Nodrošinājuma valsts aģentūra: “Tā kā valdība ir pieņēmusi kaut kādu tur slepenu lēmumu, mums par savu darbību vairs nekas nav jāstāsta!”
Uldis Dreiblats17.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktores atbildes uz žurnālista jautājumiem saistībā ar tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu tikai apliecina “Pietiek” jau pirms dažām dienām pausto pieņēmumu – NVA vairs nemaz netaisās pārņemt šo mantu no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni.
NVA direktore Ramona Innusa ar sabiedrisko attiecību speciālistes Vendijas Pikšes – Kučmas starpniecību žurnālistam atbildēja, ka neko neatbildēs: “Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija.”
Atbildību uzņēmusies valdība?
“Pietiek” NVA direktorei vaicāja, “vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu”?
Līdz ar to, kāds Ministru kabineta sēdē šā gada 1. februārī “skatītajam jautājumam” sakars ar mantas pārņemšanu no R. Meroni, nav zināms un nav saprotams. Ja nu vienīgi jau valdības līmenī šajā datumā ir pieņemts lēmums, ka arestētā manta faktiski var palikt pie R. Meroni. Ja tā, tad no atbildības būtu atbrīvoti toreizējā iekšlietu ministre un tagadējais iekšlietu ministrs, kā arī NVA direktore, – būtu iestājusies kolektīvā visas valdības atbildība.
Bet Ministru kabineta 1. februāra sēdes darba kārtība liecina, ka šīs sēdes slēgtajā daļā Drošo sarunu zālē ticis izskatīts un pieņemts “Informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tiesas lēmuma izpildi””, kur ziņotāja ir bijusi toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva un piedalījusies arī NVA direktore R. Innusa.
Bet kā pirms vairāk nekā pusgada valdības pieņemtais “Informatīvais ziņojums” var liegt NVA direktorei atbildēt uz augstāk minēto ļoti vienkāršo jautājumu, nav saprotams.
Izšķiests “darbs” un “materiāls”
Divus gadus atpakaļ, t.i., uzreiz pēc Rīgas apgabaltiesas lēmuma, ka R. Meroni arestētā manta ir jānodod NVA, bija vērojama interese šo lēmumu tiešām izpildīt.
Droši vien toreizējais NVA direktors Ēriks Ivanovs nebija priecīgs par uzlikto pienākumu pārņemt “dīvaino” ārvalstīs “esošo” mantu, jo NVA pamatnodarbošanās vienmēr ir bijusi konfiscēto cigarešu un spirtiņa iznīcināšana, gumijas zābaku iegāde materiālajām rezervēm, ieroču un munīcijas iegāde, suņu turēšanas laukumu ierīkošana u.tml., tomēr vēlme izpildīt šo pienākumu bija manāma.
Piemēram, 2020. gada decembrī tika izsludināts iepirkums, ar kura palīdzību bija paredzēts piesaistīt starptautiskajās komerctiesībās zinošu konsultantu, kurš varētu palīdzēt NVA pārņemt dažādās jurisdikcijās (Britu Virdžīnu salās, Nīderlandes Antiļu salās, Bahamu salās, Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Lihtenšteinā) reģistrēto, maigi izsakoties, dīvaino mantu (patiesā labuma guvēja tiesības, uzrādītāja akcijas, pienākumu atdot milzu kredītu u.tml.).
Iepirkuma nosaukums bija “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”; tas tika izsludināts par steidzamu, un tajā savus piedāvājumus iesniedza četri ļoti nopietni pretendenti – AS “BDO Latvia”, SIA “Ernst&Young Baltic”, AS “KPMG Baltics” un zvērinātu advokātu birojs “Vilgerts”.
Attiecīgi “Pietiek” NVA direktorei jautāja, ar ko ir noslēdzies šis NVA izsludinātais iepirkums. Atbildes nebija arī uz šo jautājumu, jo, kā jau teikts, valdība esot pieņēmusi kaut kādu, nezin kādu ierobežotas pieejamības lēmumu.
Tomēr daļēja atbilde ir atrodama “Elektronisko iepirkumu sistēmā”. Proti, jau šā gada 21. februārī ticis pieņemts lēmums par “konkursa dialoga pārtraukšanu”, jo “pasūtītājam zudusi nepieciešamība saņemt konkursa dialogā noteikto pakalpojumu”.
Ko gan no šā var secināt? Šķiet, ka tikai to, ka NVA vairs neuzskata par pienākumu pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, jeb, formulējot citādāk, NVA vairs nav pienākums pildīt Rīgas apgabaltiesas lēmumu.
