Iesaki rakstu: 
Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara Ijaba viedoklis, publicēts Lāčplēša dienā. Ijabs tāpat ka gandrīz 100% visi politiķi nesaprot no klimata pārmaiņām neko, un nav zināms, vai vēlas saprast. Tāpēc būtu lietderīgi, ja pietiek.com nopublicētu šo manu aprakstu par klimata pārmaiņām. Varbūt tas izrādīsies tas cinītis, kurš gāzīs to zinātnieku nekompetences vezumu, jo tas var izrādīties dzīvības un nāves jautājums jau tuvākajās desmitgadēs, ja ne ātrāk.
Ijabs: ...Es varu tikai piekrist kolēģim Robertam Zīlem, ka "Eiropas zaļais kurss iet pareizajā virzienā" ("Delfi", 30.10.2021.). Tiesa gan, ar kādu iebildi – tas patiesībā ir vienīgais virziens, kurā doties, lai saglabātu puslīdz apdzīvojamu planētu...
Nē, nē, nē! Nekādā pareizajā virzienā neiet nedz Eiropa, nedz pasaule. Zinātnieku aklums, kuru pierāda viņu biedējošie modeļi, kas tika veidoti vairākas desmitgades atpakaļ un jau sen paredzēja pilnīgu ekoloģisko apokalipsi, to ļoti uzskatāmi pierāda...
Pasaulei bija jābūt pilnībā neapdzīvotai jau 2010. gadā un pat agrāk, ja viņu modeļiem būtu jebkas kopīgs ar realitāti. Klimata pārmaiņas pastāv, un tās ir pat ļoti nopietnas, bet akli līderi un apjukuši zinātnieki nespēj salikt kopā faktus, kurus paši atklājuši, un ieraudzīt realitāti tādu, kāda tā ir, nevis pašu izdomāto.
Nekāda siltumnīcas efekta nav un nav bijis. Pasaule sasilst, un poli zaudē ledājus cita iemesla dēļ, kuru it kā ik pa laikam piemin, bet kurš vispār nefigurēja Glāsgovas klimata konferences izskaņā, - tā ir mežu (augu valsts masas) zaudēšana...
Pasaule varētu būt zaudējusi līdz pat 80% no zaļās masas, kas kādreiz bija augiem uz mūsu planētas. CO2 līmenis ir pieaudzis, bet salīdzinājumā ar augu valsts masas zudumu tas ir niecīgs... Un tieši augu valsts lieliski tiktu galā arī ar CO2. Bet aklu un tizlu zinātnieku un politiķu laikmetā nekas mūs nevar glābt, jo šie ķer vēju, kamēr patieso problēmu, principā, vispār ignorē.
Mans komentārs par klimata izmaiņām citam rakstam: kas ir patiesie klimata izmaiņu cēloņi? Tik, cik es esmu pētījis klimata izmaiņas, tad varu piekrist par CO2 līmeni, kam vispār nav nekā kopīga klimata izmaiņām. Tomēr nav taisnība par to, ka tas viss par klimata izmaiņām ir muļķības. Diemžēl jāpiekrīt, ka zinātnieku prognozes pirms 20 gadiem par ozona slāņiem un to, kas notiks pēc desmit gadiem ar klimatu vispār, ir bijušas tik nenormāli pārspīlētas, ka zinātnieki ir zaudējuši jebkādu uzticamību. Un tieši tas pats attiecas uz viņu prognozēm par covid, ja kas...
Tomēr klimata izmaiņas notiek, tās ir cilvēku radītas, tās ir ārkārtīgi nopietnas un pieaugošas... Lai saprastu to nopietnību, ikvienam iesaku noskatīties dokumentālo filmu "Pumped Dry" (atrodama arī YouTube). Tā skaidri norāda uz tendencēm - pasaulē ir arvien mazāk lietus, un gaiss ir arvien sausāks, kas nonāk pilnīgā pretrunā arī ar tā saucamo siltumnīcas efektu...
Jo, redziet, saskaņā ar siltumīcas efektu atmsofērai bija jāpaliek mitrākai visu laiku, jo augstākas temperatūras izraisa spēcīgāku okeānu tvaikošanu. Bet notiek pretējais - gaiss paliek sausāks un sausāks, un neviens zinātnieks šo paradoksu tā īsti nepēta un nespēj izskaidrot...
Saskaņā ar manis izpētīto tas viss sākās un beidzas ar mežu daudzumu uz pasaules. Un, lai arī, piemēram, Latvijas mežu teritorija statistiski ir divkāršojusies, tas nekādi nenozīmē, ka koksnes un mežu zaļās masas apjoms ir palielinājies.
Gribu par to izteikties... Ir tā, ka koki ne tikai sevī uzkrāj oglekļa dioksīdu (CO2), bet dara kaut ko, kas ir daudz svarīgāks - koki (augi) mitrina gaisu. Augi paturot tikai 5 procentus no visa uzņemtā ūdens. Tas ir zinātnieku izpētīts, un viņi paši to apgalvo. Pārējo 95 procentus augi izsmidzina atmosfērā, tādējādi to mitrinot.
