Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir saliedētības un integrācijas tēmas gads. Kopš maija katram ir viedoklis par to, kā Latvijai ir veicies ar integrācijas politiku. Lielākoties tie ir viedokļi par to, kas mums kā valstij ir un kas nav izdevies. Retumis ir arī ieteikumi, kas būtu jādara, taču tālāk par valodas prasmēm un vienotu izglītību valsts valodā šie ieteikumi reti kad sniedzas.

Visbiežāk kritikas izteicēji nevēlas dzirdēt vai redzēt to, kas ir paveikts šo 30 gadu laikā, vai paskatīties uz iemesliem, kas kavē noteiktu jautājumu attīstību. Vienkāršotais skatījums parasti apstājas pie idejas, ka integrāciju ir iespējams nodrošināt, visus piespiežot iemācīties latviešu valodu un skatīties medijus latviešu valodā. Ideja, ka mēs varam uzcelt informatīvu un ideoloģisku mūri starp Rietumeiropas vērtībām un agresīvo Krievijas autoritārismu, joprojām tiek uzskatīta par leģitīmu.

Minētie argumenti parasti tiek izvilkti situācijas saasinājuma brīžos, parādoties viedokļu atšķirībām, kuros var saskatīt, ka lielā mērā viedokļu dalīšanās notiek pēc etniskā principa. Spilgtākās šādas situācijas ir bijušas valodas referendums, Gruzijas karš, Krimas aneksija, Ukrainas karš un ikgadējais 9. maija pasākums pie nu jau bijušā Pārdaugavas pieminekļa, kas īpaši spilgti izpaudās 2022. gada 10. maijā.

Taču galvenais jautājums ir nevis, vai šie zīmīgie notikumi kaut ko īpaši demonstrē vai pierāda, bet gan, kāpēc interese par sabiedrības integrāciju un saliedētību parādās tikai tad, kad notiek kas ārkārtējs. Vai tomēr šie notikumi un sekojošais daļas sabiedrības sašutums nav simptoms tam, ka labi apzināmies - mēs kā sabiedrība, mediji, politiķi nepietiekami turam rūpi par saliedētības jautājumiem ikdienā? Papildus tam, ka kļūdāmies, skatoties uz integrāciju tikai tās šaurākā izpratnē, caur etnisko prizmu, reti kurš iedziļinās tajā, ko dara institūcijas, kas atbild par integrāciju. Reti kurš regulāri seko līdzi, kas tiek darīts un kā tiek darīts, lai sabiedrību saliedētu un kāda smaga cīņa tā ir, turklāt bieži vien cīņa ar vējdzirnavām.

Es atļaušos nelielu salīdzinājumu – saliedētības veidošanas process ir kā milzu kuģis, kuram, lai tas kustētos uz priekšu, ir nepieciešams nevainojams mehānisms un liela komanda. Vispirms ir jābūt nevainojamiem un skaidriem visiem tehniskajiem procesiem. Tad procedūrām, lai visa komanda varētu strādāt pēc vienotas pieejas, un, visbeidzot, pašai komandai jābūt zinošai un profesionālai. Lai kuģis uzņemtu pareizo kursu, ir nepieciešamas lielas pūles un spēks, tikai pēc tam, tas var peldēt rāmi un mierīgi, bet arī tad, kad kuģis kustās, uz tiltiņa ir jābūt kapteinim, bet komandai uz klāja vai motortelpā, lai nodrošinātu, ka ceļš ir mierīgs un kuģa ceļā neparādās kāds aisbergs.

Ko darām, lai sabiedrība kļūtu saliedēta?

Ja runājam par Latvijas situāciju, tad jāsaka, ka kuģis ar nosaukumu "Saliedētība" mums ir. Mēs arī sagaidām, ka tas uzņems pareizo kursu un slīdēs pareizajā virzienā. Taču ko mēs kā valsts esam izdarījuši, lai tas notiktu? Lēmējvara ir iedevusi veselus divus airus institūcijām, kurām būtu jānodrošina tas, lai kuģis sasniegtu galamērķi.

Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šādā veidā līdz galamērķim nokļūt nevar, ņemot vērā, ka tik lielam kuģim pat izkustēties no vietas ir grūti.

Vēl viena lieta, kas tiek palaista garām diskusijās par to, ko kurš ir vai nav izdarījis, saistīta ar pašu integrācijas un saliedētības terminu.

