Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc politiskās partijas tik ļoti raujas iegūt naudu no finansiāli pusmirušajiem Ventspils tranzītuzņēmumiem - tiem, kurus pārvalda “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni? Izrādās, ka tas ļauj nodrošināt konsultantu barus, kaklasaites par 250 eiro un uzvalkus par tūkstoti. Ir tikai viena lieta, ko Meroni finansējums nenes: panākumus vēlēšanās.

Kandidāti savienojas “vilcieniņā”

Ventspils vietējais uzņēmējs Vigo Sviķekalns, kurš ir Nacionālās apvienības aktīvists, pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām izrādījās nokļuvis vienā sarakstā ar tik kolorītiem personāžiem, ka tikai gadu pēc vēlēšanu kampaņas bija savilcis kopā visus faktus tā, lai par tiem varētu pastāstīt žurnālistiem.

Ventspilī pavisam bija iesniegti pieci kandidātu saraksti, taču īstā cīņa noritēja starp diviem: ilggadējās pilsētā valdošās Latvijai un Ventspilij sarakstu un t.s. “apvienoto sarakstu”, kurā bez vecajiem tēvzemiešiem piedalījās arī Ģirta Valda Kristovska pārstāvētā Vienotība, brāļu Landmaņu pārstāvētā Reģionu apvienība un vairāki tobrīd bezpartejiski kandidāti (piemēram, Inga Antāne no likvidācijas stadijā esošās Zatlera Reformu partijas), kas tikuši stādīti priekšā kā “uzņēmēju” kandidāti. Piedalīties sākumā gribēja, bet pēdējā brīdī atkrita Latvijas Attīstībai.

Vigo Sviķekalns atminas: «Aptuveni gadu pirms pašvaldību vēlēšanām sākās kaut kāda rosība. Es uzreiz sapratu, ka rosās [...] Bruno Jurševics un viņa sieva Anželika. Taču, ko viņi dara, nevienam nebija ne mazākās nojausmas. Paiet [2016. gada] jūnijs, jūlijs, augusts, septembris... Viņi visu laiku kaut kur skrien. Skatos, Berķa kantorī tusējas. [...] Vaicāju: ko jūs darāt pie Berķa? «Mēs ejam uz turieni runāt par naudu,» viņi man atbild.

Oktobrī sasauca uz sapulci, kur darīja zināmu: «Varam sākt gatavoties vēlēšanām! Būs ļoti nopietnas vēlēšanas. Varam iet uz vēlēšanām kopā ar citām partijām.» Es vaicāju Bruno [Jurševicam]: ko nozīmē iet kopā? Viņš neko konkrēti neatbildēja. Man jau uzreiz tas likās aizdomīgi. Lai vairākas partijas apvienotos un startētu vēlēšanās, šāds lēmums ir jāpieņem [partiju līderiem] Rīgā un jābalso par šo lēmumu uz vietas. Uz saviem jautājumiem es atbildes nesaņēmu, tik vien dzirdēju, ka no katras partijas būs pa vienam pilnvarotajam.»

Sāka veidot kandidātu sarakstu, un pēkšņi parādījās jauni cilvēki, kas iepriekš partiju rindās nebija manīti. Uz viņu rēķina tāds ilggadējs aktīvists kā Vigo Sviķekalns tika nobīdīts uz pašu pēdējo, 16. vietu sarakstā. «Bruno Jurševics (trešais sarakstā) pēkšņi sāka dot rīkojumus, un es nekādi nevarēju saprast, no kurienes tam visam aug kājas,» atceras Sviķekalns. «Decembrī notika kārtējā sapulce, kurā pēkšņi parādījās brāļi Landmaņi, Ģirts Valdis Kristovskis, Gita Rēvalde. Mūs pēkšņi sāka sadalīt pa vagoniņiem: pirmajā vagoniņā – Reģionu apvienība, otrajā – Vienotība, trešajā – uzņēmēji, tur jau Berķa cilvēki sēž...» Kādi vagoniņi? Neko nesapratu. Katrā vagoniņā būs pa četriem pārstāvjiem no katras partijas – man skaidroja.»

Jau toreiz Sviķekalns sajutis, ka šos vagoniņus kāds stumj. Viņš piegājis pie Kristovska (pirmais sarakstā) un pavaicājis: «Ģirt, tu būsi līderis? Tu būsi mūsu lokomotīve, kas visu organizē?» Viņš izvairīgi atbildējis, ka brauks uz šejieni, bet visu organizēs citi. Sviķekalnam tomēr gribējās zināt, kurš tad ir šīs izrādes režisors? Atbildes vietā atkal izskanējis: jums visu izstāstīs un paskaidros, pašiem neko darīt nevajadzēs.

Dārgiem uzvalkiem un vēl dārgākiem konsultantiem seko pats Meroni

Katram t.s “apvienotā saraksta” kandidātam atsūtīja pašam savu konsultantu, kuram vajadzēja iemācīt, kas un kā ir jārunā ar vēlētājiem, kā izturēties un kā ģērbties. Bija atbraucis speciāls fotogrāfs, lai izveidotu kandidātu portretus. Visi instruktori bija no Rīgas, labi sagatavojušies. Sviķekalnam konsultācijas sniedza divas skaistas meitenes.

Priekšvēlēšanu partiju sapulces sāka notikt ārpus Ventspils – greznās viesu mājās, ar pavāriem, bāru un alkoholu, pirtīm. Sviķekalnam kā uzņēmējam uzreiz radās jautājums: cik tas viss maksā, un kas par to maksās? Atbilde skanēja: par visu ir samaksāts!

