Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts visādās formās, kā tik vien labpatīkas. Bet ko sevī īsti ietver vārds “tiesiskums”? 

Tiesiskuma princips (angl. Lawfulness, vācu Rechtmāfiigkeit) – ir atvasināts no tiesību virsvadības principa, akcentējot tiesību virsvadības principa izpausmi publiskas personas darbībā. Proti, šis princips ir vērsts uz publiskās varas īstenotāju – tas noteic iestādes un tiesas darbības ietvaru, norādot, ka gan iestāde, gan tiesa drīkst rīkoties tikai saskaņā ar tiesību normām. Tādējādi tiesiskuma princips atspoguļo publiskas personas un privātpersonas rīcības klasisko atšķirību – publiskas personas iestāde drīkst darīt tikai to, kas ir atļauts ar tiesību normām, kamēr privātpersona drīkst darīt visu, kas nav ar tiesību normām aizliegts.1

Vienkāršākiem vārdiem runājot, sanāk, ka visiem jāievēro likumi. Pag, bet vai tad iespējama demokrātija bez likumu ievērošanas? Turklāt demokrātija jau pati par sevi ietver arī tiesiskumu. Labi, dies ar to, paskatīsim tad, kā to tiesiskumu plāno īstenot. “Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabineta iecerēto darbību” ir pat vesela III sadaļa “Valsts drošība un ārlietas” un pat vesela nodaļa “Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara”.2 

Būtu jau vērts iepazīties visiem ar visu deklarācijas tekstu, bet šoreiz apskatām tik vienu sadaļu – tiesiskumu. Pag, sākot lasīt, man šķiet, ka vai nu es vairs neko nesaprotu, vai arī izskatās, ka šoreiz pamatīgi ir saliets ūdens. Izrādās, ka tagad mums ir jau bezkompromisa tiesiskums. Mī un žē – kurš gan spēja iedomāties, ka tiesiskumam ir kompromisi? Tiesiskums vai nu ir, vai nu tā nav.

Labi, izskatās, ka vienkāršiem iedzīvotājiem vai nu ir tiesiskums vai nav, bet, ietērpjoties politiķu ādā, parādās bezkompromisa tiesiskums, noteikti ir jau kompromisa, dalītais, saliktais, politiskais, nepolitiskais, apolitiskais, regulārais un neregulārais tiesiskums.

Vienkāršiem prātiem šīs debesu virsotnes un smalkās nianses nesaprast. Piemēram, vienkāršam cilvēkam kriminālprocesa uzsākšana ir kriminālprocesa uzsākšana, politiķiem – politiskais pasūtījums. Ja bez ironijas, tad, pasakot, ka tiks ievērota un cienīta demokrātija, tas jau arī nozīmēs to, ka tiks ievērots tiesiskums. Nez, politiķi domā, ka mēs esam tik stulbi, ka nesapratīsim, vai pašiem tad nav ko konkrētu pateikt, ja neslēpjas aiz vispārinātām frāzēm.

Deklarācijā uzskaitītie punkti jāpārlasa. Tiesa, kā sāksi skatīties, kā tie atbilst vārda „tiesiskums” saturam, nāksies konstatēt, ka – neatbilst gan. Zem šī vārda tiek pabāzts apakšā viss, tāpat kā zem tepiķīša pie ārdurvīm kāds saslauka apkārt esošas smiltis un citus gružus.

Labi, varbūt rakstīja steigā un kaut ko vajadzēja sarakstīt. Tamdēļ būtiskākais jautājums – kas tad mums nodrošinās to saucamo bezkompromisa tiesiskumu? Uhh, Jaunā konservatīvā partija tās priekšsēdētāja Jāņa Bordāna personā. Jāatzīmē, jurists, zvērināts advokāts. Izklausās ļoti pieklājīgi un daudzsološi.

Ko tad šī partija tiesiskuma jomā ir solījusi? Paskatām 4000 zīmju programmu. WOW, faktiski neko. Nav pārāk daudz, jānocitē: „Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību. Maksātnespējas administratoru darbs – tiešā valsts pakļautībā. Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.3” Partijas rakstīto neiztirzāšu, katram savs, bet kaut kā solītais bezkompromisa tiesiskums nekur neparādās.

Te nelielai atkāpei tikai atgādināšu, ka iepriekšējās vēlēšanās Jaunās konservatīvās partijas 2014.gada programmā par tiesiskumu bija minēts: „Tiesiskums mūsu izpratnē nozīmē to, ka, piemērojot likumus, nevar vadīties vien pēc likuma burta – ir jāatceras par likuma garu. Korupcija tiesiskā valstī ir nepieņemama, un tā tiek novērsta un apkarota ar tiesiskām metodēm. Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, demokrātija daudzu pilsoņu politiskajā kultūrā vēl nav kļuvusi par pašsaprotamu vērtību. Tiesiskuma trūkuma apstākļos demokrātiska valsts iegūst autoritāras valsts pazīmes, kad tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.4

Nez, kaut kā šajā programmā minētais šķiet loģiskāks un saprotamāks, bet ne velti mēdz teikt, ka, paliekot vecākam, paliec arī… Kaut arī – replikai – likuma burtu veido atbilstoši likuma garam. Nevar būt burts citādāks nekā tā gars.

