Iesaki rakstu: 
Lai noņemtu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) liktos šķēršļus profesores Sanitas Osipovas virzīšanai uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu, pirmdienas rītā tūlīt pēc Ministru kabineta komitejas sēdes noorganizēta viņas tikšanās ar koalīcijas ministriem. Par to Pietiek informēja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Tas varētu būt mēģinājums zaļos zemniekus, kuri iepriekš aizbildinājās, ka nepietiekami pazīst Osipovu, lai viņu atbalstītu, pārsteigt nesagatavotus, liekot argumentēti skaidrot, kas viņus neapmierina ST tiesneses kandidātē.
Kā Pietiek svētdienas vakarā atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), viņam par pirmdienas rītā gaidāmo tikšanos ar Osipovu esot „pirmā dzirdēšana”. Jebkurā gadījumā zaļie zemnieki tūlīt pēc tam nebūšot gatavi paust atbalstu viņas virzīšanai uz balsojumu Saeimā. Vēlāk pirmdien vēl gaidāma ZZS valdes sēde, kurā to plānots apspriest, bet pēc tam – koalīcijas sadarbības padomes apspriede.
Vienotība nolēmusi nevilcināties ar Osipovas virzīšanu, un jautājums tiks skatīts jau otrdienas valdības sēdē. Visticamāk tas skaidrojams ar nepārvēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera aso pozicionēšanos šajā jautājumā. Vienotībai ir būtiski parādīt, ka tā ir vienisprātis ar Zatleru, jo tā vēl cer ja ne uz viņa pievienošanos partijai, tad vismaz uz sadarbību ar iespējamo jauno „Zatlera partiju”. „Mēs redzam, ka sākas atkal vecās spēlītes – vienā tiesu varas profesionālā amatā pēkšņi kandidāti tiek īpaši vētīti no politiķu puses, un nav skaidrs, ar kādiem nodomiem un ar kādiem mērķiem. Tāpēc es arī aicināju Ministru prezidentu nevilcināties – pieņemt valdībā lēmumu par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru un virzīt to pēc iespējas ātrāk balsojumam Saeimā,” pirms Jāņiem paziņoja Zatlers.
Pirms tam politikas kuluāros un elites juristu aprindās izplatījās spekulācijas, ka Vienotība pakļāvās ZZS diktātam par Osipovas kandidatūras iesaldēšanu, jo tai pašai piedurknē ir kāds cits tieslietu spīdeklis, kurš piekritis kandidēt ST tiesneša amatam. Nenoliedzot, ka šāds „cits kandidāts” ir, atsevišķi ar Vienotību saistīti avoti Pietiek uzsvēra, ka no tā nevar izdarīt secinājumus par "dubulto spēli" pret Osipovu. Vārdā nenosauktais tieslietu spīdeklis tiekot aplūkots kā kandidāts brīdim, kad ST parādīsies vēl viena vakance. Proti, tiek gaidīts, ka ST tiesneša amatu būs jāpamet „protokola viltošanas” skandālā ierautajai Vinetai Muižniecei, kuras pilnvaras jau apturētas.
Pietiek jau rakstīja, ka iemesls, kādēļ Aivara Lemberga ietekmē esošā ZZS pirms svētkiem uz nedēļu lūdza atlikt Osipovas virzīšanu vakantajam ST tiesneša amatam, varētu būt fakts, ka viņa pirms vairākiem gadiem saņēmusi Sorosa fonda – Latvija finansējumu mācību grāmatas tapšanai, proti, Lemberga lietotajā terminoloģijā ir uzskatāma par „Sorosa stipendiāti”.
Ventspils mēra Lemberga gadiem ilgā retorika par „sorosītiem” pašlaik piedzīvo kulmināciju, - LNT nopirktā raidlaikā ZZS faktiskais līderis paziņoja, ka varu Latvijā ir pārņēmis amerikāņu miljardieris un filantrops Džordžs Soross. Publiskajos arhīvos atrodams, ka Osipova pirms vairākiem gadiem par Sorosa fonda Latvija piešķirto finansējumu sarakstījusi mācību grāmatu Ārvalstu tiesību vēsture.
Kopš pirms dažām nedēļām mūžībā aizgāja ST tiesnesis Viktors Skudra un tika apturētas „protokola viltošanas” skandālā iesaistītās ST tiesneses Vinetas Muižnieces pilnvaras, konstitucionālā tiesa lietas izskata nepilnā piecu tiesnešu sastāvā. Tādēļ vismaz viena ST tiesneša apstiprināšana amatā ir neatliekama. Tā kā Skudru 9. Saeima amatā apstiprināja pēc tam, kad viņu izvirzīja valdība, arī nākamo ST tiesnesi jāizvirza valdībai. Tomēr ZZS aizvadītās nedēļas sākumā uzstāja, ka jautājums par Osipovas virzīšanu jāatliek, lai iepazītos ar viņas CV. Bet aizvadītajā otrdienā zaļo zemnieku frakcija izplatīja paziņojumu, kurā ST tiesnešus mudina izvēlēties „atlases vai konkursa ceļā”. Osipovu ST tiesneses amatam bija ieteicis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība).
Osipova specializējas tiesību teorijā un vēsturē. Tieši šīm tēmām pārsvarā veltīti viņas zinātniskie darbi, kuru saturs diez vai varētu radīt interesi vai bažas kādam oligarham. Osipova publicējusi tādus zinātniskus rakstus kā, piemēram, Viduslaiku tiesību spogulis un Taisna tiesa senajā Ēģiptē, tāpat viņa pētījusi tiesību evolūciju Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā.
Tiesa, Osipovas profesionālo interešu lokā arī bijuši pētījumi par pilsoniskās sabiedrības lomu, tiesiskas valsts veidošanu, tiesisko nihilismu postsociālistiskā sabiedrībā. Pērnā gada janvārī Osipova izdevumā Jurista vārds publicējusi rakstu Vadonisma atdzimšana Latvijā. Lemberga vārds gan tajā nav piesaukts, nav arī doti mājieni uz Lemberga popularitāti kā vienu no pazīmēm vadonisma atdzimšanai Latvijā, tomēr no šīs kritiskās publikācijas var nolasīt Osipovas ideoloģiskos uzskatus, kas varētu būt Ventspils mēram netīkami.
ST saskaņā ar likumu darbojas septiņi uz 10 gadu termiņu ievēlēti tiesneši, bet, pieaugot konstitucionālās tiesas noslogotībai, juristu aprindās un Saeimas kuluāros jau šā gada sākumā tika apspriests jautājums par nepieciešamību palielināt tās tiesnešu skaitu vismaz līdz deviņiem. Saskaņā ar ST sniegto informāciju 2010. gadā tā saņēmusi 567 iesniegumus, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels iesniegumu skaits tika saņemts 2009. gadā - aptuveni 4000. Pieaugot konstitucionālo sūdzību skaitam, ST vienlaikus nākas strādāt pie četriem pieciem nolēmumiem.
Tomēr par spīti ST aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Gada sākumā tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