Tāpat ir jāsecina, ka Latvijas valsts iestāde starptautisko komerctiesību speciālistus četros augstākā līmeņa uzņēmumos vairāk nekā gadu ir vazājusi aiz deguna.
Kāpēc pat Ģenerālprokuratūra drīkst nepildīt tiesas lēmumu?
Visbeidzot “Pietiek” jautāja NVA direktorei – “vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?”
Te, protams, ir vajadzīgi paskaidrojumi, kāpēc šāds jautājums.
Proti, kopš R. Meroni ir it kā atņemts arestētās mantas glabātāja statuss (2020. gada 17. augusts) un ir sākts arī kriminālprocess par tiesas lēmuma nepildīšanu (2021. gada 3. augusts) - t.i., par arestētās mantas nenodošanu NVA, šveicietis ir sācis sniegt rakstiskas liecības par arestēto mantu. Šīs liecības tiešām ir šokējošas un pagaidām izskatās tikai pēc iesildīšanās. Jāatgādina, ka R. Meroni ar savām īpaši konkrētajām liecībām Londonas tiesā pirms kāda laika atmaskoja Ģenerālprokuratūras prokurora Anda Mežsarga un Satversmes aizsardzības biroja ļoti augsta līmeņa amatpersonas Aigara Sparāna iesaisti biznesa strīdu kārtošanā. Atmiņa R. Meroni ir laba, un ar grāmatvedību viņam, šķiet, arī ir tā, lai šveicietis izietu “sausā”.
Viens no motīviem šajās R. Meroni liecībās ir tāds, ka vismaz daļu no akciju sertifikātu orģināliem viņš jau sen ir nodevis Ģenerālprokuratūrai, un attiecīgi viņš tos nemaz nevar nodot NVA!
Ja tā ir taisnība, tad Ģenerālprokuratūras prokurori ir maldinājuši tiesu, būtiskus pierādījumus kriminālprocesā slēpjot pie sevis (droši vien kādā citā slepenā kriminālprocesā, kura izmeklēšanas termiņu nesaprātīgums ir vienkārši kliedzošs).
Ja tā, tad maldinošā prokuroru izdarība ir novedusi pie Rīgas apgabaltiesas nelikumīga lēmuma, ar kuru tiesa pieprasa R. Meroni nodot NVA akcijas, kas nemaz vairs nav pie R. Meroni.
Protams, te nu uzreiz arī rodas jautājums par to, kā un par kādām “skaistām acīm” Ģenerālprokuratūras prokurori ir pieseguši R. Meroni darbības ar arestēto mantu.
Bet NVA direktore arī uz šo “Pietiek” jautājumu neatbild, no kā atkal var izdarīt pieņēmumu, ka NVA nemaz vairs netaisās nekādu mantu pārņemt.
Jautājumi Nodrošinājuma valsts aģentūras direktorei Ramonai Innusai.
- Vai Nodrošinājuma valsts aģentūra jau ir izpildījusi Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 17.augusta lēmumu un pārņēmusi glabāšanā no bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni t.s. Lemberga lietā arestēto mantu? Ja nav, tad kas traucē izpildīt šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu?
- Ja NVA nav izdevies pārņemt arestēto mantu no R. Meroni, tad vai NVA vismaz ir lūgusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, lai tā nodod NVA tos akciju sertifikātu orģinālus, kas atrodas Ģenerālprokuratūras rīcībā, tādējādi kaut vai daļēji izpildot Rīgas apgabaltiesas lēmumu?
- Ar ko ir noslēdzies 2020. gada decembrī izsludinātais iepirkums “Par finanšu instrumentu un tiesību pārvaldību, novērtēšanu, mantas nodošanu glabāšanā un glabāšanu”?
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktores atbildes uz žurnālista Ulda Dreiblata jautājumiem
Diemžēl nevarēsim sniegt atbildes uz Jūsu iesūtītajiem, jautājumiem, jo Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra sēdē skatītais jautājums un attiecīgi pieņemtais lēmums ir ierobežotas pieejamības informācija. Iemesls, kādēļ skatītajam jautājumam ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, ir notiekošais kriminālprocess. Vienlaikus norādām, ka procesa virzītājs ir informēts par pieņemtā lēmuma saistībā ar R.Meroni noteikto mantas glabātāja pienākumu nodot arestēto mantu izpildes gaitu. Ņemot vērā minēto, Nodrošinājuma valsts aģentūra šoreiz nesniegs komentārus uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem. Aicinām ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgo kriminālprocesu, vērsties pie procesa virzītāja.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