Ilgstoši mums pastāvēja integrācijas politika un noteikti integrācijas mērķi. Pamatā tie bija skaidri noteikti 1) vienota vēstures izpratne; 2) labas valsts valodas lietošanas prasmes; un 3) piederības sajūta Latvijai.

Finansējums šim jautājumam bija sporādisks – ir pat bijuši tādi brīži, kad Sabiedrības integrācijas fondā bija piešķirts finansējums, lai nodrošinātu valsts valodas prasmju apguvi. Tomēr pamatā valsts finansējums valodas mācīšanai piešķirts netika. Pamatā Latvijā ar šo jautājumu nodarbojās lielākās Latvijas pašvaldības no sava budžeta un pēc savas iniciatīvas (Rīga un Daugavpils). Vēl valodas prasmju jautājumu risina skolas savā ikdienas darbā, arī tās skolas, kurās mācības notika bilingvāli, ar tiem skolotājiem un viņu valsts valodas prasmēm, kādi nu konkrētajai skolai bija pieejami.

Par vienotu vēstures izpratni rūpējās politiķi, piemēram, uz laiku (septiņus gadus) iekļaujot atsevišķu Latvijas vēstures mācību priekšmetu skolu programmās.

Un tiešām dažādos izvērtējumos un pētījumos1 var redzēt, ka gan vēstures izpratne, gan valsts valodas lietošanas biežums un prasmes uzlabojas.

Bet kas rūpējās par piederības sajūtu Latvijai?

Kādas rūpes? Tam būtu jānotiek automātiski. Ja Tu saproti, ka Latvija tika okupēta, ja tu proti latviešu valodu, tad Tu mīli šo valsti un jūties tai piederīgs. Tik vienkārši, vai ne?

Te gan rodas jautājums – bet kāpēc tik daudzi mūsu tautieši emigrē uz citām valstīm, turklāt emigrē, jūtoties vīlušies un nesaprasti. Savā valstī nenovērtēti? Vai tomēr piederības sajūtas veidošanai netrūkst vēl kas? Turklāt, vai tam tiešām ir tikai etnisks aspekts?

Sašutušie parasti nepamana, ka pēc tam, kad politika un tās mērķi ir definēti, tās ieviešanai dzīvē ir jāseko arī mērķētam un adekvātam finansējumam. Lai iekustinātu etniskās integrācijas kuģi ar diviem airiem nepietiek, taču tieciet man, tie, kas ar šo jautājumu ikdienā strādā, airējās bez apstājas, slapju muguru.

Bet sabiedrība nestāv uz vietas, un arī tādi jautājumi kā integrācija, sabiedrības saliedētība, noturīgums attīstās. Sabiedrības gaidas par valsts politikas realizācijas rezultātu pieaug. Vai valsts spēj tikt līdzi? Ir jāapzinās, ka saliedētības jautājumu nevar atrisināt viens ministrs vai viena institūcija. Tas ir starpnozaru jautājums, jo ietver ļoti daudzus dzīves aspektus.

Kāpēc saliedētība, nevis integrācija?

Ja sākumā Latvijā integrācijas politiku aplūkoja tikai no starpetnisko attiecību prizmas, tad ar laiku šajā jautājumā iesaistītie – pētnieki, politikas veidotāji, Sabiedrības integrācijas fonds - saprata, ka šī joma ir attīstījusies, un nu jau to vairs nevērtē tikai etniskas integrācijas kontekstā. Šodien sabiedrības attīstības problemātika tiek aplūkota sabiedrības saliedētības izpratnē. Šo terminu skata krietni vien plašāk nekā 20.gadsimta 90.gados vai 21.gadstimta sākumā. Šādu pieeju var redzēt arī jaunajās saliedētības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kurās saliedēta sabiedrība ir definēta kā izpratne par kopēju labumu, kas ietver: iedzīvotāju atbildības izjūtu par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidarizēties, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem, pilsoniskā/politiskā līdzatbildība, piederība: uzticēšanās institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti, kā arī iedzīvotāju savstarpējās attiecības: savstarpējā uzticēšanās, sociālā tīklošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana.

