No 100 000 eiro, ko pērn "atradusi" Dombrovska sieva, 60 000 izcelsme ir apšaubāma
L. Lapsa16.05.2014.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
No gandrīz 100 000 eiro, ko bijušā premjera Valda Dombrovska dzīvesbiedre Ārija Dombrovska pērn "sameklējusi", lai aizdotu savas ģimenes neveiksmīgajam nekustamo īpašumu uzņēmumam, tikai nedaudz vairāk kā 40 tūkstošiem eiro ir skaidri saskatāma izcelsme, - to rāda jaunie Pietiek iegūtie Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati.
Kā zināms, Dombrovskai (faktiski - Dombrovsku ģimenei) kopā ar vīra bijušās padomnieces Sandras Bukanes vīru Induli uz pusēm pieder neveiksmīgs nekustamo īpašumu attīstīšanas bizness - SIA Land Development, kas joprojām pastāv, tikai pateicoties kredītiestāžu īpašai labvēlībai un pašu īpašnieku ievērojamiem aizdevumiem.
Līdz 2012. gada beigām Dombrovska bija spējusi Land Development aizdot 96,8 tūkstošus eiro, taču pērn viņa no nezināmiem avotiem "atradusi" aizdošanai šim pašam uzņēmumam vēl gandrīz 100 tūkstošus eiro (69,9 tūkstošus latu). Savukārt uzņēmums viņai pērn atdevis 9,5 tūkstošus latu, līdz ar ko pagājušā gada beigās Dombrovskas aizdevums SIA sasniedzis 128 420 latu vai 182,9 tūkstošus eiro.
Kad Pietiek publiskoja šo faktu, vairāki lasītāji izteica pieņēmumu, ka Dombrovska šos ievērojamos līdzekļus varētu būt ieguvusi, atsevišķi no uzņēmuma uzbūvētajām rindu mājām pārdodot zemi zem tām, kas ir nevis Land Development, bet viņas un Bukana personiskais īpašums. Tā jau bija noticis, pārdodot īpašumu Indijas pilsonim, kas reizē ar darījumu saņēma arī Latvijas uzturēšanās atļauju.
Taču Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati rāda, ka pērn Dombrovska dzīvesbiedre un Bukans ir pārdevuši tikai vienu zemes domājamo daļu, kuras pircējs, pagājušā gada 21. augustā slēdzot nomaksas pirkuma līgumu, bijis ārvalstnieks Jian Cai.
Pat, ja pircējs (neraugoties uz to, ka slēgts tieši nomaksas līgums), nekavējoties būtu nomaksājis visu pirkuma summu, Dombrovska un Bukans katrs būtu saņēmuši tikai pusi no 82 152 eiro - par šādu summu pārdota zeme. Nevar arī runāt par to, ka Bukans savu daļu būtu laipni atdevis Dombrovskai, - kā rāda Land Development pagājušā gada pārskats, arī Bukans pērn abu ģimeņu uzņēmumam spējis aizdot gandrīz 100 000 eiro.
Līdz ar to par tiem gandrīz 100 000 eiro, ko pērn Dombrovska spējusi aizdot savas ģimenes uzņēmumam, skaidrība par izcelsmi ir tikai par 41 076 eiro, savukārt, no kādiem avotiem (politiķu aprindās bieži sauktiem par "tumbočku") bijušā Ministru prezidenta ģimenei izdevies iegūt vēl gandrīz 60 tūkstošus eiro, publiskās datu bāzes atbildi nedod.
Kā zināms, pats Dombrovskis ģimenes uzņēmumam jau vairākus gadus ir aizdevis nemainīgu summu - 111,6 tūkstošus latu vai nepilnus 159 tūkstošus eiro. Taču bijušais premjers nekad nav vēlējies runāt par ģimenes biznesu, maldinoši uzsverot, ka tas esot viņa sievas īpašums (patiesībā, tā kā Dombrovski nav reģistrējuši laulību līgumu, uzņēmums skaitās viņu abu kopmanta). Arī par Dombrovskas jauno iespaidīgo aizdevumu un tā izcelsmi Pietiek no ģimenes pārstāvjiem nekādus komentārus nav izdevies saņemt.
Pagājušā gada maija beigās Pietiek, atsaucoties uz Land Development 2012. gada pārskatu Lursoft datu bāzē, jau informēja, ka Latvijas valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka izglābusi no maksātnespējas un bankrota milzīgos parādos iekritušo uzņēmumu Land Development un tam laipni atļāvusi paņemtos iespaidīgos kredītus atdot vēl četrus gadus vēlāk - 2017. gadā.
Valsts bankas īpašā attieksme pret Dombrovska un viņa juridiskās padomnieces Bukanes ģimeņu kopīgo nekustamā īpašuma biznesu atklājās jau 2011. gadā, kad noskaidrojās, ka banka Dombrovskai un Bukanam uz pusēm piederošajai SIA Land Development ļāvusi kopš 2008. gada nemaksāt 1,15 miljonu latu lielā kredīta pamatsummu.
Jau tad Lursoft datubāzē pieejamie SIA Land Development gada pārskati rādīja, ka premjera sievai un padomnieces vīram uz pusēm piederošā firma kopš 2008. gada nav maksājusi vairāk nekā miljonu latu lielā Latvijas Hipotēku un zemes bankas izsniegtā kredīta pamatsummu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
