Normālie Ziemsvētki. Vēstījums 2014. gada Ziemsvētkos
Jānis Vanags, arhibīskaps24.12.2014.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Kristus mīļotie, priecīgus Ziemsvētkus! Prieka pilnību Kristus dzimšanas svētvakarā! Ziemsvētku laikā viens no visbiežāk teiktajiem vārdiem ir – prieks! Visu caurstrāvo priecīgas nojausmas un brīnuma gaidas. Man gribētos teikt, ka priecīgās Ziemsvētku izjūtas ir nevis izņēmums, bet normalitātes pieredze. Mēs sajūtamies tā, kā ir normāli justies Dieva bērniem. „Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam," raksta Jānis, māceklis, ko Jēzus mīlēja. (1.Jn 3:1)
Sastrīdēties gadās arī vistuvākajiem cilvēkiem. Aiziet katram savā istabā un aizvērt aiz sevis durvis. Taču, kad emociju bangas norimst, mēs jūtamies nenormāli. Tuvība ir izjaukta. Mīlestība pagrūsta malā. Priekšplānā ir strīds, kas liek justies šausmīgi. Cik dārgs tad ir mirklis, kad tas, kam sajauktās attiecības sāp vairāk, sper pirmo soli un nāk ar izlīgumu. Cik dārgs ir mirklis, kad viss atkal ir labi un saskaņa atjaunota! It kā tik vien ir kā atgriezts normālais stāvoklis, bet cik laba ir sajūta, cik liels par to prieks!
Tā reiz sastrīdējās cilvēce ar Dievu. Aizcirta aiz sevis durvis. Arī mēs katrs personīgi kādā brīdī esam Dievu apvainojuši un ievainojuši. Taču Kristus ir dzimis. Viņš nāca pasauli nevis tiesāt, bet izglābt. Dievam izpostītās attiecības ar cilvēkiem sāpēja vairāk, un viņš spēra pirmo soli. Viņš nāca ar izlīgumu, lai cilvēki varētu būt ar viņu kā bērni ap savu mīļo Tēvu.
Kad sajūtam Ziemsvētku prieku, mēs drusciņ nogaršojam, kādas būs attiecības ar Dievu viņa valstībā. Lai cik neparasti neizklausītos, tas patiesībā ir normālais stāvoklis, kam esam dzimuši un kura dēļ arī piedzima Jēzus. Kad vēlam priecīgus Ziemsvētkus, mēs citiem vārdiem sakām: „Lai tev izdodas izlīgt ar Dievu!“ No lūpām atskan: „Priecīgus ziemsvētkus!“, bet nozīmē: „Piedzīvo dievbērnību!“
„Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Zinām, ka tad, kad tas atklāsies, mēs būsim līdzīgi viņam, jo mēs redzēsim viņu tādu, kāds viņš ir," turpina Jānis. Kāds liels apsolījums! Kāds tūkstoškārt pavairots, nebeidzams Ziemsvētku prieks tas būs visā mūžībā! Kristus piedzima lai mums to dotu. Viņš mūsu vietā piepildīja bauslību un mūsu vietā maksāja par grēkiem. Viņš deva savu labo vēsti Dieva vārdā un sakramentos, kur mums ir grēku piedošana un dzīves svēttapšana. Viņš arī cēla pasaulē savu baznīcu – padomājiet vien, kas tā par privilēģiju, ka mēs drīkstam tai pievienoties! Kas tai pieder, tic un top kristīts, taps svēts!
Mums ir dots viss, lai ieietu sava Kunga priekā. Nebūsim kā nelgas, kam daudz dots, bet nīkst nelietots. Nebūsim nejēgas, kas palaiž vējā mūža lielo iespēju. Vēlot jums priecīgus Ziemsvētkus, es īstenībā vēlu ticībā turēties pie Bētlemē dzimušā Kristus viņa ģimenē, viņa Baznīcā. Ieejiet sava Kunga priekā! Viņš taču nāca, lai būtu ar mums ik dienas līdz pasaules galam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
