Noslepkavotā Bunkus sūdzība pazuda FKTK gaiteņos jeb Purgailes siltās saites ar bankām
Pietiek lasītājs06.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apmēram gadu pirms noslepkavošanas advokāts Mārtiņš Bunkus vērsies Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) saistībā ar aizdomām par LPB bank (tolaik – „Latvijas Pasta banka”) iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu bankā, bet šī sūdzība "pazudusi" jeb "iestrēgusi" FKTK gaiteņos, - tā apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti avoti.
Kā tāda iestrēgšana vispār iespējama? Tas, ko neizdarīja iepriekš FKTK vadība un neizdarīja arī jaunā, skaistā iestādes izkārtne Santa Purgaile, parāda, ka izslavētais nozares “kapitālais remonts” tāda tapešu pārlīmēšana vien ir.
Kas ir šī S. Purgaile, kuras kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu komisija apstiprināja Latvijas Bankas prezidenta vietnieces amatam un kura tik viegli tika iecelta no siltām vietām bankā (pēdējā no tām – „Citadele”) uzreiz banku uzrauga vagara amatā? Un šobrīd bez konkursa varbūt pat iekļūs Latvijas Bankas vadībā?
Spriežot pēc pašas CV ESMA lapā, S. Purgailei ir gana daudz prestižu “pričindāļu”, lai būtu slavas spozmē, piemēram, īpašā mirklī gozēties uz „Nasdaq Marketsite” ekrāna Ņujorkā. Viņai ir skaista adrese prestižajā Amatas novadā, blonds smaids, „Turības” un Vallenbergu institūta izglītība papildināta pat Latvijas Universitātē.
Un vēl kāds ne mazsvarīgs faktors augstam amatam – otrā pusīte. Komplimentārā intervijā „Santā” pēc kļūšanas par FKTK vadītāju S. Purgaile atzinusi: “Godīgi sakot, jāatklāj – ja nebūtu mana vīra, tad varbūt es arī nebūtu šajā amatā.”
Viņa kādā intervijā arī atzinusi: „Iespējams, ka es esmu kaut kāds instruments šobrīd, lai viņi [politiķi] realizētu kaut kādus savus plānus. To ir brīžiem ļoti grūti pieņemt un būt tajā visā.”
Par Purgailes nepiemērotību FKTK amatam vīpsnāja savstarpēji pretēji kritiķi, piemēram, Jurģis Liepnieks Tviterī izteicās: “FKTK vadītāja amata konkursā uzvar Santa Purgaile. Tas ir apmēram tā kā Giels LTV valdes konkursā. Droši vien jauka meitene, tikai par nekompetenci izmesta gan no „SEB”, gan „Citadeles” un bez nekādas pieredzes tāda līmeņa darbam.”
Savukārt sabiedrība par atklātību „Delna” pauda: “Ilgstošā Santas Purgailes nodarbinātība privātajā banku sektorā un nesenais augstais amats tajā rada risku, ka kandidātes darbība komisijas priekšsēdētājas amatā varētu būt vairāk privāto banku, nevis sabiedrības interesēs.”
Citā publikācijā „Delna” vēl papildināja skarbo viedokli: “Sanāk tā, ka kandidāte vakar iestājās par banku interesēm, bet pavisam drīz viņa, iespējams, uzraudzīs bankas. Šīs vakardienas intereses un attiecības vēl ir ļoti siltas un tiešas. Ir jāpaiet kādam laikam, un jāļauj šīm saitēm, tā teikt, atdzist.”
Ja vien „Delna” ar šo citātu nepauda “it kā kritiku” valdības interesēs (lai kaut kāda kritika būtu, bet gan jau S. Purgaili ieslidinās amatā tāpat), tad tagad „Delnai” būtu laiks papētīt, ko S. Purgaile ir nedarījusi, lai M. Bunkus iesniegums tiktu sadzirdēts. Un vēl svarīgāk – lai saprastu, cik un vai viņa ir piemērota būt par otro galvu Latvijas Bankā.
Te gan viena pikanta nianse. Pilsētas leģenda vēsta, ka patiesībā, brīdī, kad S. Purgaile tika virzīta uz FKTK vadītāja amatu, viņa no „Citadeles” jau bija atlaista par neatbilstību ieņemamajam amatam. To gan viņa kautri noklusēja.
Kļūdu kandidātes izpētē pieļāva premjera birojs, kas par S. Purgailes spējām interesējās pie „Citadeles” padomes locekļa Klāva Vaska, kurš savukārt nezināja viņas atlaišanas faktu. Uz tādu kļūdu pamata S. Purgaile no faktiska bezdarbnieka kļuva par FKTK vadītāju.
Šķiet pavisam jocīgi, ka laikā, kamēr Jēkabs Straume un Ilze Znotiņa „vingro” pa konkursiem, kurus apšauba Jānis Bordāns, tikmēr banku izbrāķētā S. Purgaile no FKTK bez konkursa nokļūst Latvijas bankas vadībā. Viens likums, viena taisnība visiem?
https://delna.lv/lv/2019/09/23/vai-valdiba-izvedis-santu-purgaili-caur-rotejosajam-durvim/
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/lv_cv_purgaile.pdf
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
