Nevar samaksāt par gāzi, māju atņem banka, - bet "Saskaņas centram" ziedo 3000 latu

Jau pagājušā gada novembrī tiesu ziņās parādījās ieraksts par to, ka Rīgas rajona tiesas lietvedībā atrodas AS Latvijas Gāze maza apmēra prasības pieteikums pret Margaritu Juriņenoku un ka šī civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Savukārt zvērināta tiesu izpildītāja Aiga Augustova šomēnes publiski informējusi, ka 9. septembrī izsolē tiks pārdots Juriņenokai piederošs nekustamais īpašums - dzīvoklis rindu mājas sekcijā Mārupē, Lielajā ielā 12. Īpašums netiek pārdots no laba prāta, bet gan par labu parāda piedzinējai - AS DnB Bankai.

Taču, kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāze, šīs iespaidīgās finanšu grūtības nav traucējušas Juriņenokai vēl šā gada janvāra beigās ziedot Saskaņas centram 3000 latu, - par to KNAB informējis partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Saskaņas centrs jau tradicionāli nesniedz nekādus komentārus par saviem pašaizliedzīgajiem ziedotājiem, kuru finansiālais stāvoklis liek šaubīties, vai viņi tiešām varētu partijai atvēlēt iespaidīgās summas.

Kā jau ziņots, KNAB līdz šim Saskaņas centra īpatnos ziedotājus pārbauda bez īpaša entuziasma: reaģējot uz Pietiek publikācijām un tām sekojušajiem iesniegumiem, biroja veiktajās pārbaudēs par iespējamajiem pārkāpumiem saistībā ar politisko partiju apvienības Saskaņas centrs saņemtajiem ziedojumiem no pieciem dīvainiem Saskaņas centra ziedotājiem birojam aizdomīgs ir šķitis tikai viens.

Pietiek jau informēja, ka, ja ticēt oficiālajiem datiem, Saskaņas centrs kopš pērnā rudens var lepoties ar vienu no uzticamākajiem un pašaizliedzīgākajiem ziedotājiem visu Latvijas partiju vidū: 1955. gadā dzimušais Leo Dobrušins ieķīlājis savu vienīgo īpašumu – nelielu dzīvokli Murjāņu ielā, nomaksājis iepriekšējo kredītu, bet gandrīz pusi no iegūtās naudas ziedojis savai iemīļotajai partijai.

Saskaņā ar publisko datu bāzu ziņām 1955. gadā dzimušais Dobrušins nekādi nevar tikt uzskatīts par turīgu cilvēku, - viņš nav iesaistīts vērā ņemamā uzņēmējdarbībā, un tikai šā gada augusta beigās šis kungs reģistrējis mazkapitāla SIA Octoforis, tās pamatkapitālā ieguldot vienu latu un kļūstot par uzņēmuma valdes locekli.

Dobrušins arī nepelna vērā ņemamas summas valsts pārvaldē, - viņa vārds nav atrodams Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē, un, kā rāda Lursoft dati, viņš nav arī neviena cita privātuzņēmuma amatpersona.

Visbeidzot, Dobrušins savā mūžā oficiāli nav arī ticis pie vērtīgiem nekustamajiem īpašumiem, - kā rāda Baltic Screen dati, viņa vienīgais nekustamais īpašums ir 42 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Murjāņu ielā 36, kas, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, iepriekšējos gados vairākkārt ticis ieķīlāts.

Pēdējoreiz Dobrušins dzīvokli ieķīlājis pagājušā gada vasaras beigās, no AS West Kredit 3. augustā aizņemoties 6918 latus, līdz ar ko uz dzīvokli par labu kreditoram nostiprināta 13 837 latus liela hipotēka. Turklāt, kā liek nojaust zemesgrāmatas dati, lielu daļu no saņemtā kredīta Dobrušins izmantojis, lai nomaksātu iepriekšējo aizņēmumu, kas ticis ņemts, ieķīlājot dzīvokli.

Taču jau dažas nedēļas vēlāk 1955. gadā dzimušais kungs, ja ticēt oficiālajiem datiem, gandrīz pusi no summas, kas saņemta par viņa vienīgā dzīvokļa ieķīlāšanu, ņēmis un oficiāli noziedojis Saskaņas centram. KNAB datu bāzē fiksēts, ka pagājušā gada 28. septembrī reģistrēts Dobrušina ziedojums 2600 latu apmērā, - šo informāciju birojam sniedzis Saskaņas centra pārstāvis Jānis Urbanovičs.

Taču gandrīz tikpat nesavtīgu – vismaz oficiāli nebūt ne turīgu, taču ļoti atsaucīgu - ziedotāju Saskaņas centram ir bijis daudz vairāk, turklāt, kas interesanti, iespaidīgās summas daudzi no viņiem ziedojuši burtiski dažu dienu laikā pagājušā gada septembra beigās, - vismaz ar šo periodu ziedojumi oficiāli reģistrēti.

Tā 2800 latu Saskaņas centram ziedojusi 1964. gadā dzimusī Jeļena Aleksane. Lursoft datu bāze rāda, ka viņai nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, viņa nav arī neviena uzņēmuma amatpersona, bet Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Aleksane neieņem arī kādu labi atalgotu valsts amatpersonas posteni. Baltic Screen dati liecina, ka ziedotājai nepieder arī neviens pats nekustamais īpašums.

26. septembrī reģistrēts arī veselu 7000 latu ziedojums no 1972. gadā dzimušā Sergeja Jeremutas. Arī par viņu Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Jeremuta neieņem kādu labi atalgotu valsts amatpersonas posteni. Jeremutam gan pieder 100% kapitāldaļu SIA Fruteks, taču šī SIA tikai nule sākusi darbu – tā reģistrēta šā gada jūlijā.

Savukārt šī 7000 latu ziedotāja vienīgais nekustamais īpašums ir no Ņinas Jeremutas (nu jau mirusi) dāvinājuma ceļā iegūtais 48 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Ilūkstes ielā, kurš, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, vēl joprojām par 30 tūkstošiem latu ir ieķīlāts SIA Centrs Mūkusala.

Andris Tumiņš, kurš Saskaņas centram oktobra beigās ziedojis divus tūkstošus latu, atvēlējis Rīgas valdošās koalīcijas partijai divu mēnešu algu savā jaunajā darbavietā – Rīgas pašvaldības uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks. Savukārt partijas ziedotājam Dmitrijam Vaineram, kurš pagājušā gada septembrī partijai ziedojis Ls 3000, oficiāli pieder tikai viens niecīgs dzīvoklītis un kapitāldaļas vienā šogad dibinātā mazkapitāla SIA, kas liek apšaubīt, vai viņam ir bijusi šāda legāli iegūta naudas summa un vai tā atbilst viņa oficiālajiem ienākumiem

Neviens no Saskaņas centra pārstāvjiem nav vēlējies uz Pietiek jautājumiem, kādas procedūras partija veic, lai pārbaudītu savus ziedotājus, un vai partija kādā veidā vispār pārbauda, vai partijas ziedotājiem vispār var būt oficiāli iegūta tāda naudas summa, ko tie ziedo partijai, un, ja jā, kādā tieši veidā, bet, ja nē, tad kāpēc ne.

Savukārt KNAB no šiem pieciem dīvainajiem ziedotājiem pēc veiktās pārbaudes par aizdomīgu ir atzinis tikai vienu.

Novērtē šo rakstu: