Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī ziņas par ASV vadītās NATO operācijas kaunpilno politisko un militāro sagrāvi Afganistānā divdesmit gadu karā pret starptautiski atzīto teroristisko organizāciju TALIBAN ir pazudušas no vadošo pasaules mediju pirmajām lapaspusēm, notikumi Afganistānā joprojām ir viena no svarīgākajām ģeopolitiskām aktualitātēm arī Latvijai. Īpaši jau tāpēc, ka daudzi mūsu latviešu karavīri ir zaudējuši savas dzīvības šajā zemē, karojot gan Padomju armijas, gan NATO valstu spēku sastāvā. Ir arī tādi, kuri pabijuši abos karos.

Minhenes drošības konferences vadītājs un bijušais Vācijas vēstnieks ASV Volfgangs Išingers pavēstījis, ka Afganistānai jākļūst par svarīgu mācību Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņa perspektīvā [1].

Minhenes drošības konferences vadītājs un bijušais Vācijas vēstnieks ASV Volfgangs Išingers pavēstījis, ka Afganistānai jākļūst par svarīgu mācību Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņa perspektīvā
Grūti iebilst Vācijas vēstniekam, bet vai tiešām mēs gūsim vēsturisko mācību tagad, ja līdz šim neesam spējuši to gūt, kaut arī “mācību” nav trūcis?
Kādus secinājumus no šī kara Afganistānā gūs Rietumu politiķi, to mēs gan jau redzēsim, bet mums svarīgāk ir tas, kā uz notikumiem Afganistānā reaģēs mūsu valsts politiķi un sabiedrība ne tikai publiskajā retorikā, bet arī praktiskajā darbībā attiecībā uz mūsu valsts drošību.
Mūsu Neatkarības kara vadītājs un Latvijas armijas komandieris ģenerālis Pēteris Radziņš bez savām izcilajām militārām zināšanām un prasmēm bija nozīmīgs ģeopolitikas militārais analītiķis, kurš spēja tūlīt pēc Neatkarības kara savos darbos paredzēt lielos notikumus, kas satricināja pasauli 1939.gadā. Tajā laikā reti kurš politiķis viņā ieklausījās, jo nespēja pieņemt, ka cilvēce pēc divdesmit gadiem sarīkos nākošo pasaules lielo karu.
Šajā rakstā pieskaršos dažām ģenerāļa Pētera Radziņa atziņām un tam, kā tās ir reflektējušas notikumos Afganistānā mūsdienās.

Grūti iebilst Vācijas vēstniekam, bet vai tiešām mēs gūsim vēsturisko mācību tagad, ja līdz šim neesam spējuši to gūt, kaut arī “mācību” nav trūcis?

Kādus secinājumus no šī kara Afganistānā gūs Rietumu politiķi, to mēs gan jau redzēsim, bet mums svarīgāk ir tas, kā uz notikumiem Afganistānā reaģēs mūsu valsts politiķi un sabiedrība ne tikai publiskajā retorikā, bet arī praktiskajā darbībā attiecībā uz mūsu valsts drošību.

Mūsu Neatkarības kara vadītājs un Latvijas armijas komandieris ģenerālis Pēteris Radziņš bez savām izcilajām militārām zināšanām un prasmēm bija nozīmīgs ģeopolitikas militārais analītiķis, kurš spēja tūlīt pēc Neatkarības kara savos darbos paredzēt lielos notikumus, kas satricināja pasauli 1939.gadā. Tajā laikā reti kurš politiķis viņā ieklausījās, jo nespēja pieņemt, ka cilvēce pēc divdesmit gadiem sarīkos nākošo pasaules lielo karu.

Šajā rakstā pieskaršos dažām ģenerāļa Pētera Radziņa atziņām un tam, kā tās ir reflektējušas notikumos Afganistānā mūsdienās.

Par pasaules politiku

Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Pasaules politikā patiesība un taisnīgums nespēlē nekādu lomu, tāpat arī labdarība un citas kādas jūtas, bet noteicošā loma tajā ir vienīgi spēkam un pašlabumam: ikviens dara tikai to, kas viņam nes labumu, ja tikai to ar savām spējām var paveikt, rēķinoties pie tam kā ar acumirkļa apstākļiem, tā arī ar nākotnē paredzamiem gadījumiem un apstākļiem.”[2]

Mūsu valsts drošības pamatā ir NATO piektais pants, kura izpildi mums faktiski garantē ASV, kurai savukārt ir vadošā un noteicošā lomā NATO valstu alianse. Piektais pants mūsu politiķiem un arī daļai sabiedrībai rada bezrūpīgu ilūziju, ka “labdarība un citas jūtas nes labumu”.

Nevar noliegt, ka ASV ārpolitikā ir kādu laiku pastāvējis ideālisms, bez kura diez vai mēs tiktu uzņemti NATO. Tomēr iepriekšējā prezidenta paziņojums “Amerika vispirms” un pašreizējā prezidenta nevēlēšanās turpmāk pildīt “starptautiskā policista” lomu liecina par to, ka ASV pamazām no “labdarības” atsakās.

Pēc AL QAEDA līdera Osama bin Ladena nogalināšanas 2011.gadā ASV politiskās dienas kārtībā tika aktualizēts jautājums par ASV armijas izvešanu no Afganistānas. Tomēr tikai pēc desmit gadiem ASV armija tika izvesta. Pašreizējais ASV valsts prezidents nolēma, ka demokrātijas ieviešana Afganistāna ir kļuvusi pārāk dārga, un deva savai armijai pavēli īsā termiņā atstāt Afganistānu.

Viņa politiskajā retorikā izskanēja rūpes par tiem, kuri noticēja “amerikāņu vērtībām”, bet realitātē afgāņus, kuri sadarbojās ar Rietumiem, glāba ukraiņu specvienība un ASV brīvprātīgie no organizācija “Pineapple Express”, kurā apvienojās atvaļinātie ASV karavīri, kas bija dienējuši Afganistānā. ASV valdība glāba tos, kuriem bija izdevies pašu spēkiem, ar ukraiņu specvienības vai ar atvaļināto ASV karavīru palīdzību iekļūt Kabulas lidostā.

ASV karaspēka izvešanas operācija pasauli pārsteidza ar savu ātrumu un talibu spēju tik īsā laikā pārņemt valsti. Spriežot pēc visa notiekošā un Rietumu reakcijas, tad arī ASV savus NATO sabiedrotos nebija savlaicīgi informējusi, jo tie šajā situācijā izrādīja apjukumu un negatavību tādam notikumu pavērsienam.

Diemžēl šī haotiskā Afganistānas atstāšana stipri iedragāja ASV kā uzticamas sabiedrotās reputāciju. Šajā kontekstā vajadzētu atcerēties arī Budapeštas memoranda garantiju nerealizēšanu attiecībā uz Ukrainas valsts teritoriālās integritātes nodrošināšanu. Protams, ka pasaule diez vai vēlējās karu starp ASV un Krieviju, bet ņemot vērā to, ka šo memorandu parakstīja ASV prezidents, tad atbalsts Ukrainai varēja būt jūtamāks. Jebkurā gadījumā tas nav salīdzināms ar to, kas tika sniegts Afganistānai.

Pasaule dažādu faktoru ietekmē strauji mainās un ir gūti paredzēt kādu ietekmi TALIBAN lielā uzvara nesīs pasaulei, kā tā ietekmēs ASV un arī mūsu valsti. Tomēr gan mūsu politiķiem, gan NBS Apvienotajam štābam, plānojot mūsu valsts aizsardzības turpmāko stratēģiju, vajadzētu paredzēt, ka starpvalstu “labdarības” var arī nebūt.

Stipri ieteicams drošības stiprināšanas nolūkā Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu pēc Lietuvas parauga. Neskatoties uz politiķu bravurīgajiem paziņojumiem, nedomāju, ka mūsu sabiedrība ir gatava un spējīga patstāvīgi stāties pretī nākotnes iespējamajiem izaicinājumiem, ja tikai 1 %[3] tautas ir apmācīti rīkoties ar ieroci kaujas laukā. Ja mēs paši nevēlamies aizsargāt SAVU valsti, tad diez vai citi to gribēs darīt!

Par armijas garu

Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Ja mēs salasīsim vairākus simtus vai tūkstošus cilvēku, apmācīsim tos kara darbībai, apbruņosim un sadalīsim grupās pēc karaspēka organizācijas, tad tas vēl karaspēks nebūs, bet tikai apbruņots ļaužu bars. Lai pēdējo pārvērstu par karaspēku, ir vajadzīgs ieviest viņā karaspēka garu un kara disciplīnu.”[4]

Patiesi, ir grūti 300 000 lielo afgāņu armiju, kuru gandrīz divdesmit gadus apmācīja un apbruņoja NATO valstis, nosaukt citādāk kā par “ļaužu baru”. Interesantākais visā tajā ir tas, ka karavīriem smēķētavās tas bija pilnīgi skaidrs un afgāņu armijas straujais sabrukums viņus nepārsteidza, bet politiskajiem līderiem nez kāpēc afgāņu armijas sabrukums bija liels pārsteigums.