Kā var nojaust, lai nodrošinātu šos visus aspektus, saliedētības "kuģa" komandai jābūt vēl profesionālākai un finansējumam atbilstošam sagaidāmajiem rezultātiem, tomēr novārtā paliek vēl viena lieta – sabiedrības saliedētībā ļoti liela loma ir arī pašai sabiedrībai. Saliedētību nevar nodrošināt vai pilnībā ieviest kāda valsts vai nevaldības institūcija. Viena institūcija var dot pareizās norādes, signālus, iniciatīvas, taču nozīmīgs darbs ir jāiegulda arī visām ministrijām, politiķiem, citām valsts un pašvaldības iestādēm, medijiem, nevaldības organizācijām un galu galā ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ir jāapzinās, ka šī ir tā joma, kur katrs negatīvs notikums, agresīva reakcija, nepārdomāts publiskas personas komentārs, aizspriedumos balstīts lēmums var būt darvas piliens, kas bojā to labo, kas ir paveikts. Saliedēta sabiedrība neizveidojas dažos mēnešos un pat ne dažos gados, tas ir pastāvīgs darbs.

Kas traucē nodrošināt saliedētu sabiedrību?

Saliedēta sabiedrība veidojas, ja valsts un sabiedrība apzinās, ka pret ikkatru iedzīvotāju jānodrošina cieņpilna izturēšanās. To var panākt, rūpējoties par labklājību, tiesiskumu un cilvēktiesības, taču to nevar izdarīt viena atsevišķa iestāde, kam tiek uzticēts rūpēties par integrāciju. Tas ir Sīzifa darbs, ko nekad nevar pabeigt, ja tajā neiesaistās visi.

Sabiedrības integrācijas fonds jau šobrīd rūpējas par daudzām saliedētas sabiedrības definīcijas sadaļām. Dalām pārtikas un higiēnas pakas maznodrošinātajiem visā Latvijā, lai viņi nenonāktu līdz situācijai, kad kādam nav ko ēst. Rūpējamies, lai pilsoniskā sabiedrība, nevaldības organizācijas, kas ikdienā dara nenovērtētu un ļoti svarīgu darbu dažādu cilvēku grupu interešu aizstāvībā, varētu celt savas rīcības spējas un prasmes, tādējādi panākot kvalitatīvākus lēmumus un dažādu sabiedrības grupu aktivitāti un uzklausīšanu. Atbalstām diasporas saiknes saglabāšanu ar Latvijas valsti.

Piešķiram finansējumu komercmedijiem, lai tie varētu nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu, kā arī neizzustu dažādi informācijas pasniegšanas kanāli. Strādājam ar darba devējiem un jauniešiem, lai veidotu izpratni, kādu ļaunumu diskriminācija nodara sabiedrībai kopumā. Atbalstām daudzbērnu ģimenes, izsniedzam Goda ģimenes apliecības un rūpējamies par pēc iespējas plašāku un lielāku atlaižu klāstu šīs kartes turētājiem. Paralēli tam Sabiedrības integrācijas fonds strādā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kā arī nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem latviešu valodas apguvi un informatīvo tālruni 24/7 un tā ir tikai daļa no fonda darbiem un uzdevumiem.

Bet pat tad, ja, nosaucot to visu, šķiet, ka tēmu loks ir ļoti plašs un daudzveidīgs, ar to nepietiek, lai katrs izjustu sabiedrības saliedētībā nozīmīgas pārmaiņas, ja šos jautājumus nerisina sasaistē ar citiem jautājumiem un citām institūcijām.

Viena atsevišķa institūcija nevar atrisināt sabiedrības skepsi par to, ka kādreiz valsts sniegtie pakalpojumi mēdz būt tikai skata pēc, jo tad, kad cilvēkam tos patiesi vajag, tad tos nevar iegūt vai iegūt pietiekami laicīgi. Nevar atrisināt to, ka sabiedrībā zināmas personas mēdz publiski izteikt naidīgus komentārus par mazaizsargātajām grupām, nevar atrisināt ēnu ekonomikas jautājumus, kas daudzus cilvēkus iedzen dziļākā nabadzībā, liedzot viņiem pieeju bezdarba, maternitātes, slimības u.c. pabalstiem utt.

 Turklāt fonds pat nevar brīvi veikt tās aktivitātes, kuras eksperti iesaka kā nepieciešamas, lai sabiedrību saliedētu. Piemēram, nevar nodrošināt latviešu valodas apmācības, jo fondam tam nav piešķirts finansējums, tātad nav arī uzticēta šī funkcija. Fonda budžets veidojas no dažādu ministriju piešķirta finansējuma, kam vienmēr nāk līdzi norādes, kam tieši tas ir jātērē, bet ne vienmēr norādes ir savstarpēji saskaņotas starp iesaistītajām ministrijām.

