Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir ieskats kāda zvērināta advokāta transformācijā Latvijas tiesu sistēmas attīstības kontekstā.

2007.gada augustā dienas gaismu ieraudzīja kāda Jāņa Brūkleņa grāmata „Tiesāšanās kā ķēķis”, kuras priekšvārdu bija uzrakstījis žurnālists Lato Lapsa. Grāmata izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Par tajā izmantotajiem materiāliem izteicās arī tikko zvērināta advokāta amatā iesvētītie.

Tā 2007. gada 1. septembrī laikraksts „Diena” rakstīja, ka „pirms diviem mēnešiem zvērināta advokāta zvērestu ir devis Māris Liguts, kurš uzskata – ja grāmatā ietvertās sarunas ir autentiskas, skandāls iedragā profesijas prestižu. „Pat advokāta zvērestā mēs sakām, ka, pirmkārt, ir likums, un tad – klienta intereses,” teic M.Liguts. Ētikas iedzīvināšana dzīvē ir laika jautājums, domā jaunais advokāts: „Jāizaug jaunai paaudzei, kura būs iemācījusies pareizo attieksmi. Mācību, kā darīt nevajag, var gūt arī no šīs grāmatas.””.

Ir pagājuši 11 gadi, un nu jau vairs ne tik jaunā advokāta verbālajām izpausmēm būtu vajadzējis pārtapt praktiskā rīcībā, tas ir, godprātīgā kalpošanā likumam un tikai tad klienta interesēm. Diemžēl transformācija ir notikusi citā virzienā, pareizā attieksme noklīdusi neceļos, cerība uz paaudžu maiņu ir bijusi veltīga. To parāda paša Māra Liguta rīcība.

Minētais advokāts Bauskas rajona tiesā pārstāvēja kādas bankas meitas uzņēmumu, kurš daudzdzīvokļu mājā savu jumta terašu aizsegā bija nesekmīgi remontējis mājas jumtu un cita starpā pamanījies likvidēt jau citiem īpašniekiem pārdotās jumta terases, noplēšot terašu flīžu segumu un to vietā uzkausējot neekspluatējumu ruberoīda segumu.

 Tiesvedības gaitā advokāts Māris Liguts neatklāja, ka bankas meitas uzņēmums bija noslēdzis jumta remontdarbu līgumu ar būvuzņēmēju par konkrētiem darba izpildes termiņiem, kam nebija nekāda sakara ar pārējo kopīpašnieku lēmumiem. Advokāts noklusēja, ka līguma darba saturs un robežas iesniedzās jau pārdoto dzīvokļu īpašumos un ka remontdarbu garantijas saistības faktiski izslēdza jumta lietošanu kā jumta terases. Savukārt tiesa pretējās puses lūgumu par līguma un citu pierādījumu izprasīšanu ignorēja. Slēpjot pierādījumu saturu, advokāts Māris Liguts nāca klajā ar vairākiem šaubīgiem apgalvojumiem. Lūk, daži no tiem.

Konkrētā daudzdzīvokļu māja esot bijusi uzbūvēta ar novirzēm no būvprojekta. Tas esot norādīts arī aktā par mājas nodošanu ekspluatācijā. Veicot remontdarbus, viņa klients esot atjaunojis jumtu un jumta terases sākotnēji paredzētajā stāvoklī.

Jumta remontdarbus būvuzņēmējs esot veicis pēc bankas meitas uzņēmuma lūguma (nevis pēc juridiski saistoša līguma). Būvuzņēmējs kļūdas dēļ esot demontējis citiem dzīvokļu īpašumiem piederīgās jumta terases. Juridiski izsakoties, tas esot darbojies neuzdotās lietvedības ietvaros.

Jumta remontdarbi, tostarp zem pārdotajām jumta terasēm, esot veikti, balstoties uz dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu.

Pēc jumta terašu seguma demontāžas palikušo ruberoīda jumtu varot izmantot kā jumta terasi.

Šie apgalvojumi vēlāk izrādījās klaji melīgi. To pierāda pēc tiesas sprieduma pārsūdzēšanas termiņas iegūtie dokumenti – jau pieminētais līgums un ar ēkas nodošanu ekspluatācijā saistītie dokumenti.

Runājot par mājas nodošanu ekspluatācijā, advokāts Māris Liguts bija maldinoši atsaucies uz dokumentu, kas nebija akts par mājas nodošanu ekspluatācijā. Faktiski būvvaldes 2008. gada 6. jūnijā izdotajā aktā par mājas nodošanu ekspluatācijā bija norādīts, ka jumtam un jumta terasēm bija flīžu segums un ka izmaiņas un atkāpes no akceptētā būvprojekta nebija konstatētas. Attiecīgi nekāda atjaunošana sākotnēji paredzētajā stāvoklī nebija notikusi.

