Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām portālā pietiek.com varēja iepazīties ar datiem no Valsts dzelzceļa administrācijas direktora Jura Iesalnieka amatpersonas deklarācijām. No tiem diezgan nepārprotami izrietēja, ka augstā amatpersona 2019. gadā ir vai nu pārtikusi no zila gaisa, vai pat spējusi dažus tūkstošus eiro izvilkt no „tumbočkas”. Izklāstīšu savu versiju par to, no kurienes naudiņa „tumbočkā” varētu būt nonākusi un vai tai nevarētu būt kāds sakars ar pēdējās dienās aktualizējušos „vēlētāju Šveicē”?

Vispirms mums jāatgriežas senā pagātnē un pie pavisam citiem personāžiem – Šveices blēža Rūdolfa Meroni kontrolētā uzņēmuma AS “Baltijas ekspresis” un tā tagadējā valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes.

Šīs peresonas un VAS “Latvijas dzelzceļš” “stāsts” sākās pirms gandrīz 15 gadiem, kad M.Bremze sāka strādāt un līdz 2015.gada 10.novembrim veica VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu direktora pienākumus.

Domāju, ka nešaubīšos, apgalvojot, ka šajā laika posmā M.Bremze kā finanšu direktors visdrīzāk piedalījās un saskaņoja visa veida liela apjoma līgumus, t.sk. tos, kas bija saistīti ar “Latvijas dzelzceļa” reorganizāciju, nodalot dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanu no infrastruktūras pārvaldīšanas un pilnvarojot SIA “LDz Cargo” izpildīt saistības pret citu valstu dzelzceļa administrācijām, tostarp veikt arī kravu pārvadājumus pierobežas zonās, sadarbojoties ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem.

Laika periodā no 2015.gada oktobra sākuma M. Bremze veica SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētāja pienākumus un no 2015.gada 2.novembra – SIA “LDz Cargo” valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora pienākumus, tādējādi tieši bija iesaistīts SIA “LDz Cargo” pozīcijas veidošanā un nostiprināšanā, tostarp arī pierobežas pārvadājumos, un tolaik, kā stāsta aculiecinieki, M.Bremze asi iestājās pret papildu iespēju došanu citiem pārvadātājiem.

2016. gada 10. jūnijā SIA “LDz Cargo” ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par M.Bremzes atsaukšanu no valdes priekšsēdētāja amata, un  SIA “LDz Cargo” un M.Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”. Par to jau daudz ir rakstīts.

M.Bremzes parakstītais dokuments paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar SIA “LDz Cargo” konkurentiem, atklāt iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un tarifiem, veikt jebkāda veida publiskus paziņojumus par „Latvijas dzelzceļu” un ar to saistītām tēmām, kā arī paredzēja virkni citus ar nekonkurēšanu saistītus ierobežojumus. Par šādu nekonkurēšanas ierobežojumu ievērošanu M.Bremze saņēma iespaidīgu atlīdzību - 98 tūkstošus EUR par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu 24 mēnešu garumā.

Tomēr jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī M.Bremze tika reģistrēts Komercreģistrā kā R.Meroni kontrolētās AS “Baltijas Ekspresis” valdes priekšsēdētājs.

Saņemot informāciju par notikušo nekonkurēšanas vienošanās pārkāpšanu no M.Bremzes puses, SIA “LDz Cargo” iesniedza prasību Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā, un 2019. gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no M.Bremzes kopumā 69 545 eiro.

2019. gada 1. jūlijā tiesā saņemts M.Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikums par papildsprieduma taisīšanu civillietā, kurā teikts, ka pretprasībā M.Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” piesaka lūgumu piedzīt par labu M.Bremzem un AS “Baltijas Ekspresis” no SIA “LDz Cargo” visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus (AS “Baltijas Ekspresis” par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību šajā lietā bijuši izdevumi 32 281 EUR apmērā).

2019. gada 16. jūlijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma noraidīt M.Bremzes pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā. Pašlaik Bremze spriedumu ir pārsūdzējis, un lieta tiks izskatīta apelācijas instancē.

Tiktāl – oficiālā informācija. Bet tas, protams, nav viss. Līdz ar M.Bremzes kļūšanu par uzņēmuma “Baltijas ekspresis” vadītāju sākās plaša cīņa par iespēju izmantot valsts kapitālsabiedrības infrastruktūru, iestrādnes un iespējas, lai gūtu labumu privātam uzņēmumam, kura patiesā labuma guvējs, kā jau minēts, ir A.Lemberga mantas skandalozais izsaimniekotājs R.Meroni.

Šajā cīņā par valsts kapitālsabiedrības ieņēmumu pārdali par labu privātam uzņēmumam par R.Meroni kontrolētā AS “Baltijas ekspresis” un M.Bremzes uzticamu un aizrautīgu sabiedroto kļuva Latvijas Valsts dzelzceļa administrācijas – dzelzceļa nozares regulatora organizācijas, kuras direktoru ieceļ Ministru kabinets un kas nodarbojas ar dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumu projektu saskaņošanu, reģistrāciju un izpildes kontroli, licenču izsniegšanu, infrastruktūras maksas noteikšanu, strīdu izskatīšanu u.c. – direktors Juris Iesalnieks. Tas pats ar „tumbočku”.