Kā veidot saliedētu sabiedrību?

Saliedēta sabiedrība veidojas no daudziem elementiem. Līdzīgi, kā iepriekš rakstā minētajā kuģa metaforā, jāsāk ar vienotu izpratni, kurā virzienā kuģim doties. Jāsaprot visi iesaistītie un viss plašais jomu loks, kas veido saliedētu sabiedrību – varam to saukt par komandu. Nav tā, ka šai komandai savā starpā būtu nepārtraukti jākomunicē, tomēr pirms tā sāk darboties, būtu jāvienojas par skaidri sadalītām atbildības jomām, turklāt ar konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem un galvenais – atbildīgajiem.

Valdība ir pieņēmusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam un tam sekojoši Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023.gadam. Varētu sagaidīt, ka šie dokumenti, kā reiz, ir izstrādāti, lai apkopotu informāciju par visām starpinstitucionālajām aktivitātēm, kas Latvijā tiek veiktas saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkos. Tomēr tā tas gluži nav. Minētajā plānā ir ietverta tā aktivitāšu daļa, kas tiešā veidā nepiekrīt citu ministriju risināmo jautājumu lokam.

Paralēli Saliedētības pamatnostādnēm ir arī tādi politikas plānošanas dokumenti kā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam, plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022. – 2025. gadam īstenošanas plānu, par plānu romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.–2023. gadam, plāns rasisma un antisemītisma mazināšanai 2022.-2023.gadam, plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam, sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gada, par pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā u.c. saistīti dokumenti.

Nepārprotiet mani, es nekritizēju faktu, ka Latvijā ir vairāki plānošanas dokumenti, kas skar saliedētas sabiedrības veidošanas elementus. Veidi, kā panākt rezultātu, var būt dažādi, taču, piekritīsiet, ja vēlamies vienotas politikas ieviešanu, tad vairāku politikas plānu kontekstā būtu nepieciešama vismaz viena atbildīgā, koordinējošā institūcija, kurai ir galavārds strīdīgos gadījumos, īpaši tad, kad runa ir par tā saucamajām "sprādzienbīstamajām" tēmām.

Kad ir panākta vienošanās uzstādīto mērķu, uzdevumu un pamatatbildības turētāja jautājumā, tālāk var ķerties pie veicamajiem darbiem, lai saliedētības "kuģis" varētu uzņemt noteiktu tempu. Tas nozīmē, ka ar līdzšinējiem diviem airiem nepietiks.

Kopumā pagaidām sabiedrībai jāpaļaujas uz veiksmes faktoru, jo dīvainā kārtā, apejot pirmo loģisko procesa soli, tomēr Latvija ir nonākusi līdz nozīmīgam lēmumam – pāriet uz vienotu izglītības sistēmu. Vai tas bija laicīgi plānots, mērķtiecīgi virzīts saliedētības pasākums? Es teiktu, ka drīzāk apstākļu sakritības un īstā brīža faktors. Tas bija nepieciešams un jau gadiem gaidīts solis. Bet, vai ar Saeimas lēmumu vien pietiks, ja skolu tīkls saglabāsies esošajā izpildījumā? Ja bijušo mazākumtautību skolu pedagogu valodas kvalifikācija saglabāsies esošajā līmenī? Domāju, ka atbilde ir diezgan skaidra – nē, nepietiks. Ir jāplāno tālākie soļi, jo galu galā tas ir viens no būtiskiem stūrakmeņiem saliedētas sabiedrības veidošanā, taču nevienā no politikas dokumentiem nākamo soļu pagaidām nav.