Jautājums ir tikai, vai politiķi kārtējo reizi neieklausījās armijas ģenerāļos vai ģenerāļi savas karjeras vārdā politiķiem teica to, ko politiķi vēlējās dzirdēt. Ja tas tā, tad viņus par karavīriem ir grūti nosaukt un viņi ir pelnījuši dziļu nicinājumu, jo, kā ģenerālis Pēteris Radziņš rakstīja, “tas nav īsts karavīrs, kurš dzen politiku un ne ar savām militārām spējām, bet ar veiklu politikas dzīšanu cenšas taisīt karadienesta karjeru, piemēroties stiprāko politisko partiju ieskatiem”[5]. Būtu labi, ja arī Latvijas ģenerāļi to ņemtu vērā gan tagad, gan nākotnē, ka akla izdabāšana politiķiem rada smagas sekas attiecībā uz armiju, tās garu un kaujas spējām.

Vēl viena afgāņu armijas problēma bija tā, ka tā bija veidota kā algotņu armija, un šādu armiju trūkums ir tajā, ka algotņi tajās dien materiālu labuma pēc un ideoloģiskas vai morāles vērtības tajās ir izņēmums. Algotņi ir gatavi nogalināt par naudu, bet tie nav gatavi dēļ naudas mirt. Tā kā ASV valdība nodrošināja finansējumu afgāņu karavīru algām un pateica, ka to vairs nedarīs un papildus neatbalstīs afgāņu armiju ne no gaisa, ne no zemes, tad vairāk kā skaidrs, ka šim “ļaužu baram” nebija nekādas intereses karot.

Par vadību

Ģenerālis Pēteris Radziņš: “Kauju zaudē kaujas laukā nevis tas, kuram ir lielāki zaudējumi un vai mazāks karaspēks, bet tas, kurš pirmais sāk šaubīties par uzvaru.”[6]

Tajā brīdī, kad virspavēlnieks paziņo, ka karš ir zaudēts, tas ir zaudēts! Šo karu zaudēja ne jau armija, bet politiskā valsts vadība. TALIBANS, kurš ir bruņots ar “kalašņikoviem”, kura karavīri pārsvarā nāk no neizglītotiem zemnieku vidus un pat lasīt nemāk, spēja diktēt savus noteikumus varenākajai armijai pasaulē un tās valsts prezidentam.

Man nav ne mazāko šaubu par to, ka tie 2 000 ASV karavīri, kuri bija vēl palikuši Afganistānā, kopā ar sabiedrotajiem spētu atvēsināt TALIBANA karotāju ambīcijas un normāli, ar cieņu atstāt Afganistānu, nepametot tajā savus cilvēkus un tehniku. Armijai vajadzēja dod tikai pavēli, bet tam nebija politiskās gribas. Karš bija zaudēts ASV valsts vadības galvās un sirdīs. Kara vēsture kārtējo reizi apliecināja to, ka nav nozīmes tam, cik liela un stipra armija tev ir, bet gan tam, cik liela ir tās vadības griba un spēja cīnīties par savām vērtībām.

Tieši tāpat kā mūsu vēsturē, kad 1939.gadā mums bija armija, kura, pat neskatoties uz ienaidnieka lielo pārspēku, varēja, gribēja un spēja cīnīties par savu valsti, bet mums nebija valsts politiķu un armijas vadības gribas un ticības savai armijai. Kā rezultātā mēs zaudējām valsti bez neviena šāviena, kas nospiež mūs, tāpat kā vēl daudzas paaudzes Amerikā nospiedīs ASV armijas kaunpilnā Afganistānas atstāšana.

* atvaļināts armijas majors, partijas NS “Taisnīgums” valdes loceklis

Foto: https://moderndiplomacy.eu/2021/10/16/the-taliban-afghanistan-dilemmas/


[1] https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-08-25/minhenes-drosibas-konferences-vaditajs-afganistanai-jaklust-par-svarigu-macibu

[2] Jaunākās ziņas, Nr. 176 (1920, 5. augusts).

[3] https://nra.lv/politika/303759-pabriks-x-stunda-var-pienakt-nevajag-dzivot-iluzijas.htm

[4] Latvijas kareivis, Nr. 88 (1920, 8. jūnijs).

[5] Latvijas kareivis, Nr. 231 (1921, 12.oktobris).

[6] Latvijas kareivis, Nr. 231 (1920, 25.novembris).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...