Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Neveiklais riņķa dancis ap “ofšoriem”

Rihards Kols, Saeimas deputāts
24.04.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš februāra sākuma, kad “daudziem” par lielu izbrīnu Saeima nobalsoja par priekšlikumu aizliegt publiskajos iepirkumos piedalīties ārzonu kompānijām, ofšoru tēma ir bijusi kā lakmusa papīrs politiskās pārliecības un gribas izgaismošanai. Nodokļu maksātāju naudas izlietojuma – tātad arī publisko iepirkumu – jautājumi ir būtiski un pieprasa principiālu pieeju, bet tās vietā varējām vērot iespaidīgu politisko akrobātiku, partijām “stingri iestājoties par ofšoru ierobežošanu” un vienlaikus neatbalstot to dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

Protams, var tikai pabrīnīties par tiem domas lidojumiem, kādas gatavi veidot ofšoru ierobežošanas pretinieki. Pēc skaļām iebildēm no Finanšu ministrijas un konkrētām partijām un likumsakarīgā Valsts prezidenta lēmuma neizsludināt februārī pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz ierobežot ārzonās reģistrētu uzņēmumu dalību valsts un pašvaldību iepirkumos, šķiet, bija tādi, kas cerēja, ka jautājums tā arī nogrims nebūtībā. Tā vietā Nacionālā apvienība piedāvāja jaunus grozījumus – tādus, kas novērš visas Valsts prezidenta paustās bažas par ofšoru ierobežošanu publiskajos iepirkumos.

Nonākot līdz jautājuma atkārtotai skatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, argumentācija pret ārzonu kompāniju dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos bija diezgan paredzama – gan ierēdniecība, gan atsevišķi komisijas deputāti, principiāli iecirtušies, ka otra puse neko vispār nesaprot, turpināja malt vienu un to pašu. Būšot Eiropas Komisijas (EK) sankcijas, būšot tiesu darbi, tas vispār esot neizdarāms, to vispār nevajag, kuru vispār tas interesē un tā tālāk. Tas viss par spīti tam, ka Valsts prezidenta kancelejas juridiskie pārstāvji tikšanās laikā apstiprināja, ka, patiesi, Valsts prezidenta paustās bažas ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem koriģētajiem grozījumiem ir novērstas.

Finanšu ministrija ir vērsusies Eiropas Komisijā, lūdzot atzinumu par grozījumu atbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem – uz to balstījās Finanšu ministrijas pretestība likuma grozījumiem. Norāde, ka atbilde uz tendenciozo iesniegumu, kurā lūgts nevis izvērtēt grozījumus, bet gan apstiprināt neatbilstību, tāpat pēc būtības neko nedos, jo skata iepriekšējo grozījumu versiju, raisīja neveiklu klusumu.

Uz atgādinājumu, ka Bulgārijā, Eiropas Savienības dalībvalstī, šādi un vēl stingrāki ierobežojumi jau ir spēkā un ka Eiropas Komisijai iebildumi nav bijuši, sadzirdējām atbildi, ka Eiropas Komisija droši vien to bulgāru likumu vienkārši nav pamanījusi.

Īpaši ģeniāls šķita ierosinājums ārzonu kompāniju dalības ierobežošanu publiskajos iepirkumos iestrādāt šajā pašā likumā, bet citādāk – lai it kā būtu laiks tos apspriest (par spīti tam, ka mums ir bijuši divi mēneši visai iespējamai spriedelēšanai – tikai neviens negribēja diskutēt).

Tādas loģikas piruetes, protams, var tikai apbrīnot, bet tomēr: runa tomēr ir nevis par kādiem abstraktiem verbāliem dueļiem, bet gan par reālu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un principu. Balsojuma rezultāts tomēr apbēdināja – četriem deputātiem balsojot “Par” un sešiem atturoties, komisija nolēma grozījumus neatbalstīt.

Politiskās izšķiršanās brīdis būs balsojums Saeimas sēdē 26.aprīlī. Likuma grozījumu gars ir ļoti vienkāršs – uzņēmumi, kuri slēpjas ārzonās un nevēlas piedalīties mūsu ekonomikas un valsts būvēšanā, nevar piedalīties valsts iepirkumos un pelnīt uz nodokļu maksātāju rēķina.

Liegums ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem nav pretrunā ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu – dalībvalstīm ir iespēja no publiskajiem iepirkumiem izslēgt dalībniekus, kas reģistrēti tādās jurisdikcijās, kas nemaksā nodokļus. Vēl jo vairāk, Latvijai kā valstij ir tiesības un, vēlētos teikt, pienākums aizsargāt savu nodokļu bāzi. Atgādināšu, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni 3/4 daļas no visiem budžeta ieņēmumiem, tāpēc mums mūsu nodokļu bāzes pasargāšana ir ārkārtīgi būtiska. Esam pieņēmuši lēmumu iegrožot čaulas kompāniju darbību, bet vienlaikus atļausim ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos?

Pieņemot piedāvātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, mēs gan atrisinām praktiskus jautājumus, ieviešot termina “ārzona” definīciju mūsu likumdošanā (par kā nepieciešamību diskutēts jau kopš 2008.gada), gan arī iedibinām principu – principu, kas nodod skaidru vēstījumu, ka ārzonu kompānijas un to paveidi Latvijas publiskajos iepirkumos un nodokļu maksātāju naudas izlietojumā nav ne vēlami, ne gaidīti.

Līdz šim esam redzējuši, ka tā vietā, lai pievienotos cīņai pret ārzonu kompānijām, pret negodprātīgumu un ēnu ekonomiku, daudzi vēlas saglabāt tos pašus, negodīgos spēles noteikumus. Līdz šim esam redzējuši un dzirdējuši, ka iepriekš skaļi paustais atbalsts ārzonu kompāniju ierobežošanai atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir tikai “publiski korekta” un draudzīga retorika. Lai arī negribas, tomēr jāuzdod klasiskais jautājums – kā interesēs? Vai tas ir tikai slinkums un priekššķietamas bailes no kādiem mistiskiem, nereāliem sodiem? Vai arī kas cits?

Ceru, ka Saeimas vairākums arī šoreiz saglabās vēsu prātu, nepakļausies nepamatotai biedēšanai, un apzināsies, ka ārzonu kompānijām nedrīkst ļaut baroties no mūsu kopējā katla. Cerams, ka tad politiskā dancošana ap “ofšoriem” būs apturēta un tā vietā Latvija, rādot paraugu citiem, būs uzsākusi cīņu pret negodprātīgiem, konkurenci kropļojošiem uzņēmumiem, bet cilpa ap tiem, kuri izvēlas vieglu un slēptu peļņas gūšanu, savilksies arvien ciešāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_nokluset

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...