Atsaucoties uz būvuzņēmēja darbībām, kas it kā veiktas pēc bankas meitas uzņēmuma lūguma, advokāts Māris Liguts savos rakstveida paskaidrojumos biji aizmirsis pieminēt, ka būvuzņēmējs bija darbojies stingros līguma ietvaros. Līguma pielikumos bija skaidri noteiktas remontdarbu robežas. Tās ietvēra jau pārdotās jumta terases. Būvuzņēmējs tās demontēja atbilstoši līgumam, nevis neuzdotās lietvedības ietvaros, kā advokāts Māris Liguts apgalvoja tiesas sēdē.

 Līguma saturs bija zināms tikai bankas meitas uzņēmējam un tā algotajam būvuzņēmējam. Tātad jumta remontdarbu saskaņošana ar citiem dzīvokļu īpašniekiem nebija paredzēta un nemaz nevarēja notikt, jo nevar saskaņot to, kas netiek izpausts. Līgumā bija skaidri noteikts citiem īpašniekiem piederošo jumta terašu demontāžas un jumta remontdarbu pabeigšanas termiņš. Termiņš beidzās vismaz pāris nedēļas pirms cita kopīpašuma remontdarbu līguma termiņa, par kuru tiešām vēlāk lēma dzīvokļu īpašnieku vairākums. Pārdotās jumta terases tika demontētas iepriekš. Tātad arī šeit advokāts bija melojis.

Turklāt jumta remontdarbu līguma 9.5.2. punktā par garantijas saistībām bija skaidri norādīts, ka jebkāda veida pārvietošanās pa jumta segumu vai jumtu seguma izmantošana par novietni nav pieļaujama, jumtu drīkst tikai apsekot un tīrīt. Jumta terases vispār nav pieminētas, jo to gluži vienkārši vairs nebija. Attiecīgi advokātam Mārim Ligutam nebija pamata apgalvot, ka jumta terases ir atjaunotas to sākotnēji paredzētajā stāvoklī (kas bija fiksēts aktā par mājas nodošanu ekspluatācijā) un tās var pilnvērtīgi izmantot.

Var rasties jautājumus – kur skatījās un ko darīja tiesa? Burtiskā nozīmē – tiesnese visā tiesas sēdes laikā bija aizņemta ar savas pildspalvas knibināšanu un, piemēram, uz advokātam uzdoto jautājumu „Uz kāda pamata jūsu klients demontēja grīdas segumu citam dzīvokļa īpašniekam piederošai jumta terasei”, advokāta vietā attrauca: „Jums taču teica – uz neuzdotās tiesvedības pamata.” Laikam tiesnese uzskatīja to par attaisnojumu un bija aizmirsusi, ka civilprocesa likums prasa, lai  tiesa vērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Šīs civilprocesa likuma normas kontekstā interesanta šķiet nesenā tiesnešu aptauja. 57% no aptaujātajiem tiesnešiem norādīja, ka lietas izsprieduši pēc likuma, pat ja iekšējā taisnīguma izjūta diktēja ko citu, 23% tiesnešu norādīja, ka viņiem ir grūti atbildēt, savukārt 21% aptaujāto atzina, ka lietas izsprieduši, galvenokārt balstoties uz iekšējā taisnīguma izjūtu, pat ja likums paredzēja ko citu (konferencē "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā" sociologa Arņa Kaktiņa prezentētais pētījums par uzticēšanos tiesu sistēmai). Šajā aptaujā pārsteidz tiesnešu taisnīguma un tiesiskuma izpratnes dihotomija jeb savstarpēji izslēdzošā kategorizācija un pats fakts, ka sistēmā, kurā būtu jāvalda likuma varai, faktiski valda tiesnešu subjektīvās izjūtas. No aptaujas var secināt, ka atsevišķas tiesnešu grupas pilda tikai kādu sev pieņemamu daļu no Civilprocesa likumā nostiprinātās normas par to, kā būtu jāizspriež lieta. Izskatās, ka 21% tiesnešu balstās uz savu iekšējo pārliecību, aizmirstot, uz ko tai vajadzētu balstīties.

Acīmredzami arī konkrētajā lietā pieņemtais spriedums pamatā balstījās uz tiesneses ‘iekšējo pārliecību’. Nekā citādi nevar izskaidrot, piemēram, šo tiesas spriedumā norādīto: „Pēc SIA „D” veiktā remonta prasītājai piederošā dzīvokļa terase ir saglabājusies, tā nav demontēta – nojaukta, tās platība nav samazinājusies. Terasei no dzīvokļa var piekļūt, uz terases var iziet, terasi var lietot[..].” Šāds tiesas apgalvojums ir klajā pretrunā jau pieminētā remontdarbu līguma garantijas nosacījumiem, kur lietošana ir aprobežota ar jumta apsekošanu un tīrīšanu. Tas varētu būt klasisks individuāla tiesneša iekšējās pārliecības diktēts secinājums un spriedums.

