No Lido „pazuduši” gandrīz 12 miljoni, aizdomas par Ķirsona krāpniecisku shēmu

Spriežot pēc Lido oficiālajiem gada pārskatiem, kaut gan krīze valstī sākās jau 2008. gadā, ar uzņēmumu īsti šausminošas lietas notikušas tikai šogad, jo pagājušo gadu kompānija vēl beidza ar salīdzinoši nelielām kopējām saistībām 11,68 miljonu latu apmērā – par apmēram 800 tūkstošiem latu mazāk nekā gadu iepriekš.

Turklāt, spriežot pēc Ķirsona kā SIA Lido prezidenta parakstītā oficiālā ziņojuma, kas atrodams Lursoft datu bāzē, arī līdz pat jūlija vidum nekas būtisks uzņēmumā nemainījās – drīzāk pat uzlabojās. „No pārskata gada beigām līdz finanšu pārskatu parakstīšanas dienai nav bijuši nekādi citi notikumi, izņemot nelielas pozitīvas tendences Sabiedrības apgrozījumā, kas varētu būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu stāvokli,” Ķirsons rakstiski apliecināja šā gada 15. jūlijā.

Savukārt nepilnu pusotru mēnesi vēlāk, kā norādīts Pietiek rīcībā esošajā Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, visas Ķirsona uzņēmuma saistības jau bija vairāk nekā 23,38 miljoni latu. Tas nozīmē, ka vai nu Ķirsons bija melojis gada pārskata ziņojumā, vai arī sešu nedēļu laikā Lido parādu apjoms bija faktiski dubultojies, pieaugot par 11,7 miljoniem latu.

Kā rāda Lido pasākumu plāns, lielākas vai mazākas summas uzņēmums bijis un joprojām ir parādā kopumā milzīgam skaitam kompāniju. Taču minēto iespaidīgo saistību palielinājuma summu nodrošinājusi triju nezināmiem īpašniekiem piederošu ārzonas kompāniju parādīšanās Lido kreditoru vidū.

Pasākumu plāns rāda, ka ārzonas kompānijai Joyton International S.A. Ķirsona uzņēmums pēkšņi izrādījies parādā 3,3 miljonus latu, Carcel Holdings S.A. – 6,8 miljonus latu, bet Joondaloop Financial Corporation – 1,64 miljonus latu.

Turklāt pēdējā gada pārskatā pat nepieminēto saistību nokārtošanas termiņš izrādījies ārkārtīgi tuvs, - saskaņā ar Lido finanšu dokumentiem pirmajam no ofšoriem parāds bijis jāatdod šā gada 10. jūlijā, abiem pārējiem – attiecīgi 30. un 23. jūlijā (kaut, kā minēts, Ķirsons vēl 15. jūlijā oficiāli apgalvoja, ka nekādu būtisku finanšu notikumu kompānijas dzīvē neesot).

Kam šīs ārzonas kompānijas pieder, nav zināms, taču vērā ņemami, ka divas pirmās pārstāvējis viens un tas pats cilvēks – kāds Vladimirs Čestakovs, kura vārda saskaņā ar Baltic Screen datiem nav Latvijas iedzīvotāju reģistrā un kuram Latvijā nepieder neviens uzņēmums vai nekustamais īpašums. Savukārt trešo ofšoru pārstāvējis kāds Valdis Bergs, kura vārds saskaņā ar firmas.lv datiem tāpat nav atrodams neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma īpašnieku vai amatpersonu vidū.

Tāpat no Lido dokumentiem izriet, ka uzņēmums ar šiem ofšoriem kopēju darbību saskaņojis jau nepilnas trīs nedēļas pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pieprasījuma reģistrēšanas. Šis pieprasījums reģistrēts tikai 16. septembrī, savukārt jau 27. augustā visas trīs ārzonas kompānijas piekritušas, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Šo atbalstu, kas faktiski paglāba Ķirsonu no tūlītēja bankrota, visas trīs ārzonas kompānijas izteikušas absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt bijušas tik labsirdīgas, ka piekritušas savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.

Uzņēmēji, kuriem Pietiek lūdza izteikt viedokli par šiem faktiem, faktiski vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju.

Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.

Ja darījumi ar ārzonām bijuši reāli, Ķirsonam būšot grūti paskaidrot, kur tādā ātrumā no Lido „aizplūduši” gandrīz 12 miljoni latu vai arī kā tie izmantoti uzņēmuma interesēs; ja darījumi bijuši fiktīvi, tā varētu tikt uzskatīta arī par krāpniecību īpaši lielos apmēros.

Pats Ķirsons otrdien nevēlējās Pietiek sniegt skaidrojumu par to, kādus darījumus SIA Firma Lido šogad veikusi ar trim ārzonas kompānijām, kādi bijuši šo darījumu apjomi, nepieciešamība pēc tiem, kad šie darījumi veikti un kāda ir viņa paša saistība ar šīm ārzonas kompānijām. "Uzskatu, ka minētās informācijas publiskošana pašlaik nav lietderīga, tāpēc atturēšos no atbildes sniegšanas," skanēja Ķirsona atbilde.

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu: