Iesaki rakstu: 
Latvijas prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijai Visaginas AES ir izdevīga. Tomēr Latvijas Zaļajai partijai (LZP) ir pamatots iemesls aizdomām, ka Lietuvas prezidente nav sniegusi pilnīgu informāciju – atomstacijas izmaksas vēl aizvien nav skaidras, un saražotā elektrība solās būt vismaz divreiz dārgāka, nekā šobrīd aprēķināts.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Zaļās partijas pārstāvji piedalījās Lietuvas Seima rīkotajā konferencē „Atomelektroenerģija un/vai enerģētiskā neatkarība”, kur nepārprotami tapa skaidrs, ka no ekonomiskā izdevīguma šajā projektā nav ne smakas.
Interesanti zināt, vai D.Grībauskaite arī Latvijas prezidentu iepazīstināja ar Lietuvas Rūpnieku konfederācijas valdes locekļa, Enerģētikas komitejas pārstāvja Algirdas Jaruševičus veiktajiem aprēķiniem, kas liecina - Visaginas AES saražotā elektroenerģija būs dārgāka par biržā pieejamo, un līdz ar to Lietuvas iedzīvotājiem nāksies piemaksāt starpību starp pašizmaksu un tirgus cenu.
A.Jaruševičus neko neteica par Latvijas iedzīvotājiem, bet ir skaidrs - ja Latvija šajā projektā piedalīsies kā akcionārs, tad arī mums, solidarizējoties ar lietuviešiem, nāksies piemaksāt paaugstināta tarifa veidā.
Par to, ka rūpnieku pārstāvis nefantazē, varēja pārliecināties katrs konferences dalībnieks brīdī, kad uzstājās ekonomists Raimunds Kuodis. Lai konferences dalībniekiem būtu saprotamāki viņa veiktie aprēķini, uz ekrāna tika atainota milzīga Excel tabula ar konkrētām izmaksām. Pēc R. Kuoža aprēķiniem, Visaginas AES saražotās elektroenerģijas pašizmaksa būs vismaz 30 Lietuvas centi par vienu kilovatstundu. Taisnības labad jāpiebilst, ka tabulā virknē aiļu bija tukšums - Lietuvā visas izmaksas tiek slēptas vēl vairāk nekā Latvijā iecerētās nodokļu paaugstināšanas.
Dīvaini, ka klāt esošais Lietuvas Enerģētikas ministrijas pārstāvis pieprasīja šajā tabulā izmainīt tikai divas ailes. Taču arī pēc tam, kad R. Kuodis bija ievadījis Lietuvas valdības pārstāvja pieprasītos skaitļus, Visaginas AES saražotās elektroenerģijas pašizmaksa nenokrita zemāk par 25–26 centiem par kilovatstundu. Turklāt jāpiebilst, ka šāda pašizmaksa iznāk, neierēķinot, piemēram, kodolatkritumu glabātavas, aizdevēja procentmaksājumus, operatora peļņas utt. izmaksas. Un tās būs ļoti lielas.
„Mums svarīgākais ir komerciālais izdevīgums un tas, vai projekts attaisnojas Ziemeļvalstu tirgos,” - to V. Dombrovskis teica intervijā nedēļas lietuviešu žurnālam Veidas, ko arī kā skaitāmpantiņu atkārto ikreiz, kad viņam tiek uzdoti jautājumi par AES. Pieņemot, ka prezidenta un premjerministra starpā valda laba sapratne, jādomā, ka arī A.Bērziņš domā līdzīgi un Latvijai ir svarīgi, vai Visaginas AES projekts ir rentabls. Par to, ka kodolstacijas jau pēc būtības ir ļoti bīstams pasākums, acīm redzot nav gana svarīgs jautājums, lai nonāktu mūsu valstsvīru dienaskārtībās un sirdsapziņās.
Tāpēc Latvijas Zaļā partija aicina Valsts prezidentu un premjerministru saprast, ka ar viņu šodienas lēmumiem tiek rakstīta vēsture un nākotne vienlaicīgi! Būsim atbildīgi un tālredzīgi, kā arī gudri un piesardzīgi, un pat piekasīgi pedantiski tik svarīgu lēmumu pieņemšanā. Ir jāzina pilnīgi visi iespējamie scenāriji un izmaksas, lai roku uz sirds varētu pateikt, ir vai nav Latvijai izdevīga šī atomstacija.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