Instruktoru sapulcēs bijis vairāk nekā pašu kandidātu. Sviķekalns atceras savas sajūtas no runāšanas ar instruktoriem, kas viņam atgādināja neirolingvistisko programmēšanu vai Kašpirovska manipulācijas. Bija atbraukusi televīzija – filmēja, kā kandidāti uzvedas, kustas.

Instruktori bija atveduši arī savus uzvalkus kandidātu fotografēšanai. Būdams uzņēmējs, kurš apzinās naudas vērtību, Sviķekalns piefiksējis, ka viņam tikusī kaklasaite maksājusi divarpus simtus eiro, bet žakete – teju tūkstoti. Pēc fotografēšanās visus uzvalkus, kreklus un aksesuārus instruktori aizveduši atpakaļ.

Viss faktiskais priekšvēlēšanu darbs bija miglā tīts, tajā skaitā teju gadu ilga iknedēļas bezmaksas (!) avīzes drukāšana un piegādāšana visās 17 000 pastkastītēs Ventspilī. Sviķekalns mēģināja tomēr sadzirdēt no Kristovska, ko viņš pats iecerējis darīt. Izrādījās – “rakstīt grāmatas”.

Starp Kristovski un pārējiem kandidātiem bijusi jaušama distance. Pat tad, kad visi dzēra alu, Kristovskis palūdza, lai viņam kāds atver pudeli. Sievietes jokoja: esi vīrietis, atver pats! Reizēm sapulcēm pievienojās Rēvalde. Uzzinājusi, ka kandidātu sarakstā viņa būs tikai devītā, Rēvalde paziņojusi, ka viņai tas viss esot apnicis.

Vigo Sviķekalns stāsta, ka ar kandidātiem braucis runāt arī pats Rūdolfs Meroni, kas no sevis izspiedis šādu “oriģinālu” izteikumu: “Make Ventspils Great Again!” (Protams, izvairoties piebilst, ka tie ir viņa paša kontrolētie uzņēmumi, kuros gadu no gada krītas kravu, nodokļu, darbavietu apjoms.)

Kopš tās reizes kandidātu retorikā sākusi dominēt nevis reālu iedzīvotāju problēmu apspriešana (ogļu putekļi, smirdoņa no naftas produktu pārkraušanas, valsts iestāžu bezdarbība šo problēmu novēršanā utt.), bet gan izteikumi par to, kurus vajag “močīt” un “vākt nost”.

Interesanti noritējusi vietu sadalīšana kandidātu sarakstā. Ik pa laikam kāds sacījis: ir “lūgums no vadības” kā otru numuru likt Ingu Antāni. Pēc vietu dalīšanas dažas dāmītes ar asarām acīs un skaļi rājoties metās ārā no zāles, atceras Sviķekalns. Kāds pat norāvis Rēvaldes fotogrāfiju no sienas.

Nav samaksājuši līdz galam

Uz jautājumu, kāpēc tad šie cilvēki vispār startēja vēlēšanās, Sviķekalns norāda: «Es domāju, lai nomainītu varu pilsētā un darītu šeit visu, kas viņiem ienāks prātā. Kas un kā būs tālāk – viņus tas vairs neinteresēja!» Kādā brīdī Sviķekalns gribējis izstāties no kampaņas, bet turējis tas, ka viņš bija izīrējis savu viesu māju grupai, kas filmēja pilsētā. (Beigās viņam tik un tā neesot samaksājuši pilnā apjomā.)

Lielas naudas un spriedzes apstākļos sākušas vairoties domstarpības kandidātu apvienības iekšienē. Savu spiedienu izrādījuši Bruno Jurševics un Anželika Jurševica. Viss notiekošais Sviķekalnam pamazām sācis atgādināt sižetu no Džordža Orvela romāniem. Skaidrs bijis viens: strādāt neviens no atnākušajiem kandidātiem nedomāja.

No Meroni kontrolētajām uzņēmējsabiedrībām uz vēlēšanām tika virzīti Ģ. V. Kristovskis, Aivis un Ivars Landmaņi, Inga Antāne, Uģis Goldmanis, Raimonds Kalniņš, Linards Gulbis un “Ojāru Grinbergu tiesas farsa” galvenais varonis Ojārs Grinbergs - tātad puse no visa saraksta. Tomēr ievēlēti tika vienīgi Landmaņu brāļi, kā arī Kristovskis un ar Meroni interesēm nesaistītā Vienotības vecbiedre Dace Korna.

Interesanti, ka pēc nesekmīgajām vēlēšanām, kurās “apvienotais saraksts” ieguva tikai četras vietas (tieši tikpat, cik pirms tam opozīcija spēja iegūt bez nekādas naudas tērēšanas megakampaņai), bet Latvijai un Ventspilij ieguva visas pārējās deviņas vietas domē, Jurševici savā kārtējā neveiksmē vainoja nevis sevi, bet gan... Nacionālo apvienību.

Tagad Jurševici pārgājuši uz Jauno konservatīvo partiju, bet, tā kā šai partijai resursi nepiemīt, tad vienīgais, ar ko šī gada laikā izdevies izcelties, - ar sazvērestības teoriju par to, ka it kā esot ticis šauts uz laivu būdu, kurā tobrīd esot atradies Bruno Jurševics.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...