Vienlaicīgi tas atspoguļo daudz dziļāku problēmu par tiesu kompetenci un specializāciju un raisa jautājumu par to, kas tiek darīts, lai to būtiski uzlabotu, ņemot vērā pieaugošo lietu skaitu, jomu dažādību un sarežģītību. Ko var, piemēram, gribēt no tiesneses, kas neatšķir aktu par ēkas nodošanu ekspluatācijā no akta par ēkas gatavību nodošanai ekspluatācijā un nespēj atšķirt jumtu no jumta terases? Ko var prasīt no tiesneses, kura nezina, kas ir ēkas parapets, jo spriedumā neprot to pat pareizi uzrakstīt? Ko ir vērta tiesa, kurai var iegalvot, ka desmitiem jumta siltumizolācijas aeratoru (vēdināšanas cauruļu) var vienkārši nozāģēt un aizbetonēt, neradot nekādas sekas siltinātas jumta konstrukcijas ventilēšanā? Tai pašā laika tiesneses kategoriskā iekšējās pārliecības izpausme piesedz arī vienkāršu profesionālu neizdarību un aklumu – pieprasīto pierādījumu neizprasīšanu un uzticēšanos melīgam advokātam.

Skatoties plašākā kontekstā, šādi ‘revolucionārā pārliecībā’, nekompetencē un melīgās liecībās balstīti spriedumi ir viens no iemesliem, kāpēc ir liels pārsūdzēto, atcelto un grozīto spriedumu skaits. Un, kā apgalvo pat Valsts prezidents, tādu lietu skaits nemazinās. Tas viss, neskatoties uz Tieslietu ministrijas dažnedažādiem, bet acīmredzami mazefektīviem procesuālajiem jauninājumiem. Nekvalitatīvi spriedumi turpina radīt papildu nelietderīgu slodzi un tiesu pārslogotība rada arvien jaunus nekvalitatīvus spriedumus. Cilvēki ir spiesti iziet visus tiesvedības līmeņus, lai pierādītu tiesas pieļautās kļūdas, nevis lai saņemtu kvalitatīvu spriedumu jau pirmajā instancē. Par to var pārliecināties, lasot augstāko un augstākās tiesas spriedumus. Ja vien tas nav principa jautājums, ne visi vēlas un var atļauties iziet visus sistēma lokus, šai procesā barojot un audzējot neefektīvu sistēmu.

Cilvēki netiesājas tiesāšanās dēļ vai tikai naudas dēļ, bet arī taisnīguma dēļ. Taisnīguma izjūta ir dabiska un fundamentāla ikvienas sevi cienošas personas iezīme. Turklāt taisnīguma uzvara nav tikai atsevišķa indivīda tieksme, bet arī tiesiskas valsts pastāvēšanas pamats. Saskarsmē ar advokātiem un tiesu indivīds var pārliecināties par šā pamata stabilitāti un uzticamību. Zvērināts advokāts ir tiesu sistēmas sastāvdaļa, un advokāta, tāpat kā visas tiesu sistēmas, uzdevums ir kalpot likumam un sabiedrībai. To paredz Māra Liguta piesauktais advokāta zvērests un pirms 11 gadiem paustais attiecībā uz tiesāšanās ķēķi.

Tomēr konkrētā pieredze un tās fons liek domāt, ka viss, ko tiesu sistēma šajos gados ir iespējusi, ir advokātu transformācija melīgos ligutos un tiesās, kurās valda dažāda izpratne par taisnas tiesas spriešanu. Tiesāšanās pārvēršas par sacensību ar meļiem, kuru apgalvojumus tiesa var vērtēt pēc savām izjūtām. Tas nozīmē, ka turpināsies uzticības erozija tiesu varai, advokāts kalpos zelta teļam, nevis likumam, tiesā tiks apelēts pie individuāla tiesneša likuma burta un gara izpratnes, nevis objektīvās patiesības kritērija. Tiesiskums un taisnīgums šajā valstī balstīsies uz greiziem un ļodzīgiem pamatiem. Tas nav ne atsevišķa indivīda, ne sabiedrības interesēs.

P.S. Informācija un pierādījumi par Māra Liguta darbībām tiks nodoti izvērtēšanai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā.

Novērtē šo rakstu:

2
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...