Nopietnas aizdomas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja „palīdzību” sievai – advokātei
PIETIEK28.02.2017.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs „pilnīgi nejauši” nosūta izskatīšanai uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā lietas, kuru iznākumā ir tieši ieinteresēta viņa sieva, advokāte Zenta Bičkoviča, par kuras neformālajām attiecībām tiesā liecina fakts – tiesas apsargs palīdz viņai aiznest līdz automašīnai viņas mantas. Vēl aizdomīgāku šo „pilnīgo nejaušību” padara fakts, ka Bičkovičs ar preses pārstāves starpniecību apgalvo – viņam neesot ne jausmas, ka uz Aizkraukles tiesu viņš pārsūtījis izskatīšanai vairākas lietas, kurās vienu pusi pārstāv viņa sieva.
Pietiek šodien publicē kāda lasītāja iesūtītu detalizētu aprakstu, kurā minētie fakti liecina – pēc visa spriežot, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš cita starpā arī ir tiesīgs lietas oficiāli to ātrākas izskatīšanas nolūkā pārsūtīt izskatīšanai citās tiesās, konkrētu lietu nosūtīšanā „piespēlē” savai sievai – advokātei. Pietiek rīcībā ir nonākusi arī virkne dokumentu, kas runā par labu šai versijai, un šos dokumentus publicēsim tuvākajās dienās.
„Labdien, man nav nekādu neformālu attiecību ne Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā, ne ar tiesnesi S. Maršāni, ne ar A. Mihaļčenko. Visus jautājumus, kas skar manu dzīvesbiedru - lūdzu adresēt viņam,” – tik lakoniski advokāte Bičkoviča šajās dienās atbildēja uz virkni Pietiek pārstāvja jautājumu, tostarp – kādas ir viņas neformālās attiecības ar lasītāja iesūtītajā aprakstā minēto Aizkraukles tiesu namu un konkrētiem tā darbiniekiem.
Zīmīgi, ka advokāte izvairījās no atbildes uz vienu no jautājumiem – kā viņa skaidro to, ka vairākas viņas pārstāvētas lietas viņas dzīvesbiedrs ir nosūtījis izskatīšanai tieši Aizkraukles tiesā.
Pietiek šodien publicē pietiekami daiļrunīgās Augstākās tiesas preses pārstāves atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Bičkoviča „piespēlēšanu” viņa dzīvesbiedrei.
Pirmie uzdotie jautājumi Augstākajai tiesai saistībā ar SIA „Latvijas Projektēšanas sabiedrība” (LPS) un tās mazākumdalībnieka SIA „Pilsētprojekts Invest” (PPI) tiesāšanos
LPS valdes locekļu un atsevišķu LPS dalībnieku juridiskā pārstāve ir Zenta Bičkoviča - Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča dzīvesbiedre, kurai prakses vietas ir ne tikai Rīgā, bet arī Aizkrauklē
Rīgas apgabaltiesā izskatāmā lieta Nr.C04422413 tika ierosināta 2013.gada oktobrī; 2013.gada 28.novembrī bija notikusi pirmā tiesas sēde, pēc kuras tika iesniegta blakus sūdzība, kas līdz tās izlemšanai Augstākajā tiesā liedza lietas tālāku izskatīšanu Rīgas apgabaltiesā.
2014.gada martā tika atzīts, ka šīs lietas par PPI izslēgšanu no LPS izskatīšanas paātrināšanai nepieciešams to nosūtīt uz citu tiesu, lai gan lietas atradās izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā tikai 5 mēnešus un šajā laikposmā jau bija notikusi viena tiesas sēde un bija izskatīta viena blakus sūdzība Augstākajā tiesā.
Jautājumi šai sakarā:
- Kāds bija pamatojums šīs lietas nosūtīšanai uz citu tiesu?
- Vai taisnība, ka par lietas, kurā viena no juridiskajām pārstāvēm ir viņa sieva, pārsūtīšanu uz citu tiesu izlēma Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs? Ar ko tas skaidrojams?
- Vai taisnība, ka I.Bičkovičs šo lietu pārsūtīja tieši uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu, kur atrodas Z.Bičkovičas prakses vieta? Ar ko tas skaidrojams?
- Kādā veidā lieta nonāca tieši tiesneses Svetlanas Maršānes izskatīšanā?
Ir arī zināms, ka 2014.gada aprīlī tika saskatīta vajadzība izskatīšanas paātrināšanai uz citu tiesu pārsūtīt arī lietu Nr.C04286111, kurā PPI ir cēlis prasību pret LPS valdes locekļiem un kurā arī kā pārstāve ir Zenta Bičkoviča.
Jautājumi šai sakarā:
- Vai taisnība, ka arī lēmumu par šīs lietas pārsūtīšanu pieņēma Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs? Ar ko tas skaidrojams?
- Vai taisnība, ka I.Bičkovičs šo lietu atkal pārsūtīja tieši uz Jelgavas apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namu? Ar ko tas skaidrojams?
- Kādā veidā arī šī lieta nonāca tieši tiesneses Svetlanas Maršānes izskatīšanā?
No Augstākās tiesas preses pārstāves saņemtās atbildes uz šiem jautājumiem:
1) Pamats lietu pārsūtīšanai izskatīšanai citā apgabaltiesā bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas ierosinājums saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta otro daļu nodrošināt lietu ātrāku izskatīšanu.
2) Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta ceturto daļu lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs, šajā gadījumā – par apgabaltiesas ierosinājumu lēmumu ir jāpieņem Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
3) un 4) Saņemot apgabaltiesas priekšsēdētāja ierosinājumu nodot lietu izskatīšanai citai apgabaltiesai, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, izvērtējot citu apgabaltiesu noslodzi, nolēma lietas nodot Zemgales apgabaltiesai, nevis tās struktūrvienībai. Jautājums par konkrēta tiesu nama un tiesneša noteikšanu, kas skatīs šo lietu, ir apgabaltiesas priekšsēdētāja kompetence.
Precizējošie jautājumi Augstākajai tiesai:
1) vai I. Bičkovičs zināja, ka pieņem lēmumu par lietu, kuras iznākumā ir materiāli ieinteresēta viņa dzīvesbiedre? 2) ja zināja, kāpēc nedeleģēja šāda lēmuma pieņemšanu citai amatpersonai?
No Augstākās tiesas preses pārstāves saņemtās atbildes uz šiem jautājumiem:
Nē, nezināja. Lietu reģistrācija un uzskaite notiek pēc lietas numura un dalībnieku vārdiem, nevis pēc pušu pārstāvju vai advokātu vārdiem.
Pieņemot lēmumu par konkrētas lietas nodošanu citai tiesai, vērā tiek ņemts Civilprocesa likuma 32.1 panta otrajā daļā noteiktais mērķis nodrošināt lietu ātrāku izskatīšanu, nevis lietas iespējamais rezultāts.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