Iespējams,  ka J.Iesalnieks plašai sabiedrībai atšķirībā no viņa daudz zināmākā – ļoti skaļā, lai neteiktu, ka bļaurīgā - dēla neko neizsaka, tomēr kādu sabiedrībai nezināmu iemeslu dēļ viņš dzelzceļa pārvadājumu jomā ir ārkārtīgi nozīmīga persona.

J.Iesalnieks praktiski vienpersoniski ir vadījis šo iestādi aptuveni 20 gadus, un, pat neskatoties uz politiskās varas maiņām un faktu, ka J.Iesalnieka vārds parādījās t.s. A.Lemberga stipendiātu sarakstā, viņš ir spējis sadarboties ar visiem, noturēties amatā un... aktīvi atbalstīt R.Meroni uzņēmumu AS “Baltijas ekspresis”.

Līdz pat 2017.gadam AS “Baltijas ekspresis” necēla iebildumus pret ilgstoši pastāvošo kārtību, savukārt AS “Baltijas Tranzīta Serviss” šādus iebildumus neceļ vēl joprojām, acīmredzot apzinoties, ka minēto darbību veikšana, kuru vidū šobrīd ir aktuāla vairs tikai vagonu uzskaite un norēķini par tiem, ir saistīta gan ar noteiktām izmaksām vagonu uzskaites nodrošināšanu, gan arī atbildību par vagonu bojājumiem, bojāeju un dīkstāvēm, turklāt tiek nodrošināta visiem pārvadātājiem ar vienādiem noteikumiem.

Savukārt sākot no 2017.gada, gan Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs J.Iesalnieks, gan AS “Baltijas ekspresis”, gan arī Ventspilī bāzētie R.Meroni pārvaldībā esošie termināļi u.c. ir darījuši visu, lai piespiestu VAS “Latvijas dzelzceļš” uzņemties, veikt un apmaksāt privāto pārvadātāju interesēs esošas funkcijas.

Šo gadu laikā gan AS “Baltijas ekspresis”, gan Valsts dzelzceļa administrācija ir rakstījuši neskaitāmas vēstules un sūdzības, ir uzsāktas, izbeigtas vai turpinās tiesvedības, līdz, acīmredzot saprotot, ka AS “Baltijas ekspresis” bēdīgā finanšu situācija neļaus uzņēmumam sagaidīt tiesvedību beigas, tika pieņemts lēmums izmantot galējo līdzekli – piespiest valsts kapitālsabiedrību atteikties no saviem ieņēmumiem un strādāt privāta uzņēmēja labā ar tieši šim mērķim izveidotu normatīvo aktu  un Konkurences padomes palīdzību.

Tādējādi 2017.gada novembrī AS “Baltijas ekspresis” iesniedza Konkurences padomē iesniegumu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS “Latvijas dzelzceļš” un SIA “LDz Cargo” darbībās, un vēlāk to papildināja ar jauniem argumentiem, un uz šī pamata Konkurences padome 2018.gada 28.decembrī ierosināja lietu par SIA "LDz Cargo" un VAS “Latvijas dzelzceļš” darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā

Un te sākas zīmīgākais. Visā procesa garumā Valsts dzelzceļa administrācijas direktors J.Iesalnieks nevis ieņēma sava amata pienākumiem pienācīgi objektīvu lomu, piemēram, izsakot novērtējumu M.Bremzes nekonkurēšanas vienošanās pārkāpumiem un ar to saistītam kaitējumam reputācijai, vai veicot visu tirgus dalībnieku vienlīdzīgu tiesību aizstāvību, bet gan klaji un neslēpti nostājās viena tirgus dalībnieka pusē, aizstāvot tikai un vienīgi AS “Baltijas ekspresis” un R. Meroni intereses.

Jau 2019.gada 19.septembrī, vairāk nekā gadu pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas, pēc AS “Baltijas ekspresis” sūdzības Valsts dzelzceļa administrācijai un attiecīgas Valsts dzelzceļa administrācijas prasības tika noslēgts administratīvais līgums starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Valsts dzelzceļa administrāciju, kas paredz papildu regulējumu tiešas un nepastarpinātas iespējas sniegšanā visiem pārvadātājiem uzņemties starptautisko kravu pārvadājumu veikšanu, un saskaņā ar šo administratīvo līgumu, VAS “Latvijas dzelzceļš” bez SIA “LDz Cargo” starpniecības nodrošina vagonu un konteineru uzskaiti, norēķinus par ārzemju parka vagonu un konteineru izmantošanu, kā arī informācijas nodošanu un dzelzceļa darbības rādītāju atskaišu izveidi. Šī administratīvā līguma prasību izpildei „Latvijas dzelzceļš” bija spiests par saviem resursiem izstrādāt jaunas tehnoloģijas un plašu dokumentāciju.

Un te nu katram varētu rasties atbilde uz jautājumu – no kurienes tieši 2019. gadā „tumbočkā” parādījās naudiņa? Un cik no „tumbočkā” ienākušās naudiņas mēs vēl neesam redzējuši? Jo šāda „palīdzība” maksā ļoti dārgi, lai kāda „ģešovka” arī nebūtu konkrēts ierēdnis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...