Viens pieaudzis bērzs VIENAS DIENAS LAIKĀ ATGRIEŽOT ATMOSFĒRĀ AP 100 LITRU ŪDENS... Tas ir milzīgs apjoms vienam kokam. Ja iedomājamies, ka noteiktā teritorijā ir nocirsti 1000 koki... Padomājiet, vai tas var vai nevar atstāt iespaidu uz atmosfēras mitruma līmeni...
Tas, ko zinātnieki nekad neiekļauj savos pētījumos, ir tas, ka atmosfēra uz visas planētas paliek arvien sausāka. Tas noved pie upju un ezeru izsīkšanas, pie plašākiem ugunsgrēkiem, pie specīgākām un biežākām smilšu vētrām, un to nedara CO2. Tas viss (pieaugošais sausums, kas izraisa virkni minēto problēmu) arvien vairāk iznīcina augu valsti, ieskaitot mežus...
Veselīgā ekosistēmā, kur ir daudz augu visapkārt, nekāds ūdens trūkums vispār nav iespējams NEKUR UN NEKAD... Augu valsts absorbē mitrumu, kas nāk no tādiem ūdeņiem kā jūras un okeāni, un nodrošina tā palikšanu virs sauszemes. Augi tādā veidā kalpo kā depozitārijs ūdeņiem un mitrumam gaisā tieši virs sauzemes. Tas nodrošina arī regulāru un biežu lietus klātesamību, kura samazināšanās arī šobrīd ir lielākā problēma. Par to labi pastāstīts tajā filmā, kuru ieteicu sākumā.
Interesanti, ka ledāji un ledus kārtas uz poliem veidojas, no augšas ūdenim piesalstot pie tiem. Tātad, jo sausāks ir gaiss, jo mazāk piesalst... Acīmredzami tas lieliski izskaidro arī šo problēmu.
Ja augu (sevišķi nobriedušu koku) zaļā masa ir tik svarīga, kā tas izskatās, un zinātne saka, ka mēs esot zaudējuši trešo daļu no mežiem kas bija pirms Industriālās revolūcijas, tad nav brīnums, ka gaisā ir arvien mazāk ūdens.
Sausāks gaiss arī uzkarst stiprāk. To mēs varam pierādīt, novērojot un salīdzinot slapjās un sausās pirtis. Viens un tas pats enerģijas un karstuma apjoms nodrošinās zemākas temperatūras slapjajās pirtīs...
Turklāt, zinātnieki negodprātīgi uzskaita arī mežu. Viņi par pilnvērtīgu mežu sauc gan tādu, kas tikko sācis atjaunoties, gan tādu, kurš sastāv no vairākus simtus gadus veciem kokiem, kuru koksnes un zaļā vainaga masas arī ir simtiem reižu lielākas tāpat kā to pienesums atmosfēras mitrināšanā.
Bet izcirsti tiek meži visā pasaulē, kur koki bija vairākus simtus gadus veci... Kā jau teicu, to koksnes un lapu masa bija vismaz desmitiem, ja ne simtiem reižu lielāka nekā tajās jaunaudzēs. Bet statistikā abi meži tiek parādīti kā līdzvērtīgi...
Meži atjaunojas vairākas desmitgades, ja ne simtgades... Tas nozīmē, ka pasaule varētu būt zaudējusi līdz pat 80% no zaļās masas kas augu valstij reiz bija pirms Industriālās revolūcijas. Un, ja augi mitrina gaisu un ar to pazemina arī temperatūru, tad nav brīnums, ka mums ir problēmas ar klimatu, ja mežu (augu valsts) apjomi ir tik pamatīgi samazinājušies...
Kad šo visu uzzināju, sapratu, ka pasaules vienīgā patiesā problēma patiešām ir mežu iznīcināšana, to zaļās un koksnes masu dramatiska samazināšanās. Bet zinātnieki un politiķi to pilnībā ignorē. CO2 ir maza nozīme klimata pārmaiņās vai pat vispār nekāda. Kanāda tāpat kā Latvija šķauda virsū šai problēmai. Tāpēc arī klimatu izmaiņu konference Glāsgovā ir absolūti bezjēdzīgs cirks, kas neatrisinās vispār neko.
Kanādieši jau tagad saka to pašu ko uzņēmēji Latvijā - mežu izciršanas apjomus neviens netaisās samazināt... Ar tādiem politiķiem un zinātniekiem pasaulē ar mums visiem ir cauri... Viņi vispār ignorē augu valsts zaļās masas apjomu samazināšanos un to lomu klimata pārmaiņās. Viņi rūpējas tikai par to, lai statistiski teritorija skaitās mežs. Tātad viņi apzināti turpina iznīcināt pasauli, bet oficiāli par to rūpējas.
Sausuma viļņu izraisīts pārtikas trūkums var nākt pār visu pasauli vienā gadā kā milzu pārsteigums visiem šiem viltus politiķiem un zinātniekiem... Vēlreiz - noskatieties filmu „Pumped Dry”. Tajā parādīts, kā pasaules izžūšana tuvojas ar septiņjūdžu zābakiem... Problēma ir lielāka un tuvāka, nekā zinātnieki domā. Biedē tas, ka cilvēki, pat zinātnieki par to pat nenojauš. Viņi neredz, no kuras puses problēma tuvojas...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
