas-atbildiba.htm

https://jauns.lv/raksts/zinas/210437-par-cetru-patronu-ievesanu-apsudzetais-karavirs-attaisnots

https://jauns.lv/raksts/zinas/175322-jelgava-tiesajas-par-75-santimu-izkrapsanu

https://juristavards.lv/doc/276427-princips-saubu-gadijuma-par-labu-personai-kriminalprocesa/

https://www.pietiek.com/raksti/ludzu_tiesu_pienemt_blakus_lemumu_par_prokurora_jura_jurisa_iespejamo_noziedzigo_ricibu_anrija_lemberga_pedejais_vards_tiesas_prava

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...