Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO Globālo deklarāciju par drošu, sakārtotu un likumīgu (regulētu) migrāciju. Saeima atbalstīja rezolūciju, kas aicināja Latvijas valdību nepievienoties šai deklarācijai, taču gan rezolūcijā bija iekļauti un publiski izskanēja vairāki nepatiesi apgalvojumi par deklarācijas saturu.

Viens no nozīmīgākajiem sadursmes punktiem bija par mediju lomu migrācijas procesu atspoguļošanā.  Izskanēja, ka mediji vairs nedrīkstēs kritizēt ar migrāciju saistītus jautājumus un politiķi vairs nedrīkstēs runāt par migrācijas ierobežošanu. Taču deklarācijas 17. mērķa c) apakšpunkts paredz pavisam ko citu - veicināt neatkarīgu, objektīvu un kvalitatīvu informāciju medijos, tostarp internetā, sensitivizējot mediju speciālistus un izglītojot viņus par jautājumiem un terminoloģiju saistībā ar migrāciju, ieguldot resursus ētiskas ziņošanas standartos un reklamēšanā un pārtraucot piešķirt valsts līdzekļus vai būtisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietību, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskrimināciju pret migrantiem, tajā pašā laikā pilnībā ievērojot mediju brīvību.

Nepatiesas informācijas izplatīšana medijos ir viens no veidiem neiecietības un diskriminācijas veicināšanai - tā tiek turpināti stereotipi un aizspriedumi. Latvijā tiek īstenoti divi ES Patvēruma, Migrācijas un integrācijas fonda projekti: “Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā” (Vidzemes Augstskola) un “Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos” (Rīgas Stradiņa universitāte), kuru ietvaros tika apskatīts migrācijas procesu atspoguļojums Latvijas medijos, notika mācības mediju profesionāļiem, kā arī tika apspriestas redakcionālās darbības vadlīnijas un ētikas kodeksu pielāgošana, lai atbildīgi ziņotu par ievainojamajām un atstumtības riskam pakļautajām grupām, t.sk. bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Tātad jau šobrīd pastāv iniciatīvas mediju darba kvalitātes pilnveidošanai tieši migrācijas jomā.

Tāpat jau šobrīd pastāv liegums izplatīt naidpilnu un nesaticību izraisošu informāciju. Darbības, kas vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu, ir sodāmas saskaņā ar Krimināllikuma 78. un 150.pantu, tajā skaitā sodāma arī naida runa - mutiski vai rakstiski izteikti izteikumi (draudi, aizskārumi), kas ir vērsti pret personu vai personu grupu pazīmju dēļ, kas veido katra cilvēka identitātes neatņemamas sastāvdaļas (rase vai ādas krāsa, etniskā un nacionālā piederība, reliģiskā pārliecība, vecums, dzimums, fiziskās un garīgās spējas, seksuālā orientācija). Proti, kritizēt migrācijas pārvaldību drīkst, izcelt ar to saistītos izaicinājumus arī drīkst, taču tas jādara cieņpilnā veidā, balstoties uz faktiem un datiem, kā arī atspoguļojot dažādus viedokļus.

RSU pētījumā secināts, ka Latvijas plašsaziņu telpā vienlīdzīgi pārstāvēts gan iekļaujošs, gan izkļaujošs diskurss, taču tieši izkļaujošais diskurss nereti balstīts uz atsevišķiem viedokļiem, nereti arī politiķu izteikumiem. Šā gada 14.decebrī kampaņas “Atvērtība ir vērtība” rīkotajā diskusijā par to, cik atvērta ir vai nav kļuvusi Latvijas sabiedrība, sakāpinātā atmosfērā no klausītāju vidus tika izkliegti vairāki nepatiesi apgalvojumi, un, lai gan klātesošajiem bija pieejami dati, lai pamatotu pretējo, šie skaitļi daudziem palika nedzirdēti. Neatkarīgās Rīta Avīzes pārstāvji pat atzina: “Medijiem var būt sava politika un pārliecība, un šajā gadījumā mēs Neatkarīgajā Rīta Avīzē nostājāmies [..] pret migrācijas veicināšanu. Elementāri – uz stereotipiem nevajag skatīties tikai kā uz kaut ko nosodāmu. (...) Mēs vairāk pievērsāmies tam, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai.” Šāda pozīcija ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam, kas nosaka, ka publikācijās jāatspoguļo viedokļu daudzveidība. Sociālantropoloģe Agita Lūse norādīja, ka mediju izvēlēto datu un metaforu rezultātā var rasties sakāpināta apdraudējuma un trauksmes sajūta uzņemošajā sabiedrībā. ANO deklarācija aicina ieviest tādu mediju politiku, kura veicina objektīvu, kvalitatīvu un datos balstītu informācijas izplatīšanu, nevis uz stereotipiem un puspatiesībām balstītu viedokļu popularizēšanu. Radot un patērējot kvalitatīvu informāciju, sabiedrība aug un attīsta savu kritisko domāšanu, tajā skaitā identificējot ar migrāciju saistītos izaicinājumus un meklējot tiem risinājumus, tomēr spējot arī saskatīt migrācijas pievienoto vērtību gan izcelsmes, gan uzņemošajās valstīs. Sabiedrības polarizēšana, savukārt, rada papildus saspīlējumu, arī ierobežojot jaunatbraucēju iespējas Latvijā uzsākt patstāvīgu dzīvi un tā mazināt savu paļaušanos uz valsts atbalstu.

Taču, kamēr mediju pašu radīto saturu ietekmē redakcionālās un ētikas vadlīnijas, Latvijas publiskajā telpā ar neiecietības izpausmēs visvairāk nākas saskarties tieši sociālajos tīklos, kur anonimitātes aizsegā vai, neslēpjot savu personību, ar vienlīdz vieglu rokas vēzienu tiek rakstīti stereotipu pielādēti komentāri. Projekta Dažādības veicināšana lapā sociālajā vietnē Facebook tika publicēti dažu patvēruma meklētāju un personu ar starptautiskās aizsardzības statusu stāsti par viņu ceļu uz Latviju, lai popularizētu starpdisciplināro izstādi Ceļa stāsti, kas šomēnes norisinājās Ģertrūdes ielas teātrī. Neilgā laikā videoklipus papildināja neiecietīgi, pat uzbrūkoši komentāri, gan tēlaini mudinot patvēruma meklētājus doties atpakaļ mājās, gan sakot, ka šie stāsti ir izdomājumi, gan saucot atbraucējus par parazītiem. Kā šādā vidē uzturēt cieņpilnu sarunu par patvēruma meklētāju pieredzi un uzņemošās sabiedrības noskaņojumu? Naidpilnu, neiecietību veicinošu izteikumu mazināšana publiskajā telpā nāk par labu sabiedrības saliedētībai, jo aicina veidot iekļaujošu, drošu, demokrātisku sarunu vidi, taču monitorings ir resursu-ietilpīgs process un prasa īpašus rīkus, kā arī salīdzinošu vienprātību sabiedrībā par to, kāds komunikācijas veids ir pieņemams. Šķiet, ka viens no svarīgiem soļiem šādas vienprātības iedzīvināšanai ir rādīt piemēru plašsaziņas līdzekļu vidē, turpmāk izkopjot un paaugstinot informācijas kvalitāti un objektivitāti.

* "Providus" vadošā pētniece

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...