No darba atbrīvots sporta centra "Mežaparks" izpilddirektors, kurš ziņoja par valsts naudas izšķērdēšanu
PIETIEK19.09.2015.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
No darba atbrīvots nacionālā sporta centra Mežaparks izpilddirektors Lauris Pavlovs, kurš bija vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un citās tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par valsts naudas izšķērdēšanu šī centra renovācijas darbos. Šādi beidzies šis gadījums, kas sākās ar IZM solījumu rūpīgi pārbaudīt iesniegumā minēto un iepazīties ar visiem dokumentiem par valsts piešķirtās naudas izlietojuma likumību.
Pavlovs savā iesniegumā, ko adresējis gan IZM, gan Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kā arī Būvniecības kontroles birojam, bija norādījis uz Mežaparkam pērn oktobrī piešķirto vairāk nekā 400 tūkstošu eiro izlietošanu, kas bija paredzēti sporta centram Mežaparks daļējai rekonstrukcijai un renovācijai, primāri nodrošinot Latvijas Olimpiskās vienības medicīnas centra izveidi.
„Projektēšanas, celtniecības un remonta darbi sākās oktobra mēnesī, un paveikto darbu nodošanas termiņš bija noteikts 2014. gada 30. decembris. Pat nespeciālistam celtniecības darbos ir skaidrs, ka veikt celtniecības un renovācijas darbu projektēšanu, saskaņošanu un izpildīt darbus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā, divu mēnešu termiņā likumīgi nav iespējams,” norādīja centra izpilddirektors.
Pavlovs iesniegumā norādīja - viņš ir pārliecināts, ka sporta centra Mežaparks valdes locekle Ieva Zunda, 2014. gada 30. decembrī parakstot pieņemšanas aktu ar SIA Newcom construction par darbu veikšanu, ir krāpusies. „Šie darbu pieņemšanas akti ir faktiski rupjš viltojums, jo valsts līdzekļi tika pārskaitīti privātfirmai par nenotikušiem darbiem,” ir pārliecināts Pavlovs. Pēc viņa sniegtās informācijas, lai piesegtu nelikumīgo rīcību, sastādīts akts par defektiem būvniecībā, kas faktiski bijuši nepadarītie darbi, un rezultātā būvniecības darbi turpinājušies līdz pat šā gada maijam.
Iesnieguma autors bija pārliecināts, ka, neskatoties uz Zolitūdes traģēdiju un vairāku skolu remontu pārkāpumiem, arī Mežaparkā tiek veikts tāds pats nekvalitatīvs celtniecības darbs, apdraudot Latvijas perspektīvāko sportistu drošību. „Lai noslēptu faktisko valsts līdzekļu izzagšanu un izšķērdēšanu lielos apmēros, ir acīmredzami veikti neskaitāmi dokumentu viltojumi, kas norāda uz konkrētu personu iespējamo kriminālatbildību,” iesniegumā uzsvēra centra izpilddirektors.
Iesniegumā bija norādīts - Zunda, kā arī IZM bijušais parlamentārais sekretārs Andis Geižāns, kuram bijusi izšķiroša loma Zundas iecelšanai amatā, esot vairākkārt mēģinājuši celtniecības procesa nobeiguma stadijā norīkot Pavlovu par atbildīgo par celtniecības procesu. „Bet nesekmīgi, jo es no tā atteicos, ikdienā redzot pašu celtniecības darbu veikšanu un arvien vairāk saprotot, ka šī “spēle” nav ne valsts, ne sporta un sportistu interesēs un pie kam, procesa un rīcības ar naudas līdzekļiem ir izpildinstitūcijas – valdes locekļa kompetence un atbildība,” iesniegumā norādīja izpilddirektors, kurš kategoriski esot atteicies parakstīt rīkojuma projektu par atbildību un viltotus dokumentus par defektiem, kas „faktiski bija neizpildīti darbi”.
Mežaparka izpilddirektors bija pārliecināts, ka „visas sporta sabiedrības acu priekšā no mūsu nodokļu maksātāju naudas, kas bija savākta valsts budžetam un valdība piešķīra sporta attīstības nodrošinājumam, tika realizēta noziedzīga afēra un iespējama valsts līdzekļu izzagšana”. Viņš aprēķinājis, ka iespējamā noziedzīgi iegūtā summa varētu būt aptuveni 100 tūkstošu eiro.
Pavlova aizdomas apstiprināja vairākas būvkompānijas, kurām Pietiek vaicāja, vai ir reāli iespējams mēneša laikā paveikt būvdarbus vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā.
Būvkompānija, kurai ir pieredze sabiedrisku objektu projektēšanā un celtniecībā un kura pēc apgrozījuma ierindojas Latvijas būvkompāniju TOP 10, bet nevēlējās atklāti izteikties par saviem konkurentiem, norādīja, ka jau būvatļaujas saņemšana nereti prasa vairāk nekā vienu mēnesi, līdz ar to tik īsos termiņos paveikt darbus pat teorētiski nevarot būt iespējams.
Savukārt cita būvkompānija, kura arī vēlējās palikt anonīma, norādīja, ka tieši nereālie termiņi bijuši iemesls, kādēļ tā nav pieteikusies šajā konkursā. „Tur jau pat piedāvājuma sagatavošanas termiņš bija nereāls, ja ņem vērā, ka pa vidu bija 18.novembra svētki ar brīvdienām. Es saprotu, ka budžeta nauda ir jāapgūst līdz gada beigām, tādēļ arī tādi termiņi, bet tas izskatījās pēc iepriekš sarunāta iepirkuma, tādēļ izlēmām netērēt laiku,” sacīja būvkompānijas pārstāvis.
Pavlovs lūdza ministriju un Latvijas Būvniecības kontroles biroju veikt pilnu šī projekta realizācijas tehnisko un finansiālo auditu, pārbaudot visu dokumentāciju, kā arī darbu apjomus un kvalitāti. Viņš arī aicināja atstādināt centra valdes locekli Zundu no amata uz pārbaudes un iemeklēšanas laiku. Taču tā vietā nu no amata ir atbrīvots pats Pavlovs.
"Neviens - ne ministrija, ne KNAB, ne Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) nenosodīja šo Zundas-Geižāna organizēto un ministrijas faktiski sankcionēto afēru. Nākamais "līdzekļu apgūšanas" objekts jau ir skaidrs - tas ir stadions Daugava. Summas te būs lielākas, bet skaidrs, ka Pavlova gadījumā šajā sistēmā strādājošajiem būs iemācījis - labāk nepīkstēt," Pietiek šo notikumu komentēja kāda LOK amatpersona.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