Vienu brīdi jau šķita, nu, jā, ir parādījies bezkompromisa tiesiskums, partija iepriekšējās programmās ir parādījusi, ka tai ir kaut kāda nojēga, ko nozīmē tiesiskums, turklāt, atskatoties pagātnē, Bordāna kungs ir bijis kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tā arī tieslietu ministrs. Tātad drēbi zina un nevajag no jauna mācīties ministrijas nolikuma pirmo punktu: „Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.5

Loģiski, ka ministrs realizē viņas partijas politiku attiecīgajā nozarē. J.Bordāns kā tieslietu ministrs tika apstiprināts kopā ar K.Kariņa valdību 23.janvārī. Aleluja, beidzot pie stūres būs nozares pārstāvis. BET 25.janvārī J.Bordāns nosūta ārvalstu vēstniecībām interesantu vēstījumu, kura precīzais saturs joprojām tiek slēpts. 

"Es uzskatīju par vajadzīgu izskaidrot ārvalstu vēstniecībām, kurām varbūt nav skaidrs par to, kas valsī šobrīd notiek - Saeimā faktiski tiek prasīta augstas amatpersonas izdošana [kriminālvajāšanai]. Ka politiķi tam iebilst, ka citi sauc ielās tautu. Atsevišķas personas arī mēģina to pasniegt tā, ka kāds cenšas eskalēt situāciju valstī. Lai noņemtu bažas par tiesiskuma situāciju Latvijā, nosūtījām savu skaidrojošo vēstuli. Tas ir pilnīgi nepieciešams papildu apstāklis JKP darbam Saeimā," stāstīja Bordāns.

Vēstulēs ārvalstu vēstniecībām skaidrota JKP nostāja, ka Jurim Jurašam celtās apsūdzības ir politiski motivētas un sakņojas piecus gadus senos notikumos. "Arī "Amnesty International" [otrdien] paziņoja, ka korupcijas indekss Latvijā ir nemainīgs. JKP politika vienmēr balstījusies tajā, ka situācijai ir jāmainās. To var mainīt tikai, ja ir aktīva sabiedrības iesaiste, ieskaitot noteiktos protestus. Mēs šo situāciju vienkārši izskaidrojām vēstniecībām," teica Bordāns.6 

Uzzinot iepriekš minēto, biju kā ar aukstu dušu apliets, – tieslietu ministrs sūdzas ārvalstu vēstniecībām par tiesiskumu! Tas nekas, ka pēc tam to pasniedz kā attiecīgās partijas viedokli, bet to pauda tieslietu ministrs. Sanāk, ka tieslietu ministrs pats pasaka, ka viņš nespēj to tiesiskumu nodrošināt un tamdēļ par to jāinformē ārvalstu vēstniecības, vai arī – tiek parādīts, ka paši to tiesiskumu esam tā nodrāzuši, ka vairs nespējam un tamdēļ tas jādod nedaudz arī citām valstīm.

Ne velti vēlāk jau parādās, A.Roņa raksts, kurā teikts: „Nopietni runājot, es Bordāna kungam un visai nule apstiprinātajai valdībai ieteiktu pēc būtības runāt ar ASV valdību par FIB reģionālā apmācības centra izveidi Latvijā.7

Nekas jau nav pret FIB profesionalitāti, bet kopumā izskatās, ka vārds „tiesiskums” jau tik daudz pašu politiķu drāzts, ka neko jaunu izdomāt nevar, tamdēļ jādod uzpucēšanai ārvalstu partneriem. Tik nez, viņi tik tiešām domā, ka visa sabiedrība ir tik dumja un uzķeras uz skaistiem jēdzieniem, solījumiem un nespēj vairs saskatīt patiesību!? Nāksies apbēdināt. Spējam.

1 Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa, autoru kolektīvs J.Briedes zinātniskajā redakcijā, TNA, 2013, 144.lpp

2 https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

3 https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=iMR5h0uNG%2BaFdl%2Fs25ONAw%3D%3D

4 https://konservativie.lv/2014/05/17/jaunas-konservativas-partijas-programma/

5 https://likumi.lv/ta/id/292913-tieslietu-ministrijas-nolikums

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bordans-vestniecibam-saistiba-ar-jurasa-lietu-skaidrojis-tiesiskuma-situaciju-latvija.a307716/

7 https://www.delfi.lv/news/versijas/aivis-ronis-mums-vajag-fib.d?id=50795119

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...