Bet vienota izglītība valsts valodā ir tikai viens no soļiem, kas veicina sabiedrības saliedētību. Esmu gatava to atkārtot vēl un vēl – saliedētības pamatnostādnēs ir iedots pareizs virziens, un ikviens var beidzot ieraudzīt, cik daudz un dažādi elementi veido saliedētu sabiedrību. Latvija nevar aprobežoties ar vienas institūcijas atbildību un viena saliedētības aspekta uzrunāšanu. Lai sabiedrība justos saliedēta un izjustu piederību valstij, būtu jāsāk ar kvalitatīvu izglītību ikvienam Latvijas iedzīvotājam valsts valodā. Jāturpina ar iespēju kopt mazākumtautību kultūru un katra iedzīvotāja individuālo savpatnību. Jānodrošina to, ka sociālie pakalpojumi un pabalsti ir pieejami tiem, kam tie pienākas, bez liekas kavēšanās, jānodrošina pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi un raitu, uzticamu un saprotamu tiesu sistēmu. Jādrošina mazaizsargāto grupu tiesības netikt diskriminētiem un netikt pakļautiem aizspriedumiem. Jāveicina caurspīdīgs lēmumu pieņemšanas process un sabiedrības dalība lēmumu izstrādē. Ja mēs risināsim šos ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtiskos jautājumus mērķtiecīgi, plānveidīgi, kvalitatīvi un koordinēti, tad mums nebūs jātērē atsevišķs finansējums tam, lai cilvēki izjustu lielāku piederības sajūtu valstij.

Datos var redzēt, ka arī tā sabiedrības daļa, kas ikdienā ģimenē lieto krievu valodu, vairāk ir ēnu ekonomikā, mazāk spēj un prot nonākt pie valsts sniegtajiem pakalpojumiem, tieši tāpēc šai grupai ir vieglāk noticēt, kaimiņvalsts veidotajam naratīvam par "neizdevušos valsti", jo viņu personīgā pieredze ar to sakrīt. Bet, domājot par to, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, jāatceras, ka vienlīdzība reizēm nozīmē atšķirīgus risinājumus atšķirīgos apstākļos. Jāņem vērā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, kas ikdienā ģimenē lieto krievu valodu, nav tādā pašā situācijā, kā tie, kas ikdienā ģimenē lieto latviešu valodu, to pašu var teikt arī par cilvēkiem ar invaliditāti, par maznodrošinātajiem, par cilvēkiem, kas pārstāv mazaisargātās grupas, un tāpēc, domājot par valsts sniegtajiem pakalpojumiem, valsts sniegto atbalstu un servisu, politiku izstrādē un pēc tam ieviešanā ir jāņem vērā visi specifiskie aspekti, kuri arī augstākminētajām grupām palīdzētu saņemt to, kas viņiem, kā valsts iedzīvotājiem, pienākas. Bet bez plānota, mērķtiecīgi koordinēta procesa un pats galvenais, politiskās ieinteresētības, paliksim pie Saliedētības kuģa, kura izkustināšanai no vietas ir piešķirti tikai divi airi.

Kas attiecas uz Sabiedrības integrācijas fonda pienākumiem – ja darbotos viss augstāk minētais, Sabiedrības integrācijas fonds varētu nodrošināt to, ko koordinēti valsts līmenī finansē ikviena labklājīga valsts – integrācijas un valodas kursus ikvienam ārzemniekam un patvēruma meklētājam, kas izrādījis interesi dzīvot un strādāt Latvijā. Fonds turpinātu sniegt atbalstu maznodrošinātajiem, lai tie izkļūtu no nabadzības loka ar mentoru un specializētā atbalsta personāla palīdzību, un monitorētu mazaizsargāto grupu stāvokli Latvijā, kā arī gatavotu ieteikumus politikas veidotājiem par to, kā valsts politikā pietrūkst un kas ir papildināms. Fonds turpinātu finansiāli atbalstīt NVO, lai tās varētu attīstīties, ne tikai eksistēt. Tad, kad visa sistēma darbotos kopsakarā un plānveidīgi, būtu iespējams arī iegūt datus, kurus analizējot varētu arī lemt par tālākajām veicamajām darbībām un attīstības virzieniem, analizēt, kas no tā, kas līdz šim ir paveikts, ir nesis lielāko efektu, bet kā trūkst.

Atrodoties Krievijai kaimiņos, Latvijas sabiedrībai un valstij vienmēr būtu jādomā par tās centieniem radīt "neizdevušās valsts" tēlu, tomēr Krievijas uzdevums būtu krietni apgrūtināts, ja paši izdarīsim maksimumu, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs justos vajadzīgs. Diemžēl šobrīd līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams.

1 Skatīt, piemēram, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu - https://www.km.gov.lv/sites/km/files/media_file/nipsipp20ietekmes20izvertejums1.pdf (skatīts 08.11.2022.)

* Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...